Krustpunktā

Krustpunktā diskusija festivālā "Lampa": Ziņas kara laikā

Krustpunktā

Krustpunktā diskusija: Ukrainas kara bēgļu integrācija Latvijā

Krustpunktā intervija: biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone

Mājokļa trūkums var mudināt atgriezties nedrošajā Ukrainā. Kas uztrauc bēgļus atbalstošo NVO

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Mazinoties ziedojumiem un brīvprātīgo spēkiem, Ukrainas bēgļu atbalstā būtu svarīgi iesaistīties plašākai sabiedrībai, bet valstij atvēlēt vairāk resursu nevalstisko organizāciju (NVO) darbam. Īpašas bažas ir par bēgļu izmitināšanu, jo mājokļu trūkums var radīt sajūtu, ka jādodas projām, atgriežoties nedrošā vidē Ukrainā, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” skaidroja biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone. 

ĪSUMĀ: 

  • Bažas par Ukrainas bēgļu izmitināšanu skolu sporta un aktu zālēs. Domā par iespēju motivēt dzīvokļu izīrētājus palīdzēt. 
  • Cilvēki joprojām tiek aicināti palīdzēt, ja ir iespēja izmitināt bēgļus vai piedāvāt viņiem dzīvesvietu. 
  • Kā labu risinājumu vērtē darba biržu bēgļiem Rīgā; iesaka līdzīgi rīkoties citām pašvaldībām. 
  • Bēgļiem valodas apguvei organizē kursus, bet iesaka arī neformālākas izglītības iespējas. 
  • Joprojām nav sāktas vasaras nometnes Ukrainas bērniem, kam jāpagūst sagatavoties mācībām latviski.
  • Iesaka laikus domāt par atbalstu skolotājiem darbā ar bērniem no Ukrainas.
  • Mazinoties sabiedrības atbalstam un ziedojumu apjomam, NVO vairāk vajadzīgs valsts atbalsts.

Jākobsone vērtēja, ka salīdzinājumā ar to, kā gājis ar patvēruma meklētāju uzņemšanu iepriekšējos gados, kopumā atbalsts bēgļiem no Ukrainas, sevišķi pirmajos trijos mēnešos, ir bijis veiksmīgs. “Tā veiksmes formula bija tajā, ka pašā sākumā spējām solidarizēties visos līmeņos, gan sabiedrība kopumā izrādīja milzīgu solidaritāti, nevalstiskās organizācijas (NVO), uzņēmēji, pašvaldības un valsts pārvalde, visi mēģināja strādāt maksimāli kopā," sacīja biedrības pārstāve.

Viņa norādīja uz to, ka pašlaik miteklis ir visiem bēgļiem, diezgan labi strādāts ar bērnu integrāciju izglītības iestādēs un daudzi ukraiņi ir atraduši jau darbu. Tomēr pašlaik joprojām jārisina daudz problēmu. 

Miteklis

“Neskatoties uz to, ka kopš 2015. gada iestrādes bija un izpratne kopumā par to, kādas vajadzības cilvēkam ir, mēs nebijām gatavi tādam cilvēku apjomam,” vērtējot ukraiņu izmitināšanas iespējas, atzina Jākobsone. Tomēr kopš 24. februāra vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku ir izmitināti dažādās vietās pašvaldībās.

Jākobsone vērtēja, ka šī izaugsme galvenokārt saistīta ar cilvēku un sabiedrības solidaritāti, nevis ar sistēmas gatavību: “Tas, ka mēs tam nebijām gatavi, es domāju, zināmā mērā ir pašsaprotami, jo neviens nevarēja būt gatavs, šī ir lielākā krīze kopš Otrā pasaules kara. Zināma izpratne par situāciju mums bija, mobilizācija bija diezgan ātra."

Taču pašlaik bēgļu mājokļa jautājumā radušās jaunas problēmas, jo sākotnēji bija iespējams izmantot viesmīlības nozari, bet nu valsts vairs nevar atļauties cilvēkus izmitināt viesnīcās. Tiek apsvērta iespēja bēgļus izmitināt skolu aktu zālēs, sporta zālēs.

"Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle pauda bažas par to:

“Tagad es ļoti ceru, ka mēs nenonāksim līdz aktu zālēm. Man ir bažas, ka diemžēl tā tas varētu notikt, bet es ļoti ceru, ka tā nenotiks."

Mājokļa atrašana ir lielākais jautājums jau mēnešiem ilgi. NVO gatavo priekšlikumus un kopā ar valsts iestādēm meklē veidus, kā situāciju risināt. 

“Tā ir galvenā baža, kas mums šobrīd ir, ka mājokļa jautājums un neskaidrība ar mājokļa lietu, varētu radīt tādu sajūtu Ukrainas iedzīvotājos Latvijā, ka viņiem ir jādodas projām.

Vissliktākajā situācijā viņi atgriežas nedrošajā vidē Ukrainā. Mēs uzskatām, ka tā būt nedrīkst. Jābūt skaidrībai,” uzsvēra Jākobsone. 

Viņa skaidroja, ka sākotnēji attiecībā uz bēgļu izmitināšanu tika cerēts, ka cilvēki pēc noteikta dienu skaita paši varēs atrast īres dzīvokļus un istabas, taču nu redzams – tas nav tik viegli. Tāpēc NVO pārstāve aicina domāt par veidu, kā veicināt dzīvokļu izīrētāju vēlmi palīdzēt ukraiņiem, piemēram, piedāvājot konkrētus nodokļu atvieglojumus. Viņa atgādināja, ka ikviens cilvēks, kuram ir iespēja palīdzēt un nodrošināt mājokli bēgļiem no Ukrainas, joprojām ir aicināts pieteikties un palīdzēt. 

Lai iedzīvotāji, kuri varētu piedāvāt savus dzīvokļus bēgļiem, varētu iepazīt konkrētās ukraiņu ģimenes, Rīgā plāno organizēt klātienes tikšanās iespēju, intervijā "Krustpunktā" pastāstīja Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Lai vienkopus apvienotu privātpersonu sniegtās izmitināšanas iespējas Ukrainas bēgļiem, ir izveidota vienota sistēma, kurā autentificējoties caur "Latvija.lv", ir iespēja reģistrēt savu īpašumu izmitināšanai. Citu informāciju iespējams atrast "Palidziukrainai.lv". 

Darbs

Darba iespējas viennozīmīgi saistītas ar mājokļa, valodas un bērnu pieskatīšanas jautājumiem, sacīja Jākobsone, vienlaikus norādot – mēs nevaram gaidīt, ka visi ukraiņi varēs atrast darbu. 

“Pie nodarbinātības es gribētu teikt, ka mēs ļoti ceram, ka visi cilvēki varēs nostāties uz savām kājām. No otras puses, mums ir jāsaprot, ka nevarēs. 

Tāpēc, ka cilvēki, kas šeit ir ieradušies, – kā mēs zinām, ir ļoti daudz sieviešu ar bērniem, ir daudz senioru, trešā daļa vispār ir bērni. Līdz ar to viņi nevarēs iesaistīties darba tirgū.”

Savukārt tiem, kas var strādāt, atrast darbu palīdz speciāli organizētas darba biržas. Piemēram, Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem organizētā darba birža ļāva uzņēmējiem uzreiz sastapt potenciālos darba ņēmējus no Ukrainas. Šādu pieeju viņa ieteica pārņemt arī citām pašvaldībām. 

Jākobsone atgādināja, ka bēgļi no Ukrainas ne vienmēr ir gatavi atgriezties intensīvā darba vidē arī emocionālo un fizisko traumu dēļ.

“Esmu dzirdējusi gadījumus, kad darba devēji negrib piedāvāt augsti kvalificētiem darbiniekiem zemāk kvalificētus darbus, jo liekas, ka negribēs. Bet, no otras puses, cilvēkiem vajag nostāties uz kājām, un, iespējams, cilvēki ir gatavi darīt mazāk kvalificētu darbu, bet darbu, lai iesaistītos un būtu iespēja darīt ko lietderīgu,” viņa stāstīja. 

Savukārt piedāvājot sezonālos darbus, piemēram, zemeņu lasīšanu vasarā, jādomā arī par mājokli un izmitināšanas iespējām, jo tas bieži vien ir tālu no Rīgas, no atbalsta centriem. 

Valoda un skola

Lai ukraiņi varētu iekļauties Latvijas sabiedrībā, nenoliedzami jāpārvar valodas barjera, atzina Jākobsone. Bērniem veidoti valodu klubiņi, un pieaugušajiem piedāvā latviešu valodas kursus. Taču šim mērķim, viņasprāt, valstij vajadzētu rast papildu iespējas. 

“Valodas apguvei ir piešķirts finansējums, bet tie ir lieli, būtiski kursi, 120 stundas. Mēs ļoti aicinātu domāt arī par vienkāršākiem, neformālākiem veidiem, piemēram, valodu klubiņiem, kur cilvēki vienkārši var sanākt kopā un arī parunāties un apgūt valodu, šādā veidā pamazām iesaistīties sabiedrībā,” viņa uzsvēra. 

Lēmumu visus bērnus no 1.septembra skolās mācīt latviešu valodā Jākobsone vērtēja kā pareizu. Tas gan būs liels izaicinājums, kuram būtu svarīgi sagatavoties vasaras laikā.

Turklāt Ukrainas bērniem paredzētās valsts apmaksātās vasaras nometnes, kurās varētu apgūt latviešu valodu, joprojām nav sākušās.

“Izglītības ministrija ir paredzējusi papildu bērnu vasaras nometnes, kuras vēl nav sākušās, bet es ceru, ka vismaz kādas tomēr paspēs noorganizēt, neskatoties uz novēloto finansējuma piešķiršanu, mūsuprāt," sacīja Jākobsone.

Tāpat vajadzētu domāt arī par to, ka skolotājiem būs nepieciešama palīdzība, kad sāksies mācību gads. Svarīgi būtu saprast, kā tiks organizēta asistenta vai skolotāja palīga darbs, un palīdzēt pedagogiem savlaicīgi sagatavoties tam, ka klasē būs bērns, kas nerunās latviski. 

“Turklāt līdz šim bēgļu un patvēruma meklētāju bērni Latvijā bija gandrīz vai tikai Rīgā ar atsevišķiem izņēmumiem Jelgavā, tagad viņi ir visā valstī. Tāpēc mums visā valstī ir plašāk jādomā par integrācijas jautājumiem,” uzsvēra Jākobsone. 

NVO darbs

Ļoti būtisku darbu bēgļu atbalstam iegulda tieši NVO, uzsvēra Jākobsone, aicinot cilvēkus ziedot ne tikai naudu, bet arī savu laiku, lai šis darbs neapstātos:

“Šobrīd ir mazinājies gan ziedojumu apjoms, gan brīvprātīgais darbs.

Protams, ir vasara, mēs esam noguruši, bet nekas nav beidzies, viss diemžēl notiek. Arī darbs NVO un atbalsta centros turpinās. Es ļoti gribētu aicināt, ja cilvēki var, ne tikai finansiāli atbalstīt, bet arī veltīt [savu laiku].”

Viņa atgādināja, ka palīdzēt ir gaidīti arī jaunieši un seniori. Vecākajam brīvprātīgajam šobrīd ir 88 gadi. Ir ļoti daudz noderīgu darbu, ko var paveikt, atnākot palīdzēt kaut vai četras stundas nedēļā, uzsvēra Jākobsone, un krievu valodas nezināšana nav šķērslis. 

Tajā pašā laikā Jākobsone norādīja, ka ļoti būtisks būtu arī lielāks valsts atbalsts NVO: “Es saprotu, ka valsts līdzekļu ir tik, cik ir, bet šobrīd NVO visam tam darbam, ko mēs darām tieši tajā koordinācijā un atbalstā, mēs esam saņēmuši 60 tūkstošus, precīzāk sešos projektos aptuveni pa 10 tūkstošiem sešas organizācijas,” viņa stāstīja. 

“Mēs ļoti aicinām valsti izvērtēt un tomēr rast atbalstu NVO vairāk.

Tas darbs, ko mēs izdarām, ir milzīgs un, mūsuprāt, ļoti nepieciešams, un, ja tas nenotiks, kādam tas vienalga būs jādara,” Jākobsone uzsvēra. 

Tāpat viņa norādīja, ka ir jautājumi, kuri nebūtu jāuzkrauj uz brīvprātīgo pleciem. Piemēram, šobrīd autoostā ļoti lielu darbu veic brīvprātīgie, taču tur būtu nepieciešama valsts iestāžu lielāka iesaiste, gan palīdzot tiem ukraiņiem, kas šeit ir tranzītā, atrast naktsmājas, gan nodrošināt viņiem ūdeni un pārtiku. 

KONTEKSTS:

No 1. jūlija, kad stāsies spēkā samazinātais atbalsts par Ukrainas bēgļu izmitināšanu, cita mītnes vieta būs jāmeklē aptuveni 3000 bēgļiem, paziņojusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

LPS norādīja, ka ne tikai Rīgā, bet arī daudzās citās pašvaldībās ir sasniegtas bēgļu izmitināšanas kvotas. Tāda situācija ir Rēzeknē, Rēzeknes novadā, Saulkrastu, Tukuma, Varakļānu, Siguldas un citos novados.

Tikmēr Latvijas Lielo pilsētu asociācijā pavēstīja, ka vairākās pilsētās sākta Ukrainas bēgļu izlikšana no tūrisma mītnēm un līgumu laušana.

Kopumā kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti aptuveni 32 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, bet teju 26 000 bēgļu izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti