Mūsdienās titulus vairs nevar nopirkt, kā tas notika 18. gadsimtā Vīnē, kur tas bija pārvērties par biznesu. Tos var iegūt par īpašiem nopelniem vai "adoptēt", kad jaunbagātnieks savā aprūpē paņem izputējušu aristokrātu. Pastāv arī dažādas shēmas, kā, piemēram, organizācijas piešķir ordeņus, apgalvojot, ka ar tiem kopā nāk tituls.
Vēsturnieks atzina, ka mūsdienās no titula nav nekādas jēgas, visbiežāk tas ir “tikai godkārības tirgus sastāvdaļa un prestižs sabiedrībā”.
Mūsdienās sastopami tādi paši tituli, kādi tie bija pirms pāris simtiem gadu. Viņaprāt, monarhijai nav veicies, ka tā pirmām kārtām tiek uzskatīta par politisku institūtu un mūsdienās cilvēki to saista ar kaut ko vecmodīgu.
“Es uzskatu, ka tagad jau mūsdienu demokrātiskā sabiedrība ir nonākusi tik tālu, ka monarhijas pastāvēšana vai nepastāvēšana nav politisks jautājums. Tas ir jautājums par cilvēces kultūras mantojumu,” pauda Imants Lancmanis.
Viņš sacīja, ka mūsdienās cilvēkus vada vēlēšanās pēc ērtas dzīves, tāpēc ir vienkārša arhitektūra, dzīvokļi, mēbeles, apģērbs un nevienu neinteresē, vai tas ir skaisti, vai tā ir māksla; svarīgākais ir praktiskais pielietojums.
Pēc vēsturnieka domām, monarhija ir ne tikai kultūras mantojums, tā ir vērtība, kurā iekšā ir viss – skaistas ēkas, senie rituāli, tituli, vēsture.
“Skandāli ir sastāvdaļa no visa tā, varbūt piešķir vēl kaut kādu pikantumu, kā to demokrātiskā sabiedrība vēlas. Viņi grib skandālus, viņiem patīk sajūsmināties, vērojot šīs cēlās kāzas Vindzoras pilī, kādas bija Harijam ar Meganu, pēc tam viņi ir tikpat lielā sajūsmā, skatoties, kā ķengā karaļnamu,” pamatoja mākslas vēsturnieks.
“Ja cilvēkam ir tā laime vai nelaime piedzimt tajā karaļnamā, viņš piedzimst ar uzdevumu. Viņš piedzimst ar misiju balstīt to vidi, kurā viņš ir dzimis. Diemžēl, kā mēs redzam, tas vairs nedarbojas,” pēdējā laika notikumus Lielbritānijas karaliskajā ģimenē komentēja vēsturnieks.
Viņš minēja, ka kroni nest ir ļoti grūti. “Es domāju, ka iepriekšējos gadsimtos ļoti liela daļa šo valdnieku un ģimenes locekļu ir būtībā dzīvojuši traģisku dzīvi,” piebilda Lancmanis.
