Globālais latvietis. 21. gadsimts

VARAM top projekts jaunām darba vietām reemigrantiem un iekšējiem migrantiem valstī

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Sadarbības veicināšanai ar diasporu Saeima pirmo reizi nodibina darba grupu

Atbalsts un palīdzība Ukrainai. Diaspora iesaistās demonstrācijas un diskusijās

Diasporas atbalsts Ukrainai – no praktiskas palīdzības līdz vēstulei Baidenam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Diaspora visā pasaulē, bet jo aktīvi Kanādā, Amerikā, Austrālijā un Jaunzēlandē, tāpat arī lielā daļā Eiropas, tostarp Zviedrijā, atbalsta Ukrainu un ukraiņus jau kopš Krievijas iebrukuma sākuma. Latvieši ir tie, kuri nereti arī vietējiem mītnes zemēs skaidro notiekošo no sava skatu punkta, jo nereti vietējiem šis karš var šķist tāls un viņus neskarošs. Diasporas pārstāvji Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" norādīja – latviešiem pasaulē notiekošais Ukrainā nav vienaldzīgs.

Diasporas pārstāvju stāsti:

Amerikā palīdz dažādos līmeņos

Kā skaidroja Amerikas Latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Mārtiņš Andersons, atbalsta veidi ir ļoti dažādi, bet visi vienlīdz svarīgi un vajadzīgi kā ukraiņiem, tā patiesībā arī pašiem latviešiem.

Andersons norādīja: "Formāli mēs kā organizācija Amerikas Latviešu apvienība uzrakstījām vēstuli ASV prezidentam [Džo] Baidenam. Vienkārši pasakot paldies par līdzšinējo militāro atbalstu Ukrainai. Un lūgums arī turpināt tāda veida atbalstu, darot to arī steidzīgāk. Mēs kā organizācija atkārtojām ziedojumu "Ziedot.lv" 5000 dolāru vērtībā. Neformāli pa visu Ameriku aicinājām mūsu biedrus piedalīties demonstrācijās Ukrainas atbalstam."

Tāpat joprojām jau kopš kara sākuma ALA mudina savus biedrus sazināties ar saviem kongresmeņiem, lai nodotu viņiem ziņu, ka latviešiem šis karš rūp, ka latviešu diasporai Amerikā nav vienaldzīga situācija Ukrainā.

Austrālijā un Jaunzēlandē neaizmirst vēsturi

Līdzīgi kā Amerikā, kur tautieši ukraiņu un Ukrainas atbalsta sniegšanā darbojas dažādos līmeņos, formāli un neformāli rosās arī Austrālijas un Jaunzēlandes latvieši.

Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē viceprezidents Reinis Dancis norādīja: "Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē rakstīja vēstules valdības līmenī – premjerministram un senātam, pateicoties par to atbalstu, ko Austrālija turpināja sniegt ukraiņiem. Latvieši piedalījās demonstrācijās visās lielajās pilsētās. Mums Darvinā nav tik daudz latviešu, bet mēs piedalījāmies demonstrācijā pie parlamenta ēkas. Tāpat Adelaidā, Melburnā un Sidnejā notika demonstrācijas. Kanberā katru dienu pie Krievijas Federācijas vēstniecības turpina piketēt ukraiņi, un katru nedēļas nogali latvieši viņiem pievienojas."

Zīmīgi, ka Reinis Dancis sarūpējis fotogrāfijas no laika, kad latvieši piketēja pie parlamenta ēkas, cīnoties un atgādinot par Latvijas okupāciju Atmodas laikā, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Šobrīd turpat un liela daļa to pašu cilvēku piketē pret Krievijas agresiju Ukrainā. Tas ir stāsts par vēstures atcerēšanos, par identificēšanos un skaidru domu, ka Ukrainas vietā varētu būt arī Latvija. Tieši tāpēc arī diaspora ir aktīva, atbalstot Ukrainu un ukraiņus visdažādākajos veidos.

Kanādā atbalsta finansiāli un morāli

Tikmēr diriģents un komponists no Kanādas Juris Ķeniņš teic, ka Kanādā ir skaitliski liela ukraiņu diaspora, tāpēc tur arī atbalsta pasākumi ir daudz un spēcīgi. Baltijas valstu diaspora tajos ir allaž klātesoša.

"Tieši 24. februārī bija liela demonstrācija Toronto, arī citviet Kanādā. Bija sanākuši kādi 10 000 cilvēku, tostarp daudz latviešu. Bija gan Ukrainas karogi, gan daudz sarkanbalti sarkano karogu. Klātesošos uzrunāja Kanādas premjerministrs, Ontario premjers, aizsardzības ministre, apsolot turpināt atbalstu Ukrainai. Latviešiem šajās demonstrācijās bija liela loma," viņš teica.

Pēc oficiālās statistikas Kanādā ir ap 1,4 miljonu liela ukraiņu diaspora, tāpēc tā ir laba mājvieta Ukrainas bēgļiem. Juris Ķeniņš norādīja, ka viņu ielā dzīvo vairākas ukraiņu ģimenes: "Mūsu jaunākā meita Daina kopā ar igauņu draudzeni rīkoja akciju, kuras laikā palīdzēja sadraudzēties ukraiņu bēgļiem ar Kanādā dzīvojošām ģimenēm. Viņām tas lieliski izdevās, un no latviešu puses mēs varam būt lepni par to, ko esam darījuši ukraiņu atbalstam šeit, Kanādā."

Viņš arī uzsvēra, ka baltiešiem palīdzība ukraiņiem ir ar citu vērti, nesen notika labdarības koncerts, kuru rīkoja lietuviešu vijolnieks no Toronto simfoniskā orķestra, bet piedalījās arī latvieši, tostarp Juris Ķeniņš, paša vārdiem, "zāģējis" savu čellu. Koncertā piedalīties gribēja arī  kanādiešu mūziķi, līdz ar to sanācis garš un fantastisks pasākums stāvgrūdām pilnā lietuviešu namā Toronto. Baltieši Kanādā joprojām meklē visus iespējamos veidus, kā finansiāli un morāli atbalstīt ukraiņus.

Zviedrijā gādā visu nepieciešamo

Tieši to pašu dara Rita Andersone Viduszviedrijā. Kopš kara sākuma viņa nepagurusi rosās ukraiņu labā. Viss sākās ar to, ka, karam sākoties, pilsētā, kurā dzīvo Rita, Karlskogas viesnīcā izmitināja ap 600 bēgļu sievietes no Ukrainas. Rita zina krievu valodu, tāpēc viņa kā tulce tulkoja Migrācijas dienestam, mediķiem slimnīcās. Tāpat Ritas valodas prasmes bija neatsveramas, palīdzot izmitināt ģimenes dzīvokļos. Viņa arī skaidroja praktiskas lietas, piemēram, dzīvokļa uzturēšanas un lietošanas noteikumus.

Latvieši Zviedrijā palīdz gan emocionāli, gan materiāli, sagādājot planšetes, lai bērni var turpināt mācības skolās, mobilos telefonus, lai varētu sazināties ar Ukrainā palikušajiem, tāpat palīdzēts arī ar apģērbu un sadzīves lietām.

Rita Andersone no Viduszviedrijas latviešu apvienības norādīja: "Tas tiešām bija traki. Cilvēki atbraukuši ar vienu koferīti. Tieši kā mani vecāki tika izsūtīti uz Sibīriju ar koferīti, tieši tāpat ļoti labi sapratu, un mana sirds pilnīgi dega no sāpēm, ka tagad ukraiņu sievietes un sevišķi bērniņi... Viņiem pietrūkst papiņa un vectētiņa, un viņi visi ir noraizējušies par to, kas notiek Ukrainā. Mūsu diaspora ļoti palīdzēja gan psiholoģiski, gan materiāli."

Ritas pilsētā izveidots speciāls "Ukraina Support" lietoto preču punkts, kur visi pilsētas iedzīvotāji nes nodot visu, kas mājās ir lieks, bet ukraiņu bēgļiem lieti noderētu – mobilos telefonus, planšetes, televizorus, apģērbus un visu sadzīvei, tostarp bērnu apģērbus, velosipēdus, ratiņus.

Latvieši ir tie, kuri nereti vietējiem mītnes zemēs skaidro apkārtējiem notiekošo no sava skatu punkta.

Diriģents un komponists Juris Ķeniņš no Kanādas pauda: "Šī lieta ir kaut kas, ko mani vecāki ir piedzīvojuši. Tāpēc mēs saprotam ukraiņus, jūtam viņiem līdzi. Tā ir taisnība, ka mēs latvieši, baltieši vairāk novērtējam kara nopietnību nekā vidusmēra kanādietis. Mēs, protams, stāstām kaimiņiem, ko mēs zinām, kā tas ir. Ja viņi saka, ka tas viņus neskar, vai, kā dažos raidījumos saka, "Putins man neko nav darījis, kāpēc lai es ciešu no tā", tad mēs kā baltieši, kā poļi, ukraiņi varam stāstīt, ko mēs savulaik esam piedzīvojuši. Tas palīdz izprast situāciju."

Latvieši diasporā noteikti neatslābs palīdzības un atbalsta sniegšanā ukraiņiem, pārāk spilgtā un nesenā atmiņā mūsu pašu piedzīvotais.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti