Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" uz sarunu tika aicināti diasporas aktīvisti, lai noskaidrotu, cik naski ārpus Latvijas dzīvojošie seko līdzi Latvijas Valsts prezidenta amata kandidātu virzīšanas un vētīšanas procesam. Sarunā piedalījās Miks Muižarājs, biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" valdes priekšsēdētājs, Raivis Orba, Latviešu–dāņu biedrības vadītājs, Jānis Skrebels, Eiropas latviešu jauniešu biedrības "Eiropas jaunieši" vadītājs, Taira Zoltnere, žurnāliste no Amerikas, kura darbojas arī Ziemeļkalifornijas latviešu biedrībā, un portāla latvieši.com vadītājs Indulis Bērziņš.
Tie, kuri seko līdzi norisēm Latvijā, tur roku uz pulsa arī šajā jautājumā, bet tiem, kurus Latvijā notiekošais pārāk neuztrauc, līdzīga nostāja ir, arī raugoties uz Valsts prezidenta ievēlēšanu.
Ko no prezidenta sagaida latvieši Vācijā, Dānijā un Amerikā?
Kā liecina Induļa Bērziņa rosinātā aptauja starp latviešiem Vācijā, daļa latviešu, jautāti, ko sagaida no jaunā Valsts prezidenta, atbild tipiski latviskā manierē – neko. Tajā pat laikā ir arī konstruktīvi viedokļi par to, kādam jābūt Latvijas prezidentam.
Izraugoties Valsts prezidentu, ir divi uzsvari – pirmkārt, viņam ir jābūt tādam, kurš prezentē valsti starptautiskā arēnā – runā vairākās svešvalodās, ir ar stingru mugurkaulu un patriotisku domāšanu. Otrkārt, prezidentam svarīgai ir jābūt arī diasporas interešu aizstāvībai, virzot diasporai svarīgus jautājumus dienas kārtībā.
Tādu prezidentu gaida diaspora Vācijā, vismaz tie, kuri seko līdzi norisēm Latvijā.
Savukārt latvieši Dānijā cer, ka prezidents būs gatavs pārmaiņām un mainīsies arī viņa tradicionālais darba stils. Tiek gaidīts izteikts līderis, kurš spēj vadīt valsti, vienlaikus saglabājot empātiju, cilvēciskumu, nebaidoties iziet pie tautas un būt kopā ar cilvēkiem.
Jauns, enerģisks cilvēks, kurš uz priekšu dzītu cilvēkus gan Latvijā, gan diasporā.
Tikmēr Amerikas latvieši, kā stāsta Zoltnere, uzskata, ka prezidentam noteikti būtu jābūt divām īpašībām, bet trešā būtu vēlama.
Viņam jābūt izcilai personībai, kura spēj izcili prezentēt mūsu valsti, padarot to pamanāmu starptautiskā arēnā. Prezidentam jābūt tādam, kurš spēj aizraut un iedvesmot tautu augstāku mērķu sasniegšanai – nākošajam kandidātam jābūt harismātiskam. Kā trešā prasība no Amerikas latviešiem prezidentam būtu "21. gadsimta lūzums domāšanā" – prezidentam jāspēj parādīt, ka esam moderni, intensīvi un enerģiski.
Jānis Skrebels piebilda, ka prezidentam jāspēj komunicēt ar dažādām sabiedrības grupām, uzsverot, ka diasporas jaunieši cīnās par to, lai Latvija būtu atpazīstama. Arī to, nonākot amatā, prezidentam būtu svarīgi atcerēties.
Tikmēr Miks Muižarājs uzsvēra, ka reemigranti un aktīvie diasporas organizāciju dalībnieki gaida aktīvu rīcību no prezidenta, runājot par dažādiem Latvijas izaicinājumiem. Piemēram, darba spēka trūkums Latvijā ietekmē kopējo ekonomisko stāvokli. Tāpat sarunā izskanēja mudinājums domāt par to, kāda vispār ir prezidenta loma šībrīža Latvijā.
Vai prezidentam jābūt no politiķu vides?
Sarunā diasporas latvieši atzina, ka tam, vai prezidents nāk no politiķu vides vai ir bezpartejisks, svarīgas nozīmes nav.
Biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" valdes priekšsēdētājs Miks Muižarājs pauda, ka ir jādomā par to, kā nodrošināt pēc iespējas mazāku partiju ietekmi uz prezidentu: "Latvija turpina būt neatkarīga valsts un turpina iet demokrātiskā virzienā, līdz ar to prezidentam ir jābūt spējīgam izbalansēt šo Saeimas un valdības varu. Satversmē viņš ir noteikts kā persona, kas balansē un ir ar uzraudzības funkciju. Te parādās jautājums par partiju spēju ietekmēt prezidenta institūtu. Protams, jebkurai personai Latvijā ir iespēja iesaistīties partijās un darboties, bet jautājums ir, vai prezidentam vajadzētu būt no partijām. Viņš, protams, var piederēt partijām, bet kādā veidā nodrošināt to, lai partiju ietekme uz prezidenta institūtu būtu pēc iespējas mazāka? Šis ir ļoti būtisks jautājums, un turpmāko nedēļu debatēs būs interesanti dzirdēt, kā abi kandidāti, kuri pieder politiskajām partijām, izskaidros šo. Mēs jau redzam, kā Latvijā notiek prezidenta izvirzīšana – viņu izvirza politiskās partijas, un visiem trim kandidātiem ir konkrētas politiskas partijas atbalsts.
Tam, kādā veidā nodrošināt to, ka prezidents spēj neatkarīgi rīkoties, ir ļoti liela nozīme. Svarīgi ir tas, ka prezidenti sniedz savu skatījumu, lai Latvija nevirzās uz partiju ietekmēšanas un varas palielināšanas ceļu."
Tikmēr Latviešu–dāņu biedrības vadītājs Raivis Orba priekšroku dotu bezpartejiskam prezidentam: "Lielāka uzticība. Partijām nav tik liela uzticība. Nezinu, kāda ir statistika Latvijā par uzticību partijām vai politiķiem, bet mēs [Dānijas latvieši] dodam priekšroku bezpartejiskam."
Jānis Skrebels, Eiropas latviešu jauniešu biedrības "Eiropas jaunieši" vadītājs norādīja, ka, viņaprāt, prezidenta politiskā piederība nav būtisks faktors, ja cilvēkam ir nevainojama reputācija un visas svarīgās īpašības, iezīmes kļūšanai par prezidentu. "Ja cilvēkam ir kvalitātes un nevainojama reputācija, lai varētu pārstāvēt valsti, tad ar šo kvalitāšu kopumu pietiek, lai persona varētu atdalīt sevi no partijas, kurā viņš vai viņa bijusi," pauda Skrebels. "Mūsu valsts vēsturē bijuši partijām piederoši un bezpartejiski prezidenti. Tas ir personīgā mugurkaula jautājums, vai persona spēj atdalīt sevi no partijas un būt valsts galva, nevis partijas galva, kas ir valsts galvas amatā."
Arī Amerikā strādājošā žurnāliste Taira Zoltnere piekrita Skrebela viedoklim, piebilstot, ka Latvijā vispār neesot viegli atrast prezidenta kandidātus. "Varbūt piederībai partijai nevajadzētu būt galvenajam kritērijam. Manuprāt, svarīgs kritērijs ir tas, ka cilvēks jau savas dzīves laikā ir pierādījis, ka viņam ir interese par sabiedriskiem procesiem un interese darīt kaut ko tautas un visas valsts labā, ne tikai savā labā," viņa pauda. "Ir svarīgi, lai prezidents jau būtu pierādījis, ka valsts un sabiedrības procesi viņu interesē un viņš ir gatavs kaut ko savā dzīvē ziedot tam.
Lieli valdnieki saka: "Es nenāku šeit, lai man kalpotu, bet es nāku šeit, lai es kalpotu." Tas, manuprāt, ir svarīgi, ka cilvēks to ir pierādījis savā dzīvē, ka viņš ir gatavs kalpot tautas interesēm. To mēs sagaidām no prezidenta."
Latviešu diasporas pārstāvji gan bija piesardzīgi prognozēs, vai kāds no trim kandidātiem, Uldis Pīlēns, Elīna Pinto vai Edgars Rinkēvičs, kļūs par prezidentu.
KONTEKSTS:
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā. Ir izvirzīti trīs kandidāti – "Apvienotais saraksts" pieteicis uzņēmēju, politiskā spēka dibinātāju Uldi Pīlēnu, "Jaunā Vienotība" – ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, bet opozīcijā esošā partija "Progesīvie" – latviešu diasporas aktīvisti Elīnu Pinto.
Trešais koalīcijas partneris – Nacionālā apvienība – bija plānojis Valsts prezidenta amatam virzīt pašreizējo prezidentu Egilu Levitu, bet Levits no kandidēšanas atteicās, redzot, ka viņa ievēlēšanai koalīcijas balsu nepietiks.
Lai prezidentu ievēlētu, par kandidātu jānobalso vismaz 51 Saeimas deputātam. Ja neviens kandidāts šādu balsu skaitu neiegūst, jārīko jaunas vēlēšanas.
Koalīcijas politiķi pašlaik neredz iespēju vienoties par vienu kandidātu uz Valsts prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu.
