Latvijas Radio raidījums "Globālais latvietis. 21. gadsimts" šoreiz pēta, kā attīstīt sadarbības tiltu starp Latvijas un diasporas pētniekiem un kā norit gatavošanās V Pasaules latviešu zinātnieku kongresam "Zinātne Latvijai", kas norisināsies jūnija beigās.
Izglītības sistēma kā nacionālās drošības stūrakmens
Saruna noritēja dienā, kad Latvijas pedagogi streikoja, uz mirkli apstādinot mācības vairākās Latvijas skolās.
Lielbritānijas Latvijas studentu un pētnieku asociācijas (ALSRUK) pārstāve Sandra Martinsone izglītības sistēmu redz kā vienu no nacionālās drošības stūrakmeņiem: "Es nespēju to skatīt tikai caur militāro ekipējumu, kā ierasts skatās uz nacionālo drošību. Mums pilnībā jāmaina domāšana par to, kas ir izglītība sabiedrībai un kas ir izglītība valstij. Arī ilgtspējas jautājumā, ko aplūkojām Latvijas studentu un pētnieku asociācijas konferencē, izgaismojās, ka bez izglītības nav nākotnes. Es uzskatu, ka tas ir tikai politiskās gribas jautājums, kā mēs pārdalām resursus, kas mums ir svarīgs.
Nespēja noteikt izglītību kā prioritāti atspēlējas atpakaļ visos veidos."
Sandras teikto papildināja Starptautiskā Ilgtspēju finanšu centra dibinātāja un vadītāja, Eiropas Savienības (ES) Ilgtspējīgu finanšu platformas locekle Linda Zeiliņa, Obamu fonda izvēlētā Eiropas līdere: "Cilvēkiem būtu jāaptver, ka izglītība un medicīna ir paši svarīgākie pamati valsts labklājībai, izaugsmei un konkurētspējai nākotnē. Šobrīd nav gluži stratēģiski pārdomāts, kāda ir nākotnes vīzija, kādas ir nākotnes prasības izglītībā. Tādā ziņā ilgtspēja ir interesants jēdziens, jo ilgtspēja ir visam pamatā. Reāli prasmes, kādām ir jābūt zināšanām, lai varētu efektīvi strādāt nākamos desmit, divdesmit gadus, tomēr mainīsies. Līdz ar to tam ir jāpievērš lielāka uzmanība."
Linda izteica cieņu tiem pedagogiem un citiem izglītības darbiniekiem, kuri devās protestēt.
Viņa uzskata, ka tieši Latvijas izglītības sistēmas dēļ daudz studentu aizbrauc no Latvijas. Pēc Lindas domām, daudzi būtu palikuši, ja izglītības sistēma būtu labāka un kvalitatīvāka ne tikai vidusskolu, bet arī augstskolu līmenī.
"Latvijā ir lielas iespējas šajā jomā. Tā kā valsts nav milzīga, mēs varam spēt daudz ko vairāk nekā lielās valstis," pauda Linda. "Šis varētu būt tāds kā modinātājzvans valdībai un lielo universitāšu vadītājiem pārdomāt, kā darboties kopā ar privāto sektoru, ar dažādām iestādēm ārzemēs." Viņa norādīja, ka izglītība Latvijā jāpadara starptautiskāka, lai uz Latviju brauktu studenti no citām valstīm un lai arī Latvijas studenti paliktu mācīties šeit.
Iespēja cilvēkiem satikties un izveidot sakarus ārzemēs ir ļoti nozīmīga
Tiesa, Linda pati atzina, ka ir viena no tām, kas savulaik kā studente devusies prom no Latvijas, atzīstot, ka viss sācies ar ziņkārību.
Pēc mācībām Franču licejā, lai iemācītos valodas, sākusi ar studijām Glāzgovas Universitātē (Skotija), tad mācījusies Magilas Universitātē Kanādā, kur mācības ritēja franču un angļu valodās, bet pēcāk studiju ceļi aizveduši līdz Londonas Ekonomikas skolai. Sākotnēji Lindai bijusi doma atgriezties, bet dzīve izspēlējusi savu kārti. Tiesa, tas nemazinot interesi par norisēm Latvijā.
"Iespēju starptautiskā mērogā ir vairāk, un diemžēl ilgtspēja Latvijā kā domāšanas virziens sabiedrībā, prakse biznesā un finansēs pagaidām ir agrīnā stadijā," viedokli pauda Linda.
Viņas profesionālā karjera veidojusies spoža, bet vienlaikus Linda uzsvēra, ka būt pamanāmam starptautiskā arēnā ir smags un grūts darbs. Tāpēc jau atkal nākas uzsvērt tīklošanās milzīgo nozīmi un iespēju cilvēkiem satikties, izveidot sakarus ārzemēs, piesaistot ekspertus, viņu zināšanas un prasmes, turklāt ne vienmēr par to ir jāmaksā.
Linda minēja arī piemēru no savas dzīves: "Es pirms pāris mēnešiem sazvanījos ar vienu Latvijas organizāciju. Kad es viņiem sacīju, ka mums ir resursi, mums ir cilvēki, ja vajag palīdzību, jūs tikai sakiet un mēs palīdzēsim, cilvēki neticēja, un pirmais, ko atjautāja, – bet ko jūs no mums par to gribat?
Es gribu tikai to, lai Latvijā notiek pozitīvas lietas."
Tas ir tikai viens piemērs, kā iesaistīt diasporas profesionāļus, kam ir interesants darbs, specifiska pieredze, kuri labprāt palīdzētu ar padomiem un prasmēm, un tas Latvijai nāktu tikai un vienīgi un par labu.
2008. gada krīze kā iespēja
Sandra Martinsone Lielbritānijā dzīvo kopš 2008. gada krīzes, kuru viņa sauc par iespēju. Nokļuvusi Londonā, viņa lielākoties darbojusies nevalstiskajā sektorā.
Šobrīd Sandra fokusējusies uz ilgtspējīgu ekonomiskās attīstības politiku nabadzīgajās pasaules valstīs. "Ilgtspējas un zaļās pārejas jautājumi ir ļoti kompleksi. Un te pastāv riski, ka šī politika tiek būvēta uz nabadzīgo, resursiem bagāto valstu rēķina, tāpēc mans darbs fokusēts uz taisnīgu pāreju, kas nav balstīta "mežonīgo rietumu" principos," pastāstīja Sandra.
Sarunai pievēršoties Latvijas studentu un pētnieku asociācijas Lielbritānijā konferencei, Sandra atklāja, ka Apvienotā Karaliste joprojām, arī pēc "Brexit", ir lieliska iespēja studētgribētājiem. Šobrīd pēc oficiālajiem datiem ap 1500 studentu no Latvijas iegūst augstāko izglītību Lielbritānijā, bet viņu skaits, visticamāk, ir vēl lielāks. Aktīvo studentu no Latvijas ir pāris simti, un Sandra ik dienas apzina arvien jaunus studētājus, kuri ikdienā viens ar otru nesatiekas, tāpēc Sandras misija ir atrast un uzrunāt latviskas izcelsmes profesionāļus.
"Tā ir mērķtiecīga profesionāļu meklēšana, visbiežāk izmantojot sociālos medijus "Facebook" un "LinkedIn", kas ļauj atklāt arvien jaunus profesionāļus. Turklāt latviešus atrast sociālajos medijos ir viegli vārdu dēļ. Ja ir Ieva Bērziņa, tad, visticamāk, viņa ir latviete," par savu darbu pastāstīja Sandra.
Latvijā par ilgtspēju domāt ir grūti
Konference "Zinātne un inovācijas ilgtspējai. Ar skatu uz Latviju" ieskicē virkni dažādu aktualitāšu. Pievēršot uzmanību ilgtspējai, tā varētu kļūt par Latvijas veiksmi un realitāti labākajās izpausmēs.
Laura Bužinska, kustības #esiLV kuratore #ziniLV pasākumiem, pauda:
"Latvijā par ilgtspēju mēs nedomājam 20–30 gadu nogrieznī, tas mums ir grūti. Mēs mēdzam fokusēties uz pagātni. Politiskais plānošanas nogrieznis ir četri gadi, budžets tiek plānots katru gadu. Mums grūti domāt garākos nogriežņos.
Runājot par to pašu pedagogu jautājumu, Somijā, manuprāt, tas bija 30 gadu jautājums, kuru laikā viņi nomainīja izglītības sistēmu, nodrošinot labas algas pedagogiem, nodrošinot labu izglītību topošajiem pedagogiem, mainot sistēmu, kā vispār lūkojas uz pedagoģiju. Trīsdesmit gadi, ja mēs runājam četru gadu nogriežņos, šķiet ļoti ilgs laika periods. Tas ir izaicinājums, kā mēs varam iemācīt paši sevi domāt un plānot, ļaut uzticēties vadošajiem spēkiem saprast, kas ir tas, ko mēs vispār gribam 30–35 gadu laikā."
Konferences "Zinātne un inovācijas ilgtspējai. Ar skatu uz Latviju" spēcīgākās atziņas:
- 3–4 gadu plānošana un domāšana politiskā un stratēģiskā lēmumpieņemšanas līmenī ir nepietiekama.
- Iekļaujošai zaļajai transformācijai nepieciešams efektīvs daudzpusējās sadarbības mehānisms, lai nodrošinātu vienu spēles laukumu un noteikumus visām valstīm un novērstu jaunus subsīdiju karus, emisiju eksportu uz nabadzīgākām un vājāk regulētām valstīm, protekcionisma uzliesmojumu un stratēģisko minerālu karus. Latvijai te ir milzu iespēja veidot jaunu profilu starptautiskajā arēnā.
- Ar politisko gribu Latvijai ir iespēja kļūt par zaļās ekonomikas pionieri, novirzot investīcijas uz atjaunojamiem resursiem, stratēģiski samazinot fosilo resursu patēriņu līdz minimumam un kapitalizējot uz jau spēcīgajām biolauksaimniecības tradīcijām.
- Ilgtspēja nav politika un finansējums, bet domāšanas veids. Tāpēc izglītībai ir jābūt tikpat stratēģiskai prioritātei kā drošība. Bez kvalitatīvas izglītības visos līmeņos, kur ilgtspēja ir viscaurvijoša, līdz ilgtspējai ejams tāls ceļš.
- Ilgtspēja nav sasniedzama bez augstas pilsoniskās apziņas un sapratnes, kā mūsu individuālie lēmumi un izvēles ietekmē apkārtējo vidi, cilvēkus, ekosistēmas un nākamās paaudzes.
- Radošums un inovācijas mums ir ieliktas šūpulī, tāpēc šīs vērtības ir jāattīsta tālāk ar atbalstošām valsts politikām. Pašreizējā uzņēmējdarbības infrastruktūra mūsu cilvēku potenciālu neizmanto pilnībā.
- Ir jāmaina pieeja veselības aprūpei – tie ir nevis izdevumi, bet investīcijas, un tai jāfokusējas uz prevenciju, kas ilgtermiņā ir lētāk.
- Ilgtspējas "elitārisms" draud marginalizēt lielas sabiedrības grupas, kas var apdraudēt gan pašu ilgtspējas ideju, gan sabiedrības izlīdzināšanu.
- Ilgtspējas politiku veidošanas un īstenošanas demokratizācija un starpdisciplinaritāte ir nepieciešama kā pamatu pamats.
- Diasporas profesionāļu un pētnieku pieredze un zināšanas ir neizmantots resurss, īpaši ilgtspējīgas attīstības laukā.
