Vides fakti

Kā saimnieko Latvijas lielākā izgāztuve Getliņi?

Vides fakti

Vides fakti

Rail Baltica

Zolitūdes un Imantas iedzīvotājiem bažas par «Rail Baltica» iespējamo ietekmi uz Anniņmuižas parka kokiem

Jaunā ātrgaitas dzelzceļa līnija “Rail Baltica” radījusi bažas Imantas un Zolitūdes iedzīvotāju vidū. Satraukums ir par iespējamo ātrgaitas dzelzceļa līnijas ietekmi uz Anniņmuižas parku un satiksmes organizāciju. Arī Dabas aizsardzības pārvalde mudina saudzēt Anniņmuižas parku.

Anniņmuižas parks atrodas vietā, kur satiekas Imanta un Zolitūde. Iedzīvotāji norādīja, ka tā ir zaļākā vieta Imantā, un daudzi ir sašutuši, kāpēc tieši tur tiks veidots vienīgais šķērsojums “Rail Baltic” trasei starp Imantu un Zolitūdi.

“Šobrīd šis ir zaļais rajons, kur vasarā ir pļava, mežs, celiņš, cilvēki braukā ar riteņiem, sporto, ir svaigs gaiss. Neviens vēl nezina, vai turpmāk te būs tunelis vai pārvads, bet te ir ieplānots dzelzceļa šķērsojums, kas šo zaļo vidi pārvērtīs industriālā tranzīta zonā,” pauda zvērināts advokāts, biedrības „Riga Annenhof” juridiskais konsultants Olavs Cers.

Neizpratne par transporta plūsmas apli

Tāpat zaļo dabas zonu pilsētā un mikrorajona vidi kopumā varētu ietekmēt satiksmes organizācija.

Iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc transporta plūsmu plānots koncentrēt aplī, kas apvijas apkārt visam Imantas dzīvojamam rajonam, stāstīja biedrības „Riga Annenhof” biedre Jolanta Aspere.

“Mēs domājam, ka visu varētu atrisināt, ja šeit būtu vilciena posms uz estakādes – pacelts virs zemes. Bet, tā kā tas esot ļoti ekskluzīvi un to nevar atļauties, tad pašreiz ir diskusijas par viaduktu vai tuneli,” norādīja Aspere.

Tāpat iedzīvotāji ir norūpējušies, ka līdz ar lielajiem būvniecības darbiem koku sakņu sistēmām varētu nopietni kaitēt gruntsūdeņu trūkums. Tas savukārt negatīvi skartu netālu esošo Anniņmuižas parku, kurā aug 50 dižkoki.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina saudzēt kokus

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns norādīja, ka tagad ir ļoti grūti pateikt, kāda varētu būt ietekme uz kokiem.

“Man nav zināms, cik lielā mērā šis gruntsūdeņu līmenis varētu mainīties. Tas ir atkarīgs arī no koku sugas. Diezgan daudz tur ir lielie ozoli, Holandes liepas. Domāju, ka šīm sugām  relatīvi nelielas gruntsūdeņu izmaiņas varētu arī nekaitēt. Visjūtīgākās pret ūdens režīma izmaiņām ir divas sugas – tie ir melnalkšņi un arī bērzi,”  skaidroja Svilāns.

“Ir novērots, ka kādreiz pat pietiekoši attālu esoši koki aiziet bojā trīs, četru, piecu gadu laikā.

Pašā Anniņmuižā un arī apkārtnē ir saglabājušās ievērojamas dabas vērtības – tās ir gan divas Holandes liepu alejas, kas tur ļoti skaistas, ļoti efektīgas. Ir arī diezgan daudzi koki, kuri ir tuvu dižkokam, pat dižkoka izmērā un, protams, plašākā apkārtne ar dižozoliem. Ja tur patīrītu pamežu un ļautu šiem dižozoliem veiksmīgi dzīvot tālāk savu dzīvi, tā ir viena fantastiska vieta,” uzsvēra Svilāns, piebilstot, ka arī Dabas aizsardzības pārvalde ir paudusi, ka vieta būtu maksimāli saudzējama.

Pagaidām nav skaidrs, kā precīzi izskatīsies

“RB Rail” pārstāve Līva Biseniece, jautāta, kā izskatīties minētā vieta,  skaidroja, ka Zolitūdē un Imantā “Rail Baltica” tiek projektēta zemes līmenī paralēli jau esošajam dzelzceļam rietumu pusē, skatot no Daugavas, un būtisks  apkaimju zaļo zonu pamata trases skārums netiek paredzēts.

“Šobrīd turpinās darbs pie Anniņmuižā plānotā dzelzceļa šķērsojuma autotransportam, kas izbūvējams Zolitūdes ielas pārbrauktuves slēgšanas dēļ. Mēs sekojam līdzi pilsētas pašvaldības un iedzīvotāju diskusijai, lai saņemtu precīzu darba uzdevumu projektētājiem. Tiklīdz būs pieņemts lēmums šajā jautājumā, projektētājs uzsāks darbu pie tehnisko risinājumu izstrādes, tai skaitā, paredzot radītās ietekmes mazināšanas pasākumus,” norādīja Biseniece.

Tātad šobrīd vēl līdz galam nav skaidri zināms, kā precīzi izskatīties autotransportam plānotā dzelzceļa šķērsošanas vieta Imantā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt