Kā informēja pašvaldībā, šo piedāvājumu iesniedza "ALPS ainavu darbnīcas", dizaina birojs "H2E" un konsultāciju aģentūra "Copywriter/Levelup".
Iecerēts, ka Zolitūdes atceres dārza ainavisko ansambli veidos Kopābūšanas laukums ar perimetrāliem apstādījumiem, ar bagātīgiem stādījumiem klāts Klusuma pakalns un priekšlaukums, kā arī dārzam pieguļošais lineārais parks.
Kopābūšanas telpā brīvi būs izkārtotas 54 dažāda izmēra nerūsējošā tērauda sfēras, netraucējot šķērsot laukumu, bet piesaistot gājēju uzmanību un palēninot kustību, tādējādi sekmējot apcerīgu noskaņojumu, skaidroja pašvaldībā.
Atceres dārza ainaviskais un simboliskais centrs ir lielveikala jumta nogruvuma vietā izveidots bagātīgi apzaļumots Klusuma pakalns, kas paredzēts meditatīvai vienatnei. Pakalna virsotnē, ķiršu koku ieskauts, tiks izvietots sekls apaļš ūdens spogulis, kurā redzams debesu atspulgs. Priekšlaukums ir ieejas un sagatavošanās vieta, kur apmeklētāji pulcējas pirms dārza apmeklējuma, kur izvietotas velostāvvietas un mikromobilitātes punkts, norādīja domē.
Metu konkursā tika iesniegti četri meti, ko vērtēja konkursa žūrija, vadoties pēc virknes būtisku kritēriju: piedāvājuma atbilstības konkursa mērķim un priekšmetam, mākslinieciskās vērtības, oriģinalitātes un telpiskās kompozīcijas kvalitātes, iekļaušanās pilsētvidē, kā arī piedāvātās materiālu izvēles koncepcijas.
Žūrijas komisijas vadītāja, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas arhitekta dienesta pilsētas galvenā dizainere, pilsētas arhitekta p.i. Evelīna Ozola norādīja, ka autoru piedāvājums Zolitūdes atceres dārza konkursa uzdevumu risina jēgpilni, detalizēti un iejūtīgi.
"Piedāvājums akcentē gaišas piemiņas un kopābūšanas koncepciju, kas sēras un dusmas aizstāj ar cerību un piedošanu. Telpiskais tēls – šķietami nejauši izvietotas sfēras – rada asociāciju ar rīta rasu, asaru pilieniem, izbērtām pērlītēm – aizkustinošiem, bet ne pārlieku tumšiem simboliem. Piemiņas vieta veiksmīgi integrēta apkārtnē, veidoti loģiski un ērti plūsmu savienojumi," viņa sacīja.
Savukārt "ALPS ainavu darbnīcu" ainavu arhitekte Ilze Rukšāne pauda, ka galvenais izaicinājums, veidojot Zolitūdes atceres dārza koncepciju un ainavisko risinājumu, bija padarīt šo vietu atbilstīgu iespējami plašas Zolitūdes iedzīvotāju, rīdzinieku un pilsētas viesu auditorijas vajadzībām.
"Respektējot upuru un viņu piederīgo sociālo daudzveidību, atceres dārzā netiek izmantota reliģiska simbolika, tā vietā dārza emocionāli dziedinošu un meditatīvu efektu panākot ar ainaviskiem un tēlnieciskiem risinājumiem," viņa skaidroja.
Uzsvars uz ilgmūžību
Parka izveides pilsētbūvnieciskā un ainaviskā koncepcija paredz radīt vienotu ārtelpas struktūru visā Anniņmuižas ielas garumā, iekļaujot tajā Zolitūdes atceres dārzu. Izvēloties atceres dārza un pieguļošā lineārā parka materiālus un risinājumus, par prioritāti atzīta ilgtspēja, ilgmūžība un funkcionalitāte visos gadalaikos.
Parka celiņu un dārza laukuma izbūvē izmantoti ilgmūžīgi un viegli kopjami materiāli – betons, nerūsējošais tērauds, granīts. Klusuma pakalna virsotnē esošā ūdens spoguļa apdarē izmantots pulēts nerūsējošais tērauds, nodrošinot atstarojošo īpašību saglabāšanos arī ziemas laikā.
Mūžzaļu augu izmantojums nodrošina apstādījumu estētisko pievilcību visos gadalaikos piepildītas vienatnes vai kopābūšanas pieredzei, norādīja domē.
Konkursa žūrijas komisiju veidoja pilsētas galvenā ainavu arhitekte Indra Purs, pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis, arhitekts Rudolfs Dainis Šmits, arhitekts un pilsētplānotājs Gvido Princis un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs, tēlnieks Egons Peršēvics. Kā eksperti metus vērtēja pārstāvji no biedrības "Zolitūde 21.11.", Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrības "Riga Annenhof" un citi.
