Gada siltajā sezonā itin bieži nākas saskarties ar to, ka zaļajā zonā tiek novietotas automašīnas. Neraugoties uz to, ka tur automašīnas novietot nedrīkst, tā vien liekas, ka daži autovadītāji to uztver par bezmaksas autostāvvietu. Raidījums “Vides fakti” skaidro, kāpēc pilsētā tā ir problēma un kā to risināt.
Novietojot automašīnu zaļajā zonā, piemēram, tiek bojātas koku saknes, kā arī apkārtējā vidē arvien vairāk parādās dubļi. Ja zālienu par stāvvietu izmanto tikai dažas mašīnas, ietekme nav tik liela, taču, kā norādīja Krēķis, – ja auto novieto viens, tad drīz tam seko arī citi.
Saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem, apstāšanās un stāvēšana ir atļauta tieši blakus gājēju ietvei vai veloceļam. Ja to nav, tad stāvēt drīkst arī uz ceļa nomales, ja vien to neaizliedz kāda zīme. Taču svarīgi ir paturēt prātā, ka ceļi mēdz būt trīs veidu – ar cieto segumu, proti, asfalta vai bruģa klājumu, ar grants segumu, kā arī ceļi bez seguma.
Tieši ceļi, kuriem nav seguma, bieži kļūst par apjukuma cēloni autovadītājiem, jo tos nereti sajauc ar zaļo zonu.
Viens no veidiem, kā pārliecināties, vai konkrētā vieta ir ceļš vai zaļā zona, ir aplūkot šo vietu “Google” kartē vai jebkurā citā ģeolokācijas programmā. Ja ceļš ir iezīmēts kartē, šaubu nav, taču neizpratne var rasties gadījumos, kad uz iezīmētā ceļa tik un tā nav atļauts novietot automašīnas.
Lai noteiktu, kur sākas un beidzas zaļā zona, autovadītājiem nav ieteicams orientēties pēc zālāja vizuālā veidola – ja vietai pāri braukušas daudzas automašīnas, no zālāja nebūs ne miņas. Taču pat izbraukāts vai pēc ziemas noplicināts zālājs tik un tā ir uzskatāms par zaļo zonu, kur novietot auto nedrīkst. Arī, ja uz zaļās zonas uzber šķembas, vieta nekļūst par oficiālu stāvvietu.
“Policija diemžēl, cik man ir nācies runāt, nespēj skaidri definēt, kur tad ir tā robeža. Visbiežāk tiek minēts, ka robeža ir apmale, kas nodala braucamo daļu. Tas, kas ir aiz apmales, ir zaļā zona neatkarīgi no tā, kas tur uzbērts virsū. Mana pieredze liecina, ka vietās, kur iedzīvotāji aktīvi ziņo par pārkāpumiem, pietiek pāris nedēļas ikdienā ziņot, un tad vairākus mēnešus neviens nepārkāpj noteikumus. Visi stāv perfekti, neviena riteņa nav uz zāles vai koku saknēm,” norāda Krēķis.
Cilvēki par pārkāpumiem ziņo, un autovadītāji tiek sodīti. Tomēr dažkārt rodas neizpratne – kā tas nākas, ka policija tika izsaukta, tā atbrauc, bet soda lapiņa automašīnas logā neparādās? Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas priekšnieks Guntis Bērziņš skaidroja, ka policijas darbinieki veic fakta fiksāciju, konstatē, ka automašīna atrodas apstādījumu teritorijā, tiek uzsākts administratīvais process elektroniskajā pārkāpumu atbalsta sistēmā un tālāk jau tiek noskaidrots, kas konkrēti novietojis šo auto apstādījumu teritorijā. Pēc tam notiek saziņa ar automašīnas īpašnieku, kurš sniedz informāciju – vai viņš pats vai kāds cits ir novietojis auto apstādījumu teritorijā. Vēlāk konkrētā persona, kas veikusi pārkāpumu, tiek saukta pie administratīvās atbildības.
Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis informēja, ka pagājušajā gadā konstatētas 3179 reizes, kad kāds savu spēkratu bija novietojis zaļajā zonā.
