Ventspils simbols ir govs. Kāpēc?

Lai gan nav ne leģendu, ne teiku, kas rādītu Ventspils saistību ar govi, tieši šis dzīvnieks padarīts par pilsētas simbolu. Ventspils 4. vidusskolas skolēni mēģināja noskaidrot, kāpēc tā, cik pilsētai izmaksā tur izvietotās govju figūras un galu galā, ko par to domā iedzīvotāji. Ventspilnieku sižets* kļuva par vienu no uzvarētājiem medijpratības konkursā “Pilna doma”.

Aizsākumi Ventspils apmātībai ar govīm meklējami 2002.gadā, kad pilsētā notika pirmais starptautiskās mākslas projekts “Cow Parade” jeb “Govju parāde”. Tās laikā mākslinieki apgleznoja 26 stikla šķiedras govis.

“Pirmajā reizē tas bija tāds ļoti veiksmīgs projekts, un tad, godīgi teikšu, panesās,” atceras mākslinieks un reklāmas speciālists Andris Norītis.

"Pilna doma"

Iniciatīvas “Pilna doma” mērķis ir radīt vidusskolēnos interesi par kvalitatīvu žurnālistiku, rosinot viņus kļūt par atbildīgiem mediju lietotājiem un satura radītājiem. Portāls LSM.lv ir viens no projekta sadarbības partneriem.

Turpmākajos gados pilsēta tika arī pie divām lielizmēra govs skulptūrām, bet 2012.gadā pulciņam piepulcējās vēl viena. Tovasar norisinājās arī otrā “Govju parāde”, kuras laikā pilsētā izstādīja vēl 24 govju figūras.

“Cow Parade” oficiālajā mājaslapā vienas govs cena ir divarpus tūkstoši eiro, līdz ar to par 50 govīm, ko Ventspils šo gadu laikā iegādājusies, iztērēti gandrīz 126 tūkstoši eiro.

No abās parādēs izstādītajām govīm 30 tika pārdotas izsolē, katra par 500 - 600 eiro, naudu ieguldot labdarībā. Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks stāsta, ka iztērētās summas ar uzviju atgūtas, piesaistot tūristus. To,

cik izmaksā govju uzturēšana, pilsētas komunālā pārvalde "Pilnai domai" neatklāj.

Vēlāk pašvaldība govis sāka izmantot visur - kalendāros, ventos, pasākumu logo, puķudobēs, bērnu rotaļu laukumos, tūrisma maršrutos, veidojot agresīvu mārketinga kampaņu. No pašvaldības govi kā simbolu pārņēma arī privātie uzņēmumi un iedzīvotāji.

“Visiem liekas, ka govis ir forši aizgājušas, un arī Ventspils suvenīros parādās govis. To jau no domes neviens nevada,” mākslinieks Norītis notiekošo sauc par nevadāmu procesu.

Pašvaldība īsti nevar pamatot, kāpēc “govju stāsts” turpinās, tāpēc, iespējams, tas liecina par jaunu ideju trūkumu Ventspilī. “Nav jau jaunu iedeju. Tā ir tā lielākā problēma,” saka Norītis.

Arī vairāki pilsētā sastaptie cilvēki atzīst, ka govs ir izveidota par simbolu, lai gan īsti atbilstošas Ventspilij tās nav.

 

*Sižeta autori: Evija Blumberga, Evelīna Astrātova, Sabīne Ozola, Kārlis Aleksandrovs (Ventspils 4.vidusskola)

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti