Stikla pudeles, celofāna maisi, sejas maskas un konservu kārbas. Tie ir tikai daži no atkritumu veidiem, kas ir atrodami nepabeigtajā veloceļā, kas paredz savienot Ziepniekkalnu ar centru. To būvēt sāka rudenī, taču kopš pagājušā gada te izskatās tā, it kā celtnieki ir devušies dažu dienu brīvdienās. Šo iespaidu rada vairākās vietās atstātie celtniecības materiālu bloki, daļai no kuriem ir jau noņemtas nostiprinošās lentes.
Darbi ir atstāti dažādās stadijās. Ziepniekkalnā akmeņiem noklātais ceļš jau ir sablietēts, bet Torņakalnā daudzviet ir tikai noņemta zemes virskārta.
Par iestrēgušo projektu un vairāku kilometru garumā valdošo nekārtību Latvijas Radio uzrunātie cilvēki ir sašutuši.
"Tā ir vējā izmesta nauda. Līdz galam neizdarīts. Nekas nav izdomāts līdz galam. Katrā gadījumā mums kā vienmēr ne ar to galu domā. Piedodiet, bet citu neko pateikt nevaru."
"Neglīti izskatās. Vajadzētu pabeigt."
"Tas ir ļoti traģiski. Es ceru, ka tomēr saņemsies un sāks taisīt līdz ar to, ka ir palicis siltāks. Vispār ļoti pozitīvi, ka to teorētiski sāka taisīt, jo tas veloceliņš šeit patiešām ļoti labi iederētos."
Projektu pozitīvi vērtē arī Ziepniekkalna apkaimes biedrībā. Tās vadītāja Signe Ušacka gan atgādina, ka Rīgas dome (RD) veloceļu plānoja pabeigt pērnā gada decembrī. Redzot nekārtību un to, ka darbi vēl nav pabeigti pat aprīlī, vietējie iedzīvotāji ir neizpratnē.
Par projektu vīlušies ir Torņakalna attīstības biedrībā. Organizācijas vadītājs Valdis Gavars, kurš ir arī RD deputāts no Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu apvienības kopīgā saraksta, apgalvo, ka būvdarbus vietvara solījusi atsākt mēneša sākumā.
"Biedri ir dusmīgi. Tad, kad daļa biedru janvārī bija atnākusi uz tikšanos un prasīja, tad būvnieks uz viņiem palika dusmīgs un teica: "Jūs tā ar mani nerunājat! Es jūs tiesā iesūdzēšu!" Man bija līdzi sertificēts būvnieks, kurš viņam uzdeva dažus jautājumus [par to], kas būvniekam būtu jāzina par to, kā ir jāatstāj un jāuztur būvobjekts. Uz jautājumu, vai pārstāvim ir sertifikāts, viņš teica, ka viņam kaut kad būšot sertifikāts. Speciālista sertifikāts. Mums biedrības valdē ir sertificēts speciālists, kas ir būvnieks ar lielu pieredzi. Cēlis Melngalvju namu. Viņš saka: "Bez komentāriem." Viņam gribas ļoti sliktus vārdus teikt par to, kas te notiek," stāsta Gavars.
"Darbus pēc tehnoloģiskā pārtraukuma ir plānots atsākt maija sākumā. Tas varētu būt 2. maijs," sola RD Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.
Lai gan galvaspilsētā vairākas dienas bija izteikti siltas un augiem jau ir sākušas plaukt lapas, Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods norāda, ka aprīļa sākumā laika prognozes nebija tik labas, lai jau šomēnes būvniecību varētu atsākt.
"Vēl 6. aprīlī mums bija sniegota diena, kurā noteikti nevarēja veikt darbus. Attiecībā uz papildu apstākļiem – šobrīd, protams, kā jau visos būvniecības objektos arī šajā ir saņemta vēstule no būvuzņēmēja par cenu pieaugumiem, kas ir saistīti ar notikumiem Ukrainā. Bet tas nav iemesls, kādēļ darbi nenotek," skaidro Vaivods.
Lai gan 1,8 miljonus vērtā projekta izmaksas pagaidām nav mainījušās, cenu kāpuma dēļ tās var pieaugt. Savukārt par būvlaukumā mēnešiem ilgo nekārtību Vaivods neesot zinājis.
"Diemžēl izbraucu daudzus citus objektus, bet šo es laikam neesmu izbraucis. Ja jums ir kaut kādas fotofiksācijas, tad droši var atsūtīt uz departamentu un mēs šo nokontrolēsim," saka Vaivods.
Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks no "Jaunās Vienotības" sola, ka teritorija būs sakārtota, piebilstot, ka tāda nekārtība pēc ziemas mēdz gadīties.
"Acīmredzot bija plānots kaut kad vēlāk to apskati veikt. Rīga ir pietiekoši liela. Mums objektu ir daudz. Departamenta direktors ir viens. Viņš to nepaguva izdarīt. Nekas – modrie iedzīvotāji bija aktīvi," norāda Pulks.
Rīgas domes opozicionārs un bijušais mērs Oļegs Burovs no "Gods kalpot Rīgai" norāda, ka šādi izteikumi no atbildīgajiem vietvaru apkauno.
"Ļoti žēl, un tas ir absolūti nepareizi, ka Satiksmes departaments kopā ar tiem politiķiem, kas par to atbild, uzzina no Latvijas Radio. Uz nepabeigtā veloceliņa ir novietoti arī celtniecības materiāli; varētu būt zādzība," saka Burovs.
Burovs atgādina, ka atbildīgajiem pašvaldības būvobjekti ir jāapskata un to var darīt jebkurā laikā.
Teju sešu kilometru garo veloceļu paredzēts pabeigt līdz jūlijam. Visā garumā vietvara iecerējusi uzstādīt soliņus, velostatīvus, atkritumu tvertnes un iestādīt 400 augus. Vaivods no Satiksmes departamenta gan pērn rudenī, gan tagad apgalvo, ka parādīsies krūmi un koki. Taču pēc tam, kad palūdzu precizēt, kādas koku sugas būs sastopamas, izrādījies, ka šajā projektā plānots stādīt tikai krūmus.
