Ikdienā Nikita Cunskis pa Rīgu pārvietojas ar velosipēdu, kuram priekšā ir kravas kaste. Tajā vienmēr sēž viņa suns Štrūdele. Jaunā tuneļa nobrauktuve šādam ritenim principā nav paredzēta. “Es pamanīju vismaz divus punktus, kur es varētu kādu nobraukt. Mierīgi. Pat ja ar parasto riteni,” norādīja Nikita.
Daudzu neskaidrību dēļ iebilda arī tuvākās mājas – nama Maskavas ielā 68 – īpašnieki. Taču šī ir pilsētas zeme, un darbi nebija jāsaskaņo. Pēc pārbūves auto pie ēkas var piebraukt, bet ne aizbraukt. Nākas apgriezties uz ietves.
“Gan gājējiem, riteņbraucējiem vajag papildu norādes. Tas netika ņemts vērā. Viena smaga avārija jau bija. Viņi brauc te virsū pa gājēju pārejām. Riktīgs bardaks!” sacīja ēkas Maskavas ielā 68 līdzīpašnieks Jānis Andržejevskis.
Apvienībā “Pilsēta cilvēkiem”, kuras mērķis ir droša pilsētvide, uzstāj, ka projekts ir jāpārtaisa. “Šeit pietiek pašvaldības zemes, lai uztaisītu lēzenu rampu līdz pašai sienai. Lai varētu izbraukt un iebraukt, lai nav jākāpj nost,” norādīja “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Andrejs Oliņš.
Viņš arī skaidroja, kāpēc riteņbraucējam ir svarīgi nenokāpt no velosipēda: “Iedomājaties, ja jums pie katra luksofora jāizkāpj no auto, jāizslēdz dzinējs un atkal jākāpj iekšā. Tas pats ir ar riteni. Aptrūkstas kustība, un nav inerces.”
Rīgas domes Satiksmes departamentā skaidroja, ka jaunais risinājums ir daudz labāks nekā agrākais, kad bija tikai tunelis un kāpnes. Šī nav jaunbūve, bet pārbūve, un jau pirms pieciem gadiem secināts, ka taisna nobrauktuve maksās pārāk daudz.
“2018. gadā, kad projekts tika izstrādāts, tika izskatīts arī risinājums par taisnu nobrauktuvi, bet tas bija nesamērīgi dārgs. Jāatceras, ka tas ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansēts, bija ierobežojums laikos,” skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.
Nobrauktuve paredzēta arī cilvēkiem ratiņkrēslos. “Tieši tādēļ ir šie iespējamie nelīdzenumi, lai personas ar kustību traucējumiem varētu apstāties un atpūsties. Projekts ir ekspertizēts, un atbildīgās iestādes to ir saskaņojušas un atzinušas par drošu,” norādīja Satiksmes departamenta pārstāvis.
Eiropas naudas piesaiste liedz nākamos piecus gadus veikt jebkādu pārbūvi, un arī cenu lēciens būvniecībā nobrauktuves taisnošanu vismaz tuvāko gadu laikā padara neiespējamu.
Jāpiebilst, ka tuneļa labiekārtošana un nobrauktuves izbūve ir daļa no Salu tilta 2. kārtas 2. etapa darbiem. To laikā izbūvēja lietus ūdens kolektoru, pārbūvēja satiksmes pārvadu pār Mazo Krasta ielu, kā arī izbūvēja uzbrauktuves un nobrauktuves, lai Daugavas krasta promenādi savienotu ar Salu tilta ietvēm. Otrās kārtas otrā etapa izmaksas ir 5,8 miljoni eiro, un darbus veica piegādātāju apvienība “ACB & Tilts”.
