Aktuāli

Saeimas deputāte Inguna Sudraba par Rasnača demisijas pieprasījumu

Aktuāli

Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča par drošību svētku laikā

Velo aktīvisti: Rīgā četrus gadus nav izveidota neviena jauna velojosla

Velo aktīvists: Rīgas infrastruktūra joprojām tiek plānota 60.gadu stilā

Gājēji un velobraucēji kā prioritāte Rīgā ir tikai sauklis, kas neatspoguļojas dzīvē. Par to pārliecināta apvienība „Pilsēta cilvēkiem”, kas nesen domē iesniegusi 2500 iedzīvotāju parakstus par velojoslu izveidi Brīvības ielā. Lai gan pirms četriem gadiem Rīgas mērs tās solīja, solījumi izrādījušies pārsteidzīgi. Pašvaldība gan prognozē strauju veloinfrastruktūras attīstību nākamajos gados, tomēr aktīvisti ir skeptiski par pilsētas tēvu vēlmi reāli ieklausīties riteņbraucēju vajadzībās.

ĪSUMĀ:

  • Ušakovs 2014.gadā solīja būvēt vairāk velojoslu
  • “Pilsēta cilvēkiem” aktīvists Ozols: Solījumi nav pildīti, plānošanā velosatiksme nav prioritāte
  • Ozols kā labu piemēru min Viļņu – tur tuvākajos gados būvēs 200 km veloceļu
  • Dāņu pilsētplānotājs Gēls: Ja pašvaldība grib veicināt velobraukšanu, tam jāpieiet nopietni
  • Rīgas dome pieļauj, ka tuvākajos gados veloceliņu skaits krasi pieaugs

Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) 2014.gada aprīlī Latvijas Radio solīja, ka “velojoslas būs, piemēram, tādās ielās kā praktiski visā Elizabetes ielā abos virzienos, Brīvības ielā līdz vietai, kur parādās pilnvērtīgs veloceliņš, Lāčplēša ielā, Avotu ielā, kur varēs pārvietoties kopā ar sabiedrisko transportu, un uz Vanšu tilta, kur mēs gribam velosipēdistus novirzīt nost no ietvēm, kur vairs nav iespējams normāli pārvietoties gājējiem un velosipēdistiem”.

Ušakovs jau tolaik, pirms četriem gadiem, uzsvēra, ka riteņbraucēju skaits Rīgā ar katru gadu pieaug un veloinfrastruktūras dēļ nāksies ciest autostāvvietām ielu malās, bet „citu risinājumu nav”.

Četrus gadus vēlāk velojoslu nav ne Brīvības ielā, ne uz Vanšu tilta, bet Elizabetes ielā tās palikušas tikai vienā virzienā. Rīgas domes Satiksmes departamenta Transporta būvju projektēšanas pārvaldes vadītājs Edmunds Valpēters tās arī vairs nesola, jo ielas platums neatļaujot uztaisīt pietiekami drošas.

„Tajā laikā notika šo veloinfrastruktūras attīstības projektu izstrāde, bija skiču projekti, kuru laikā arī izkristalizējās šīs problēmas. Tur, kur to problēmu nebija tik daudz, tur arī joslas ieviesa – Elizabetes, Lāčplēša, Dzirnavu ielā. Bet, kad nonāca gala fāzē, lai varētu to detalizēti izstrādāt un visu saskaņot ar saistošajām institūcijām,

mēs diemžēl nonācām pie secinājuma, ka tas nav iespējams,” teica Valpēters.

Rīgas aktīvāko velobraucēju kopienas pārstāvji par Rīgas domes attieksmi ir skeptiski. Arhitekts Oto Ozols no apvienības „Pilsēta cilvēkiem” uzskata, ka pašvaldība pārsvarā meklē argumentus, kāpēc kaut ko nevar izdarīt, nevis tiešām cenšas rast risinājumus galvenajām problēmvietām.

“Četrus gadus tiek marinēti jau vēl senāki projekti, tas pats Ziepniekkalna veloceliņš, kas velo attīstības plānos ir jau 16 gadus… Un tā galvenā problēma ir domāšanas veids Satiksmes departamentā. Viņi joprojām velosatiksmi neuzskata par normālu transporta veidu, ar to nerēķinās plānojot. Plāno ielas, izprojektē maksimāli daudz auto joslu un tad skatās, vai tur paliek kaut kas gājējiem un riteņbraucējiem. Nu, varbūt kokiem. Ai, nē, kokus arī nestādīs,” situāciju raksturoja Ozols.

Viņaprāt, “tas ir absolūts sešdesmito gadu plānošanas piegājiens, ka pilsētu plāno autotransportam”.

Satiksmes departamenta pārstāvis Valpēters pauzi veloinfrastruktūras attīstībā skaidro ar sarežģīto projektēšanas posmu un tuvākajos gados sola lielas pārmaiņas.

„Šogad mēs uzsāksim Krasta ielas veloceliņa izbūvi, paturpināsim posmu, kas ir no Dienvidu tilta līdz esošajam Centrs-Dārziņi posmam, paralēli notiek Turgeņeva, Ziepniekkalna, Daugavgrīvas, Dzirnavu ielas velojoslas projekta izstrāde (..). Šie darbi, kas attiecas uz veloinfrastruktūras attīstību, ir uzsākti ļoti laicīgi un sen, bet dažādu tehnisku iemeslu dēļ tie iekavējās.

Līdz ar to tuvāko divu gadu laikā, iespējams, būs ļoti masveidīga šo projektu realizācija,” skaidroja Valpēters.

Ozola ieskatā saukļi par to, ka prioritāte ir gājēji, velobraucēji un sabiedriskais transports, paliek tikai saukļi, jo pilsētas budžetā tas neatspoguļojas.

Apvienība „Pilsēta cilvēkiem” iniciēja sarunas, kam Rīgas domes Satiksmes departaments piekrītot visai negribīgi.

Ozols skaidroja - mēs gribam palīdzēt, bet viņiem jau mūsu palīdzība nav vajadzīga. Pilsēta nevēloties veidot vienkāršus, pielāgotus risinājumus, bet pārsvarā atrunājoties, ka izmaiņām ir vajadzīga ielas pārbūve un tam nav naudas.

Kā labu piemēru viņš minēja kaimiņvalsts galvaspilsētu Viļņu, kura arī ir liela pilsēta ar padomju ielu plānošanas tradīciju mantojumu.

„Viļņā šogad uzbūvēs tik daudz veloceļus, cik Rīgā pēdējo 10 gadu laikā. Vienā gadā viņi uzbūvēs 30 kilometrus,” stāstīja Ozols.

“Un tas nav tikai par būvēšanu, bet arī par plānošanu. Viļņā ir trīs cilvēki uz pilnu slodzi, kas nodarbojas ar veloinfrastruktūras projektu plānošanu. Rīgā pat viens tāds cilvēks nav. Viļņā viņi budžetu plāno jau nākamajiem 3-4 gadiem un var rēķināties ar naudu ilgākā laika posmā. Rīgā nekā tāda nav. Viļņā nākamajos trīs līdz četros gados plāno uzbūvēt 200 kilometrus veloceļu! Un arī sabiedrības iesaiste ir vienkārši brīnišķīga. Patiesībā es kā rīdzinieks Viļņas veloinfrastruktūru varu ietekmēt vairāk. Es ieeju “Facebook” un redzu, ka pašvaldība ir izsludinājusi tikšanos nākamajā piektdienā ar plānotājiem un jebkurš var iesaistīties. Es varu aizbraukt un piedalīties,” stāstīja aktīvists.

“Rīgā nekā tāda nav. Rīgā pat īsti nav loģiskas plānošanas, kura tiktu pamatota ar cipariem,” piebilda Ozols.

Parastie riteņbraucēji pilsētas ielās, kurus Latvijas Radio sastapa pie Skolas ielas, veloceliņa infrastruktūras trūkumu par galveno problēmu neuzskata. Viņi par problēmu sauc to, ka cilvēki nerespektē velobraucējus, “autovadītāji vēl tā, bet gājēji iet pa veloceliņiem un viņiem ir vienalga”, un Rīgā tā esot vairāk savstarpējas cieņas problēma, nevis veloceliņu trūkums.

Dāņu pilsētplānotājs Jans Gēls pārliecināts - „ja pašvaldība tiešām grib veicināt velobraukšanu pilsētā, pret to ir jāizturas nopietni. Sakiet: mēs gribam, lai jūs brauktu ar riteņiem, un mēs darīsim visu, lai jūs varētu braukt droši un ērti”.

“Visur pasaulē es redzu formālus „ķeksīša” risinājumus velobraucējiem. Piemēram, velojoslas tieši starp ielas braucamo daļu un ielas malā novietotām automašīnām. It kā velobraucējiem būtu jāaizsargā autobraucēji. Vai velojoslas, kas krustojas ar sabiedriskā transporta joslu. Pie mums, Kopenhāgenā, pēdējos 50 gados izveidotais velojoslu tīkls aptver visu pilsētu, un pa tām var braukt gan bērni, gan vecas kundzes, jo tās ir ļoti drošas. Velobraucēji mums patiešām ir prioritāte. (..) Kādas ir mūsu problēmas? Velo sastrēgumi. Tos risina, dubultojot velojoslu platumu uz auto rēķina. Pilsētas princips ir: ar riteni vienmēr jāvar nokļūt galamērķī ātrāk un ērtāk nekā ar mašīnu,”  pilsētplānošanas konferencē "MadCity" Rīgā jūnija sākumā stāstīja Gēls.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepciju līdz 2030.gadam, pēdējos desmit gados velosipēdistu skaits Rīgā ir vairāk nekā pieckāršojies un ikdienā ar riteni pārvietojas apmēram desmitā daļa pilsētas iedzīvotāju.

2 komentāri
Anonīms lietotājs 18959
Privātais auto pilsētas centrā ir neracionāli domājošiem cilvēkiem. Visas izmaksas - pats auto, remonts, apdrošināšana, degviela, riepas, stāvvieta. Es nesaprotu tos cilvēkus kas no rītiem par spīti tam visam apņēmīgi sēž sastrēgumos. Ikdienā izvēlos labā laikā doties ar velo un sliktā ar sabiedrisko - var paskatīties telefonā youtube vai palasīt grāmatu nevis truli tupēt pie stūres. Pēc darba varu aizdoties uz kādu dzērienu ar draugiem un nav jāstreso visu laiku, kur nolikt mašīnu.
Anonīms lietotājs 22614
Rīgas saimnieks, kura uzraudzībā notiek nanoūdens iegādes konkursi un pārējās kliedzošās RS nelikumības, diez vai ir ieinteresēts veloceliņu izbūvē - tie nenes tūlītēju atdevi. Veloceliņi vispār ir ieguldījums pilsētas attīstībā, nevis tipiska roka-roku-mazgā ātrās peļņas shēma.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti