"Mad City" divas dienas pilsētā pulcēja gan ekspertus no dažādām valstīm, gan vietējos pilsētplānošanas entuziastus. Sakrājuši zināšanas pirmajā dienā, hakatona "Mad City" dalībnieki tās varēja likt lietā otrajā dienā.
Katram pilsētplānošanas notikuma dalībniekam uz reģistrācijas kartītes bija atzīmēts numurs, kas nozīmēja viņa automātisku piederību kādai no komandām. Pat neskatoties uz to, tikai daži aktīvi izrādīja vēlmi piedalīties šajā salīdzinoši jaunajā un vēl neapgūtajā pilsētplānošanas formā, kaut gan prāvais balvu fonds pauzēs tika aktīvi apspriests. Rezultātā nākamajā dienā hakatonā izdevās izveidot septiņas komandas. Četras no tām sadalīja prāvo laimestu.
Hakatona uzdevums bija piedāvāt trīs idejas parku vai skvēru uzlabošanai, konkrētus risinājumus Brīvības ielas un Gustava Zemgala gatves krustojuma risinājumam, kā arī risinājumus gājēju plūsmas organizēšanai VEF apkaimē. Tika doti trīs budžeta rāmji - līdz 50 000 eiro, līdz 500 000 eiro un neierobežots budžets.
Veiksmīgāko risinājumu prezentēja komanda "Start. Stay. Smile", kuras VEF tilta piekaramā velosipēdistu ceļa ideja izpelnījās īpašu žūrijas atzinību. Komandā bija pārstāvji no vairākiem uzņēmumiem, kā arī no Parīzes Biznesa skolas ESLCA, Latvijas Mākslas akadēmijas, Rīgas Domes Satiksmes departamenta (RD SD). Šo raibo sastāvu papildināja arī vienkāršie VEF pārzinātāji.
Citas komandas nāca klajā ar tādiem apkaimes uzlabojumiem kā ēdināšanas halli kā tikšanās vietu, mobilitātes punktiem, vairākiem zaļajiem parkiem teritorijā, pārvietojamām kafejnīcām un veikaliem, stāvvietu mobilo aplikāciju konkrētā teritorijā strādājošajiem, kā arī VEF iekškvartāla parka izveidi un pieminekļa "Minox" fotoaparātam uzstādīšanu.
Pasākuma organizators Neils Balgalis sola, ka visas komandu idejas tiks izmantotas vismaz septiņos dažādos veidos:
- iekļaujot topošajā Rīgas pilsētas teritorijas plānojuma 2. redakcijā, nosakot zonējumu un teritorijas izmantošanas nosacījumus;
- veidojot projektēšanas darba uzdevumu un sagatavojot tehnisko projektu VEF tilta pārbūvei, ko saskaņā ar RD SD sniegto informāciju plānots uzsākt 2020. gadā;
- realizējot Rīgas enerģētikas aģentūras projektu par mobilitātes punktiem Rīgas pilsētā;
- plānojot un realizējot tehnoloģiju demonstrējumus VEF teritorijā, piemēram, gājēju un auto skaitīšanu, viedo autostāvvietu ierīkošanu, viedo parku izveidošanu u.tml.
- veidojot ilgtermiņa investīciju programmu Rīgas pilsētai 2020. - 2025. gadam;
- veidojot kopējas VEF teritorijas attīstības aktivitātes - parku un gājēju savienojumu izveidi;
- veidojot VEF teritorijas identitāti un tās tālāku atpazīstamību - saukļus, vizuālo ietērpu, sadarbības formas.
Jābūt skaidram mērķim
"Mad City" konferencē tika prezentēts slavenās dāņu arhitekta Jāna Gēla (Jan Gehl) grāmatas ‘Pilsētas un cilvēki’ latviešu valodas izdevums. Prezentācijā piedalījās arī pats grāmatas autors.
Tieši Jāns Gēls atklāja pasākumu "Mad City". Viņš par savu 2010. gadā uzrakstīto grāmatu, kas joprojām tiek izdota daudzās valodās, joko, ka nekas labāks nav tapis par tēmu - cilvēki pilsētās -, tāpēc pieprasījums pēc viņa grāmatas ir joprojām. Savā uzrunā viņš stāstīja par to, kā uzbūvēt pilsētu, kas vairākus gadus tiek atzīta par labāko pasaulē. Un tā ir pilsēta, kur dzīvo viņš pats un kuras veidošanā viņš ir aktīvi piedalījies - Kopenhāgena.
“Laba pilsēta ir tāda, ko izmanto visi un katru dienu,” uzskata Gēls. “Par ko Tu domā, kad iedomājies kādu pilsētu? Par objektu, kas ir tās simbols. Vienalga vai tā ir ēka vai laukums. Taču, ja to vairs neapmeklē vietējie iedzīvotāji, jo tur ir pārāk daudz tūristu, tad tā nav laba pilsēta, kas ir piemērota visiem.”
Gēls uzskata, ka sākotnēji pirms jebkādu izmaiņu veikšanas ir jāsaprot mērķis. Un tikai tad vajag ķerties klāt pie izmaiņu īstenošanas. “Piemērs ir Melburna. 1985. gadā pilsētas vadība noteica, ka vēlas, lai pilsēta būtu piemērota staigāšanai un visiem trim miljoniem iedzīvotāju. Tas pakāpeniski tika īstenots. Ieguvēji ilgtermiņā bija ne vien iedzīvotāji, bet visa pilsēta kopumā - paaugstinājās nekustamo īpašumu cena, pilsētas centrs kļuva interesants uzņēmējiem, pieauga pilsētas ieņēmumi, uzlabojās nodarbinātība."
Paralēli vienmēr ir jādomā arī par sabiedrisko vietu uzlabošanu, kas arī vienmēr nes līdzi finansiālo ieguvumu pilsētai.
“Cilvēku vēlme socializēties ir ieguvums demokrātijas veicināšanai un kopēja pozitīva noskaņojuma veidošanai sabiedrībā. Neskatoties uz digitālo laikmetu, cilvēkiem patīk socializēties,” uzsver Gēls.
“Cilvēkiem pilsētās tagad ir daudz vairāk laika, ko pavadīt sabiedriskās vietās. Taču pilsētas mērķi nemitīgi ir jāsalāgo ar izmaiņām sabiedrībā. Piemēram, sabiedrība noveco, tāpēc ir jāpārskata ērtas pārvietošanās iespējas. Jauni cilvēki apprecas vēlāk, dzīvo ilgāk, viņu vajadzības pilsētā atšķiras no tām, kas bija iepriekšējām paaudzēm.”
Viena no aktuālākajām tēmām sabiedrības izmaiņu kontekstā ir viegla pārvietošanās modernās pilsētās. Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas pārstāvis Aleksandrs Stāle (Alexander Stahle) stāsīja, ka šajā pilsētā un noteikti vēl arī daudzās citās nekustamā īpašuma vērtība tiek aprēķināta atkarībā no tā, cik ātri uz darbu vai sabiedrisku vietu var nokļūt kājām. Viņa pārstāvētais uzņēmums ir izveidojis konceptu, ko, iespējams, jau tuvāko gadu laikā realizēs Stokholmas lidostā.
Pilsētai ir jāpietuvojas cilvēkam nevis otrādi, tāpēc jebkurš atbraukušais uzreiz ieies pilsētā. Tas nozīmē, ka ap lidostu tiks radīta pilsētai identiska vide un noskaņojums.
Kā panākt izpratni tajās pilsētās, kur tās vēl nav, ka pilsētai ir jākalpo cilvēkam? Bijušais Ukrainas tirdzniecības ministrs un veiksmīga investīciju uzņēmuma līdzīpašnieks lietuvietis Aivaras Abromavicius iesaka pilsētas vadīt kā lielus uzņēmumus. Šajā ziņā viņš kā labu piemēru min Lietuvas pilsētu Kauņu, kuru vada zivju produktu pārstādes uzņēmuma "Vičiūnai group" vadītājs Visvaldas Matijosaitis: “Viņš to vada tik pat veiksmīgi kā savu uzņēmumu. Pašvaldības darbinieki un pilsētas iedzīvotāji ir pirmajā vietā. Un ir svarīgi, ka viņus vada līderis,” uzsver Abromavicius.
"Mad City" Rīgā norisinājās no 31.maija līdz 1.jūnijam.
