Vecajai Svētās Ģertrūdes baznīcai svin 150. jubileju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Sestdien, 2. martā, savas 150. jubilejas svinības uzsāks Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca, līdz pat jūlija nogalei piedāvājot ļoti bagātīgu notikumu programmu. Līdzās īpašiem svētku dievkalpojumiem izskanēs vairāk nekā desmit dažādi koncerti, pasākumi bērniem un zinātniskā konference. Svinības iekļaujas Latvijas simtgades programmā, jo Ģertrūdes baznīcas vēsture ir ļoti cieši savijusies ar Latvijas likteni. Vecās Ģertrūdes baznīcas draudze ir viena no aktīvākajām arī šobrīd.

„Salīdzinoši mēs esam draudze, kur draudzes kodola cilvēki cits citu pazīst. Tas ir, pateicoties tam, ka bez dievkalpojuma, kurā mēs nevaram tā ļoti savstarpēji runāties, iepazīties un kratīt sirdi, mums ir aktivitātes, kur mēs to piedzīvojam. Tas veido, protams, kaut kādu vienotības sajūtu,” stāsta mācītājs Rinalds Grants.

Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas draudze šķiet viena no aktīvākajām un saliedētākajām Rīgā,

kas kristīgo vēsti piepilda patiešām reālos darbos, piemēram, regulāri ejot uz bērnunamiem un cietumiem.

Mācītājs pieļauj, ka arī tīri fiziskā dievnama atrašanās pašā Rīgas centrā piešķir tam īpašu misiju – ieraudzīt dažādas sabiedrības vajadzības. „Vakar mums bija ļoti skaists notikums. Mēs kristījām četrus bērniņus. Pēc tam, kad esam vairākus gadus gājuši uz bērnunamu, tad viņi nonāca pie domas, ka vēlas mūsu draudzē kristīties. Tas ir viens piemērs. Tāpat mēs ejam uz cietumu ar dažādām aktivitātēm. Mūsu zupas virtuvi – to jau laikam ne viens vien cilvēks būs redzējis, kad ceturtdienas dienā ir rinda ārā pa baznīcas durvīm,” stāsta Grants.

Kopumā draudzē reģistrēti aptuveni 2000 cilvēki, bet regulāri dievnamu apmeklē aptuveni divi trīs simti.

Arī baznīcas vēstures stāsts ir tieši cilvēku stāsts, kuriem savulaik bija vēlme pēc savas fundamentālas baznīcas ēkas, jo līdzšinējās koka baznīcas viena pēc otras tika izpostītas. Draudze sāka vākt ziedojumus baznīcas celtniecībai, pacietīgi gaidīja uz projekta saskaņošanu 50 gadus, līdz 1869. gadā jaunais mūra dievnams tika iesvētīts.

„Šī baznīca īpaša arī ar to, ka tās arhitekts ir mūsu Rīgas pirmais arhitekts Johans Daniels Felsko. Un tas nu ir faktiski tāds viņa meistardarbs. Viņa vecāki piederēja Ģertrūdes draudzei, viņš pats arī nāca uz baznīcu. Līdz ar to es domāju, ka Ģertrūdes baznīca ir tāda salīdzinoši ļoti smalka un moderna baznīca tam laikam, kur dažnedažādi sīkumi un izsmalcinātas lietas ir ieliktas iekšā,” stāsta mācītājs.

Pirms 150 gadiem uzceltā dievnama vēsture ļoti cieši savijusies ar Latvijas likteni, īpaši zīmīgiem 20. gadsimta notikumiem. Tieši šajā dievnamā savulaik izskanēja Lūcijas Garūtas leģendārās kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” pirmatskaņojums.

„Tās liecības, kas mums ir, ka gandrīz tepat aiz mūsu logiem varējis dzirdēt tanku ķēžu skaņas. Ja mēs iztēlojamies to skaņdarbu, to vēsti, tad tas fons to noteikti ir pastiprinājis līdz desmit reižu. Visu to pārdzīvojumu,” saka Grants.

Arī visus padomju gadus, kad iešana uz baznīcu tika pasludināta par tumsonību, tā pašā Rīgas centrā stāvēja kā klusa lieciniece un kādiem cilvēkiem – arī cerība. „Ir dzirdēti aizkustinoši stāsti, ka tepat netālu esošajā “čekas mājā” cilvēki, kas bijuši “čekas” pagrabos ieslodzīti, varēja dzirdēt baznīcu zvanus, kas cilvēkus sauca uz dievkalpojumu, un ka tas viņos arī kaut kādu paļāvību ir modinājis uz Dievu, kaut kādu cerību uzturējis,” zina stāstīt mācītājs.

Vēsture ar šodienu savīsies arī baznīcas jubilejai veltītajā pasākumu programmā. Tās producents ir Aigars Reinis, kurš ir arī baznīcas ērģelnieks: „Mēs tagad ejam ērģeļu balkonā. Mēs šeit varam redzēt baznīcu no augšas, un es vienmēr saku, ka man te ir vislabākais skats.”

Izcilajām Zauera ērģelēm jubilejas pasākumu programmā būs ļoti īpaša loma, bet pagaidām draudze izlīdzas ar sintezatoru, jo ērģeles atrodas restaurācijā Vācijā. Ērģeļu balkonā pašlaik atrodas vien tukša koka konstrukcija bez klaviatūras un citām ērģeļu detaļām.

„Spēles galda daļas - kā klaviatūras, pedālis un spēles sols - ir aizbraukuši uz Vāciju, un, tieši kad sāksies mūsu Ģertrūdes baznīcas svinības, šis spēles galds atgriezīsies atpakaļ, kādu trīs nedēļu laikā tiks atlikts atpakaļ.

Tā kā Ģertrūdes baznīcas svinības iezīmējas arī ar to, ka mēs ne tikai svinam, bet arī turpinām atjaunoties un strādāt,

un šai gadījumā arī atjauninām ērģeles,” saka Reinis.

Baznīcas jubilejas svinības sāksies sestdien ar zinātnisku konferenci „Ģertrūdei 150”, kam svētdien sekos jubilejas dievkalpojums arhibīskapa Jāņa Vanaga vadībā. Tālākajā programmā būs ar Lūcijas Garūtas kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” atskaņojums, kam šogad aprit 75 gadi, arī īpaši Zauera ērģeļu svētki, pasākumi bērniem, kopumā tiks piedāvāti vairāk nekā 20 notikumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti