Tiņanova mājai Rēzeknē īpašnieki plāno iedvest jaunu dzīvību

Līdz mūsdienām saglabājušās pirmskara laikā celtās sarkano ķieģeļu mājas Rēzeknē ir salīdzinoši reti kultūrvēsturiskie objekti, jo liela daļa pilsētas vēsturiskās apbūves tika iznīcināta pirms 75 gadiem Rēzeknes bombardēšanas laikā. Viena no šādiem valsts aizsargājamajiem vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļiem ir pilsētas centrā esošā Tiņanova māja Atbrīvošanas alejā 94. Daudzus gadus novārtā atstātajā ekā nesen uzsākti atjaunošanas darbi. Tomēr bažas rada šobrīd arhitektūras piemineklim atsegtais jumts. Ēkas īpašnieks sola, ka jumts tiks uzlikts vēl līdz rudenim, bet pēc gada te varētu tikt atklāti viesnīcas tipa dzīvokļi.

Tiņanova mājai Rēzeknē īpašnieki plāno iedvest jaunu dzīvībuRenāte Lazdiņa

    Rēzeknes centrā, netālu no pieminekļa “Vienoti Latvijai” jeb tautā sauktās “Latgales Māras”, iepretim katoļu baznīcai un pavisam blakus pilsētas domes ēkai, aizslēpies aiz deviņus stāvus augstās viesnīcas ēkas, iespiedies neliels divstāvu sarkano ķieģeļu nams, valsts aizsargājams vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā priekšā pirms septiņiem gadiem atklāts piemineklis ebreju izcelsmes krievu rakstniekam, literatūrzinātniekam Jurijam Tiņanovam, kurš te dzīvojis deviņus savas dzīves gadus.

    “Ir arī vēsturiskās fotogrāfijas, piemēram, uz mājas sliekšņa. Viņš ar tēvu tieši pie šīs mājas ir nofotografēts. Līdz ar to šai mājai ir tāda diezgan nozīmīga vieta Rēzeknes vēsturē,” vēsturnieks Kaspars Strods neslēpj, ka nams, kuru nereti pilsētnieki dēvē par Tiņanova māju, ir viens no nedaudzajiem, kam izdevies samērā neskartam izdzīvot kara laikus un postošo Rēzeknes bombardēšanu.

    “19.gs. beigās, 20.gs. sākumā sāka būvēt tāda tipa sarkano ķieģeļu ēkas kā šī, un tā ir viena no retajām, kas ir saglabājusies pēc kara. Būvēta ap 1902. gadu. Un principā galvenais ir tas, ka no 1906. līdz 1915. gadam tur dzīvoja pazīstamais ebreju izcelsmes dzejnieks un rakstnieks Jurijs Tiņanovs. Un jāsaka, ka

    māja ir ļoti vērtīga ar to, ka Rēzeknē ir ļoti fragmentāri šādas ēkas vispār saglabājušās un tāpēc pret to vajadzētu izturēties ar tādu diezgan lielu uzmanību.

    nams būtu ne tikai tāds vēsturisks objekts, bet arī kultūrvēsturiska liecība, ko vajadzētu saglabāt arī nākošajām paaudzēm,” uzskata Strods.

    Ilgus gadus sarkano ķieģeļu ēka stāvējusi tukša un pamesta. Nu pie tās sākusies rosība - uzslieta būvdarbus norobežojoša sēta un, ne mazāk svarīgi, ēkai praktiski pilnībā pazudis jumts. Tā vietā šobrīd rēgojas vien jumta sijas. Izrādās, ēkas īpašnieks SIA ''Centro'', kas ēku iegādājās vien pirms pāris gadiem, uzsākusi ēkas sakārtošanas darbus.

    “Mēs to iegādājāmies. Māja ir Rēzeknes centrā, nezinu cik [ilgi], bet ļoti daudzus gadus ar to nekas netika darīts, grūti pateikt kādu iemeslu pēc. Iespējams, tas tāpēc, ka māja skaitās kā kultūrvēsturiskais mantojums. Un šobrīd notiek visi izpētes darbi, kā arī projektēšanas darbi,'' saka uzņēmuma valdes loceklis Jānis Purniņš.

    Ēkas atjaunošanas darbi šobrīd gan ir apturēti. To pieprasījusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, skaidrojot, ka ar būvdarbu uzsākšanu ēkas īpašnieks ir pasteidzies.

    “Kultūras pieminekļa īpašnieks iesniedza pārvaldē uz saskaņošanu dokumentāciju par jumta seguma nomaiņu un jumta konstrukciju atjaunošanu. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šo dokumentāciju nesaskaņoja un pieprasīja veikt papildus izpēti, lai noskaidrotu jumta nesošo konstrukciju un vispār jumta konstrukciju saglabātības stāvokli. Un tur vēl aktuāla problēma ir tā, ka vienā no telpām ir saglabājusies oriģinālā autentiskā griestu rozete,” situāciju skaidro Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latgales reģionālās nodaļas vadītāja Vilma Platpīre.

    Norādot uz šobrīd kultūrvēstures piemineklim atsegto jumtu, Vilma Platpīre gan mierina - vēsturisko nozīmīgumu nesošās detaļas esot aizsargātas:

    “Darbi uz šo brīdi ir apturēti, bet jumta pārsegums ir noklāts ar melnām plēvēm un arī sienas ir noklātas ar melnām plēvēm, iespējams, ka to no ielas neredz. Un līdz ar to rozete ir pasargāta no nokrišņu nelabvēlīgās ietekmes. Šobrīd, kā īpašnieks saka, tiek veikta izpēte, un tiklīdz izpēte būs saskaņota Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, viņi varēs atsākt darbus.

    Šī ēka ir viena no retajām sarkano ķieģeļu ēkām, kura ir saglabājusies neskarta un praktiski arī minimāli pārveidota, izcietusi kara laikus un saglabājusies arī līdz mūsdienām. Nacionālajai kultūras mantojumu pārvaldei ir svarīgs nosacījums saglabāt autentiskās konstrukcijas, saglabāt oriģinālās konstrukcijas. Un, ja ir bojājumi, tad veikt protezēšanu, nevis demontēt pilnībā.”

    Satraukumu par ēkas šībrīža stāvokli un atsegto jumtu noraida arī īpašnieks, SIA “Centro” valdes loceklis Jānis Purniņš, apgalvojot, ka šobrīd tiek veikti papildus pieprasītie kultūrvēsturiskās ēkas un konstrukciju izpētes darbi:

    “Ņemot vērā, ka tur daudzus gadus ir lijis iekšā lietus, jo jumta tur praktiski nebija... Izskatījās, ka viņš ir, bet es neteiktu, ka tas bija jumts, tur bija kaut kāds jumta paliekas, un lietus un daba tur ietekmēja daudzus gadus visu iekšā. Tāpēc par to, ka tagad tur nav jumta vispār, var nesatraukties. Vēl labāk - viss vēdinās, viss žūst. Katrā gadījumā priekšā ir vasara, tāpēc mēs pārāk nesatraucamies, un mēs domājam, ka līdz rudenim mēs varēsim uzlikt jumtu. Un tad, kad būs uzlikts jumts, varēs plānot visus darbus, kas ir paredzēti iekšā.”

    Vēsturniekam Kasparam Strodam šķiet, ka, atjaunojot Rēzeknei nozīmīgo kultūrvēsturisko ēku, arī par saturu un piepildījumu būtu jādomā atbilstoši tās vēsturiskajam gājumam. Un, tā kā

    tur savulaik ir dzīvojis Jurijs Tiņanovs, tad arī namā turpmāk jēgpilni būtu integrēt pazīstamajam krievu rakstniekam un dzejniekam veltīto muzeju, kurš šobrīd telpas atradis Rēzeknes 6. vidusskolā. Mājas īpašniekam par ēkas nākotni gan ir cits redzējums.

    “Arī ar pašvaldību mēs esam apsprieduši, kā varētu to ēku izmantot nākotnē - vai tas būtu kāds kopīgs projekts, vai tas būtu kaut kas sabiedrisks. Jebkurā gadījumā tā tiks uztaisīta interesanti, saglabājot visu vēsturisko,” sola Purniņš.

    Sākotnēji te bijis iecerēts iekārtot izstāžu zāli, tomēr, tā kā Rēzeknē joprojām visai aktuāla ir brīvu naktsmītņu problēma, šobrīd īpašnieki kultūrvēsturiskajā ēkā kā ticamāku redz iespēju iekārtot viesnīcas tipa dzīvokļus.

    Pabeigt tā sauktās Tiņanova mājas atjaunošanas darbus īpašnieki cer jau pēc gada.

    Pilsētvide
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti