4. studija

Cik laika un dokumentu nepieciešams viena kondicioniera uzstādīšanai?

4. studija

Ceturtā studija

Ķengaraga iedzīvotāji labprāt pa naktīm auto atstātu lielveikala stāvvietā!

Stāvvietu trūkums pagalmos: Ķengaragā par auto novietošanu naktīs ar lielveikalu vienoties neizdodas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Neskaitāmos daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos atrast brīvu vietu, kur novietot savu automašīnu, ir teju neiespējami. Rezultātā daudzviet vērojama patvaļa – automašīnas atstātas zālienā, uz ietvēm vai mājas ārdurvju priekšā. Rīgas mikrorajona Ķengaraga iedzīvotāji risinājumu redz auto novietošanā lielveikala autostāvvietās pa naktīm. Taču uzņēmums tam nepiekrīt.

Daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos stāvvietu trūkums daudzviet ir gadiem ilga problēma. Tā ir arī Rīgā, Salaspils ielā. Uz to norādīja kāds LTV raidījuma “4. studija” skatītājs:

“Dzīvoju Ķengaragā, kur iekšpagalmos ir katastrofāla situācija ar stāvvietām. Automašīnas nav, kur novietot, un katrs liek, kur māk, protams, arī neatļautās vietās. Līdz šim automašīnu novietoju tirdzniecības centra “Akropole” stāvvietā, bet nu uz vējstikla bija paziņojums, ka turpmāk naktīs auto tur vairs nevar novietot. Arī iekšpagalmos daļa zemes ir privātīpašumi; gan es, gan kaimiņi būtu gatavi maksāt par stāvvietas izmantošanu, bet ar īpašniekiem nav iespējams sazināties. Vai Rīgas dome nevar risināt šo stāvvietu problēmu Rīgā?”

Šīs apkaimes automašīnu īpašnieki, meklēdami, kur novietot savus spēkratus, izvēlas tos novietot arī tieši pretī kāpņu telpas durvīm. Arī ietve vairs nepilda savu funkciju tāpēc, ka tā ir pārveidota par auto stāvvietu. Tāpat zaļā zona tiek izmantota, lai novietotu automašīnas, lai gan par to var arī piemērot sodu. Turklāt operatīvajam transportam tur var būt neiespējami izbraukt.

Agrāk tuvējo māju iedzīvotāji nakts stundās savas automašīnas novietoja tirdzniecības centra “Akropole” stāvvietā. Bet vairs to darīt nevar, jo novietota ceļazīme, kas naktī – no pulksten 1 līdz 6 – automašīnas tur novietot liedz. Tas autostāvvietu trūkumu padara vēl problemātiskāku.

“Akropole Rīga” komunikācijas konsultante Katrīna Lohanska to skaidroja ar nepieciešamību ziemā stāvlaukumā tīrīt sniegu un nepieļaut nakts pasākumus tajā:

''Straujiem soļiem tuvojas ziemas sezona, un tukšs stāvlaukums nakts laikā ir obligāts priekšnosacījums sniega novākšanai un izvešanai, lai no rīta stāvlaukuma teritorija ir tīra, droša un ērti izmantojama “Akropoles” apmeklētājiem. Apzināmies, ka jaunā kārtība rada neērtības tuvumā esošo māju iedzīvotājiem, kuri pieraduši novietot savus transportlīdzekļus iepirkšanās centra autostāvvietā, taču “Akropolei” kā zemes īpašniekam ir pienākums rūpēties par kārtību un uzturēt savā īpašumā esošo teritoriju tīru un sakoptu. Vienlaikus automašīnu stāvēšanas laika ierobežošana nakts stundās ir izplatīta prakse tirdzniecības centru vidū, kuras mērķis ir izvairīties no nesankcionētiem nakts pasākumiem un nekārtībām stāvlaukumā. Aicinām iedzīvotājus tomēr būt saprotošiem – plānoto izmaiņu mērķis ir sabiedriskās kārtības un miera veicināšana “Akropoles” apkārtnē.”

Tuvējo māju iedzīvotāji uzskata, ka viens no risinājumiem būtu, ja tirdzniecības centra autostāvvietā nakts stundās automašīnas varētu novietot par maksu. Taču šobrīd stāvvietā neesot plānots ieviest šādu kārtību.

Bet kādas ir pašvaldības iespējas rīkoties un vai tā var savest kārtībā iekšpagalmus un ierīkot normālas stāvvietas?

“Satiksmes departamenta funkcijās ir uzturēt Rīgas ielu infrastruktūru, un tas neietver iekšpagalmus un iekškvartālus. Tajos mēs neejam iekšā un nekādus uzlabojumus neveicam. Šajās situācijās namu iedzīvotājiem ir jāvēršas vai nu pie konkrētā namu īpašnieka, vai arī pie ēkas apsaimniekotāja ar šo ierosinājumu. Un tad jau turpmākā procedūra un risinājumi tiek meklēti,” sacīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Lelde Rudzika.

Proti, iedzīvotāju vairākumam ir jālemj, ka vēlas ierīkot stāvvietas un jāvēršas pie konkrētā apsaimniekotāja ar lūgumu risināt šo jautājumu. Jāatceras, ka izdevumi būs jāsedz pašiem iedzīvotājiem.

“Man patiktu Valmieras variants. Arī Valmierā ir pagalmi, kas ir padomju laikos būvēti, tad ar domes atbalstu – dažādu, bet pārsvarā 50% apmērā no pagalma labiekārtošanas, tātad – iedzīvotāji šo finansējumu saņem un pārbūvē iekšpagalmu atbilstoši tam, lai tur var automašīnas normāli “noparkot” skujiņā un pabraukt garām dienesti. Bet šeit ir būtiska arī iedzīvotāju iesaistīšanās, jo lielākoties tas ir privātīpašums, un tā ir viņu privātā teritorija.

Un neviena pašvaldība vai kāds cits nevar nākt viņu privātīpašumā un pēkšņi sākt kaut ko tur iekārtot un padarīt labāku.

Kolēģi lielā mērā strādā ar “Rīgas namu pārvaldnieku”, lai caur viņiem primāri mēģinātu organizēt šo darbu,” norādīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”).

Taču pašlaik Rīgā līdzfinansējuma iekšpagalmu labiekārtošanai nav. Ja tas ir privātīpašums, tad pašiem iedzīvotājiem ir jāmeklē risinājumi un jāsedz izdevumi.

“Tā atbalsta programma ir jārada, kas nekad nav bijusi. Ir bijis, ka Rīga ir palīdzējusi tiem iekšpagalmiem, kur kaut kādu iemeslu dēļ ir pašvaldības zeme, un pašvaldības zemē pašvaldība drīkst ieguldīt. Savukārt tie, kas ir privātie, tie ir palikuši diemžēl ar garu degunu,” atzina Ķirsis.

Skaisti nākotnes plāni, bet nav iespējams pateikt pat aptuvenus termiņus, kad un vai šāda pašvaldības atbalsta programma tiks ieviesta. Viens no risinājumiem ir pašiem ierīkot legālas stāvvietas un uzstādīt zīmi, kas atļauj tikai konkrētā nama iedzīvotājiem novietot savas automašīnas. Tomēr tik un tā stāvvietu nepietiks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti