Ienākot nožogotajā teritorijā starp Barona, Tērbatas, Artilērijas un Lielgabalu ielu, sajūta ir mazliet sirreāla - vietā, kur savulaik tūkstošiem cilvēku kaislīgi skatījās hokeju, tagad vesels kvartāls pārvērties klusā bērzu jaunaudzē. To izaugam vērojusi arī „Sporta pils dārzu” iniciatore Renāte Prancāne. Starp citu, viņa ar domubiedriem šovasar bija arī Tērbatas gājēju ielas vizuālās identitātes autori. Bet "Sporta pils dārzi" ir viņu pašu sabiedriska iniciatīva.
„Es dzīvoju vienā no mājām tepat, aiz tā koka. Pavasarī, kad tas vēl nebija izplaucis, es skatījos pa guļamistabas logu uz Sporta pils teritoriju. Dzīvoju tur jau diezgan ilgu laiku, un arī spekulācijas par to, kas te varētu atrasties, ir bijušas jau sen.
Pavasara sezonā, kas sakrita ar Covid-19 pašizolāciju, radās vēlme pēc dārza,” stāsta Prancāne.
Pavisam nesen viņa atgriezās no Ņujorkas, kur ar „Fulbright” stipendiju divus gadus studēja mākslas vēsturi.
“Ņujorka ir izcils mazdārziņu kultūras piemērs – mazdārziņi tur atrodas gandrīz uz katra stūra, uz katra neizmantotā zemes plača. Tas viss – šī pieredze, ilgas pēc dārza un dzīvošana netālu no Sporta pils – salikās kopā un radās ideja, ka šo teritoriju varētu izmantot kā mazdārziņus. Vismaz uz to laiku, kamēr šeit nenotiek būvniecība,” idejas pirmsākumus atceras Prancāne.
Teritorijas īpašnieki – igauņu „Rotermann Square” – labprāt piekrituši, un noslēgts līgums uz trīs gadiem, ļaujot aktīvistiem bez maksas izmantot pašlaik tukšo teritoriju.
Akcents gan ir uz vārdu „pagaidām”, jo nākotnē te joprojām plānota apbūve. Bet Renāte Prancāne ieskicē, kā te varētu izskatīties līdz tam.
„Šī teritorija dalās divās zonās – ielas līmenī un ieplakā, kur agrāk atradās pati Sporta pils ēka. Šo ieplaku mēs pārveidosim ziedu pļavās un zaļajās atpūtas zonās. Bet ielas līmenī, kas iet apkārt pa perimetru visai teritorijai, tiks izvietoti 150 dārzi. Viens dārzs ir 12 kvadrātmetri, un cilvēki varēs izvēlēties, vai šajos 12 kvadrātmetros vēlas novietot trīs, piecas vai astoņas kastes. Vienas kastes izmērs ir 120 x 80 cm. Tas tad arī ir šis urbānais dārzs," stāsta Prancāne.
Atkarībā no kastu skaita dārziņa īre būs 15 līdz 40 eiro par sezonu.
Kastes un melnzemi pieteikušies sagādāt sponsori, vēl jānoorganizē ūdens piegāde un jāiztīra teritorija, kur pa vidu maziem bērziņiem, mežrozītēm un smiltsērkšķiem ir arī riepas un stikli.
Tam rīkos talkas 26. septembrī un 3. oktobrī, kurās varēs piedalīties ikviens interesents. Bet jau pavasarī te sāksies dārzu rosība.
„Pirmajā sezonā ir plāns, ka te pa dienu būs tāds kā dežurants, kurš dārzu atvērs un uzturēsies visu dienu. Te, ieplakā, cilvēki varēs nākt, sauļoties, rīkot tikšanās un kopienas aktivitātes, tā būs publiska telpa, kur varēs nākt ikviens,” stāsta Renāte Prancāne.
Viņa cer, ka šī iniciatīva mainīs domāšanu arī par citām pilsētas brīvajām teritorijām un to pagaidu izmantošanas iespējām, un arī vairos kopienas sajūtu pilsētā.
„Es ceru, ka šis projekts varētu veicināt vai attīstīt rīdzinieku pašorganizēšanos un iniciatīvu pilsētas labiekārtošanā. Kaut kādā ziņā tas ir eksperiments: ja ir 150 dārzi, tad ir 150 dārznieki, tad viņiem arī kopā nāksies pieņemt lēmumus, kā risināt problēmsituācijas, vai tie būtu kailgliemeži, vandālisms vai kas cits, ar ko saskarsimies,” teic "Sporta pils dārzu" idejas autore.
Latvijas Radio šovasar jau ziņoja, ka Sporta pils kvartāla īpašnieki – Igaunijas uzņēmums “Rotermann Square” – pagaidām atlikuši ambiciozo ieceri pašu spēkiem attīstīt kvartālā biroju un dzīvokļu ēkas un pašlaik izskata vairākus nākotnes scenārijus.
Līdz ar to tuvākos pāris gadus būvniecība te nesāksies, un uzņēmums piekritis tikmēr atvēlēt teritoriju mobilajiem dārziem. Apskatīt šo vietu klātienē un uzzināt vairāk par šo pagaidu ieceri varēs 19. septembrī.
Starp citu, pirmajiem interesentiem Sporta pils kvartāls durvis ver jau šonedēļ, kad naktīs te notiek viena no teātra festivāla „Homo Novus” izrādēm. Biļetes uz to izķēra lielā ātrumā, un diemžēl tās vairs nav pieejamas.
