Pilsētvides aktīvisti uzskata, ka ielu tīrīšana Rīgā nenotiek pietiekami organizēti. Tāpat situāciju neuzlabo tas, ka Rīgā ielas braucamās daļas netiek tīrītas vienlaikus ar ietvēm.
ĪSUMĀ
- Iedzīvotāji putekļus un smiltis Rīgas ielās ir pamanījuši
- Satiksmes departamentā norāda – ielas tīra jau kopš marta
- Ielas notīrīt traucē arī iedzīvotāju nevēlēšanās sadarboties
- “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis – var ieviest skaidru ielu tīrīšanas sistēmu
Iedzīvotāji putekļus un smiltis Rīgas ielās ir pamanījuši
Brīvības un Miera ielas krustojums Rīgā. Šeit vienā vietā satiekas autovadītāji, tramvaji un cits sabiedriskais transports, arī velosipēdisti un gājēji. Turpat satiktie iedzīvotāji atzina – putekļus un smiltis Rīgas ielās viņi ir pamanījuši.
“Mājās man visu laiku ir putekļi, droši vien no ielas. Kaut gan es dzīvoju sestajā stāvā, bet man tik un tā ir putekļi. Citus gadus arī ir, bet ne tik daudz varbūt,” pastāstīja autobusa pieturā satiktā rīdziniece Inese.
“Nezinu, no kurienes tās ir radušās, jo man liekas, ka ziemā neko nekaisīja, bet putekļi ir vienmēr. Nekas jau netiek ne mazgāts, ne tīrīts, ne slaucīts. Tā kā, kad uzpūš vējš, tā pilnas acis ir ar smiltīm,” teica Ilona.
Satiksmes departamentā norāda – ielas tīra jau kopš marta
Arī Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikācijas speciāliste Una Ahuna-Ozola atzina – pavasarī uz Rīgas ielām putekļi un smiltis ir. Departaments gan no braucamās daļas netīrumus tīrot jau kopš marta un drīzumā plāno darbus pabeigt.
Viņa gan norādīja, ka
iemesls smilšainām un putekļainām ielām arī ir tas, ka vēl nav paspējusi izdīgt zāle zaļajās zonās, tāpat netīrumi uz ielām nonāk no blakus teritorijām.
“Šīs smiltis tiek sanestas no zaļajām teritorijām, parkiem, tāpat arī iebraucot transportlīdzekļiem pilsētā no grantētām ielām, arī tad tiek ienestas smiltis. Kamēr nav veikti uzkopšanas darbi arī parkos, piegulošajās teritorijās, sētnieki nav sakopuši skvērus un ietves, skaidrs, ka šīs smiltis būs,” teica Ahuna-Ozola.
Tikmēr biedrības “Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētājs Māris Jonovs norādīja, ka zālājs jau sen būtu izaudzis, ja gan dobes, gan ielu malas kāds laistītu.
“Piemēram, mazgājot ietvi, kas Rīgā netiek darīts. Visas košļenes un mēsli, kas tur pielipuši, krājas gadiem ilgi. Ja tās ietves mazgātu, būtu papildu efekts, ka tas ūdens tiktu arī uz ielas malas dobēm,” uzskata Jonovs.
Satiksmes departamentā gan paskaidroja, ka smiltis, kas ir sakrājušās uz gājēju ietvēm, atbilstoši saistošajiem noteikumiem, ir jātīra piegulošo zemju īpašniekiem. To akcentēja arī Rīgas domes Sabiedrisko attiecību projektu koordinatore Aira Šmelde. Taču procesu sarežģī tas, ka par ietvi var būt dažādi atbildīgie.
“Šajā gadījumā atbildīga var būt gan pašvaldība, gan privātīpašnieks. Tas var būt gan būves īpašnieks, ja nekustamais īpašums sastāv gan no zemes gabala, gan būves, tas var būt daudzdzīvokļu mājas pārvaldnieks vai mājas īpašnieks, kas ir privātpersona. Līdz ar to par ietvēm atbildīgas ir vairākas puses,” skaidroja Šmelde.
Bet tas nozīmē, ka brīdī, ja arī tīra braucamo daļu, bet tas netiek veikts arī uz ietvēm, visus putekļus, smiltis un netīrumus garām braucošie auto vai vējš atkal sanes visapkārt.
“Kāds kaut ko nedaudz paslaucīs, visticamāk, uz brauktuvi, vai tās smiltiņas, kas ir pēc ziemas, no ietves uz brauktuvi pārvietojas. Un brauktuvi arī īsti neraujas neviens tīrīt – gan jau [gaida], ka uzlīs lietus,” stāsta Jonovs.
Ielas notīrīt traucē arī iedzīvotāju nevēlēšanās sadarboties
Biedrība “Pilsēta cilvēkiem” nesen novērojusi, kā tiek tīrītas Rīgas ielas. Lai gan Satiksmes departamentā norādīja, ka jau drīzumā no pa ziemu sakrājušajiem netīrumiem būs attīrītas gandrīz visas Rīgas ielas, Jonovs uzskata, ka ne vienmēr tas noticis kvalitatīvi.
Tā, piemēram, bieži to dara nevis ar komunālo, bet būvtehniku. Arī, piemēram, Vesetas ielu Rīgā nevarēja notīrīt kvalitatīvi, jo iedzīvotāji ignorēja zīmi, ka tur nedrīkst atstāt savus transportlīdzekļus. Rezultātā – daļa ielas attīrīta, bet cita – atstāta netīra.
“Skumjākais, ka nedēļas laikā ar visu to, ka ir norīkota brigāde ar traktoru, beigās strādā ar lāpstām, tāpēc, ka traktoram tur nav iespējas kaut ko darīt. Rezultāts beigās ir nekāds. Nauda ir iztērēta, cilvēkresursi ir veltīgi tur dzenāti šurpu turpu, tiek zīmes kaut kādas liktas, bet jēgas nav, jo uzliek zīmes, ka tur nedrīkst stāvēt mašīnas, bet neviens neklausās tajā. Citās pilsētās ir skaidra sistēma – ja viņi to mašīnu atstās – tīrītājam pa priekšu brauks evakuators. Rīgā tā nenotiek,” uzskata Māris Jonovs.
To apstiprināja arī Una Ahuna-Ozola no Satiksmes departamenta. Viņa teica, ka
uzliekot apstāties aizliedzošas ceļa zīmes, iedzīvotāji ir neapmierināti. Un tiešām nereti iedzīvotāji zīmes arī ignorē.
"Savukārt, kad atbrauc tīrītājs, tā ir smagā tehnika ar lieliem gabarītiem un skaidrs, ka viņa nevar izmanevrēt caur divām mašīnām. Līdz ar to ir tas duālais jautājums, vai mums piesaistīt to policiju, vilkt tās mašīnas prom, sagādāt iedzīvotājiem neērtību, vai tomēr cerēt, ka viņi paklausīs tam, kas ir norādīts,” teica Una Ahuna-Ozola.
“Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis – var ieviest skaidru ielu tīrīšanas sistēmu
Māris Jonovs paskaidroja, ka citās pilsētās ir skaidra ielu tīrīšanas un mazgāšanas sistēma. Piemēram, pāra nedēļas konkrētās dienās drīkst auto atstāt tikai vienā ielas pusē, bet nepāra citā. Tad tīrītājs var kvalitatīvi notīrīt ielu malas un pilsētā ir gan tīrākas ielas, gan arī mazāk putekļu piesārņots gaiss.
Satiksmes departamentā teica, ka Rīgā maģistrālās ielas ikdienā tīra katru otro dienu – sausā laikā katru. Bet ielas mazgā tikai tad, ja Rīgā nokrišņi nav bijuši piecas līdz septiņas dienas.
