4. studija

Kāpēc nedarbojas par 20 000 eiro implantēti dzirdes aparāti bērniem?

4. studija

Ceturtā studija

Rīga un rīdzinieki turpina pierast pie bēdīgi slavenajiem stabiņiem

Satiksmes drošības eksperts: Puse no stabiņiem Rīgas ielās uzstādīti nepārdomāti

Kopš vasaras cilvēki Rīgas ielās mācās sadzīvot ar stabiņiem. Eksperti atzina, ka iedzīvotāji ar tiem, visticamāk, jau esot samierinājušies, jo pēdējā laikā ienākot salīdzinoši maz sūdzību. Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis gan uzskata, ka aptuveni puse no Rīgas ielās uzstādītajiem stabiņiem izvietoti nepārdomāti.

Patiesībā stabiņi Rīgā tiek izvietoti jau kopš 2014. gada. Patlaban galvaspilsētā ir ap 3000 stabiņu. Pērn tika uzstādīti 1650, bet šogad – vēl 500. Diskusijas par to lietderību bijušas visnotaļ asas un arī par stabiņu uzturēšanas izmaksām daudzi bija šokēti.

Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods informēja: “Kopumā līgums par stabiņu uzstādīšanu ir noslēgts par summu 139 tūkstoši eiro un, rupji rēķinot, viena stabiņa uzstādīšana ir ap 28 eiro.”

Vaivods uzsvēra – informācija, ka viena stabiņa apsaimniekošanas maksa mēnesī ir 14 eiro, neatbilstot patiesībai. Šī esot bijusi Satiksmes departamenta komunikācijas kļūda.

“Līgums par uzturēšanu ir noslēgts uz visu sezonu, un kopējā līguma summa nevar pārsniegt 39 tūkstošus eiro par visiem stabiņiem,” norādīja Vaivods.

Taču 4. studija parēķināja – ja Rīgā ir jāapsaimnieko 3000 stabiņu un to uzturēšanai gadā var tērēt līdz 39 tūkstošiem eiro, tad tas nozīmē, ka vienam stabiņam gadā tik un tā var tērēt 13 eiro.

“Ja mēs runājam par šo summu, kas ir publiski izskanējusi, tā ir summa, kas ir gala rezultāts tajā brīdī, kad šis te stabiņš tiek fiziski apkopts, bet šis līgums ietver sevī katru nedēļu apsekot stabiņus, foto fiksāciju, veikt to nomaiņu, apkopi un dažādas citas darbības,” skaidroja Vaivods.  

Bet, vai tiešām šie stabiņi ir izvietoti tur, kur tas patiešām ir nepieciešams?

“Ir tā, ka mēs nevaram visur bāzt šos stabiņus. Ir daudz vietu, kur tie tiešām ir ļoti, ļoti piemēroti un ļoti labi organizē šo satiksmi, bet ir vesela virkne krustojumu, kur šie stabiņi ir uzstādīti, neteiksim, nevietā, bet tie ir uzstādīti nepareizi,”

pauda satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.

Irbītis uzskata, ka "ne lieki, bet nepārdomāti" ir uzstādīti tuvu puse stabiņu. Kaut arī RD Satiksmes departamentā uzskata, ka viss esot lieliski, vairākās vietās stabiņi tomēr tikuši demontēti, piemēram, Ojāra Vācieša un Altonavas ielas krustojumā, kā arī – Tērbatas ielā.

Vaivods atgādināja svarīgākās vietas, kur stabiņi tiek izvietoti. Pirmā no tām – gājēju pārejas, lai uzlabotu drošību.

“Ir otra vieta - tās ir krustojumu zonas, kur šie stabiņi sašaurina tieši apzināti, lai šīs trajektorijas būtu sarežģītākas autovadītājiem. Jo platāka trajektorija, jo ātrāk brauc vadītājs. Plus papildus faktors ir iedzīvotāju iesniegumi un sūdzības par vietām, kur, viņuprāt, ir nepieciešams uzstādīt, jo, lai arī ir bijis daudz sūdzību par šiem stabiņiem, tikpat daudz vai vēl vairāk ir pateicību no iedzīvotājiem, kur šie stabiņi ir uzstādīti,” teica Vaivods.

Raidījums "4. studija" apskatīja vairākās vietās pilsētā uzstādītos stabiņus. Piemēram, pie Zemitāna tilta tie salikti teju blakus ietvei – strīpā, it kā kaut ko atdalot, un šajā, tukšajā, zonā tikai krājas netīrumi.

"Tātad tiek izveidotas šīs mākslīgās tukšās zonas, kuras bieži vien mēs varam izmantot – savādāku veidu aizsargzonu izdomāt, jo stabiņu salikšana gar pašu malu brauktuvei, nu no tā nav īsti nekādas jēgas, jo tas nedod savu rezultātu," secināja Irbītis.  

Vaivods skaidroja, ka šobrīd šis veloceļš ir pagaidu risinājums un – "iespējams, mēs atgriezīsimies pie šī risinājuma". Tātad, varbūt kādreiz no šiem stabiņiem arī būs jēga.

Nākamais piemērs – Jaunciema gatve, kur stabiņu tā, ka biezs. Vai tiešām tie tik daudz tur ir nepieciešami?  Pēc Vaivoda teiktā, Jaunciema iedzīvotāji ir ļoti apmierināti par šiem izvietotajiem stabiņiem, jo jūtoties drošāk uz ietves.

Irbītis uzskata, ka, šeit, braucot nakts laikā, stabiņi rada apjukumu.

“Rada sajūtu, ka vadītājs īsti pat nesaprot, kur viņam ir jābrauc; ir vesela čupa ar atstarotājiem, kas neiemarķē ceļu, tātad nerada šo koridora efektu, kur būtu jābrauc tieši vadītājam,” pauda Irbītis.

Daudzviet stabiņi tomēr būtiski uzlabo satiksmes drošību, tikai - svarīgs ir izpildījums.

Kā teica Irbītis - tas, ka gājēju pārejās tiek veidots sašaurinājums, lai samazinātu transportlīdzekļa ātrumu, ir pareizs risinājums, bet bieži vien tiek aizmirsts pabrīdināt autovadītāju par šo sašaurinājumu. Strauji pārkārtošanās manevri pēdējā brīdī pirms gājēju pārejas nav labākais risinājums – atzina satiksmes drošības eksperts.  

Tāpat viņš uzskata, ka pirms stabiņu uzstādīšanas ir jāveic modelēšana un jāpaskatās, vai konkrētajā vietā, uzstādot šos stabiņus, var izbraukt transportlīdzekļi, kuriem tur ir paredzēts braukt.

“Skatoties statistiku, stabiņi ir nesuši savu rezultātu un, apskatoties kopējo cietušo un bojāgājušo statistiku, Rīgā šī statistika turpina samazināties. Mēs skatāmies un vērtējam šo visu; mēs arī esam daļā vietu, kur stabiņi nav nepieciešami, jau esam demontējuši,”

teica Vaivods.

Šeit gan gribētos ieteikt – septiņas reizes nomērīt, pirms “griezt” jeb – uzstādīt un tad demontēt, jo ka katra stabiņa uzstādīšana izmaksā 28 eiro un apsaimniekošana gadā izmaksās vēl 13 eiro.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt