"Te ir gan ozoli, gan bērzi, gan goba, gan ievas divas. Katrā ziņā dažādība ir ļoti liela," saka Ingrīda Ērenpreiss.
Atrodos Āgenskalnā, Kuldīgas un Slokas ielas krustojumā. Šeit īpašnieki iecerējuši būvēt divas daudzdzīvokļu ēkas. Tomēr vietējie iedzīvotāji ar to nav mierā. Par šo informējām jau martā. Tomēr pret koku nociršanu vēl šodien cīnās biedrības „Aleju aizsardzība” vadītāja Ingrīda Ērenpreiss. Teritorijā plānots izcirst 52 kokus. Un tie atrodas pie Latvijas Universitātes Botāniskā dārza. Ingrīda stāsta, ka koku izciršana var pamatīgi ietekmēt ekoloģisko daudzveidību.
"Katrs savā dārzā varētu atstāt, piemēram, divas vai trīs lielas nātres. Jo uz nātrēm 50 dažāda veida tauriņi atstās savas oliņas, tur būs kāpuriņi, un dārzs būs pilns ar tauriņiem. Tāpat zilās spārītes. Viņas visas ir pazudušas Latvijā. Un kāpēc viņas ir pazudušas? Tāpēc, ka nav vairs ūdens, kur koki ar saviem zariem iegrimst ūdenī. Jo šīs zilās spārītes mīt tikai tādā vietā, kur koki ar zariem skar ūdeni. Un tad viņas parādīsies atkal Latvijā. Un tādu sīkumiņu ir ļoti daudz. Par tiem zina biologi, ornitologi un kas tikai visi par to nezina," norāda Ingrīda.
Lai saglabātu šo daudzveidību, Ingrīda ir ievietojusi iniciatīvu "Manabalss.lv" par apdraudētas ekosistēmas saglabāšanu pilsētvidē. Tā ir aktīva piecas dienas.
Iniciatīvā iedzīvotājus aicina to parakstīt līdz publiskās apspriešanas beigām 4.novembrī.
Turklāt kā ideālais risinājums minēts teritorijas Āgenskalnā pievienošana Botāniskajam dārzam. Šobrīd to parakstījuši gandrīz 30 cilvēki. Sieviete stāsta, ka koku izciršana paredzēta ne tikai šeit, bet arī Dzegužkalnā, Katlakalnā un Ziepniekkalnā.
"Tas nozīmē, ka mēs varētu izveidot vienu ekoloģisko tīklu. Un tas ekoloģiskais tīkls tad saudzētu ekoloģiskās sistēmas. Ko tas nozīmē? Tās būtu šīs te zaļās teritorijas, kurās ir saglabājies vēl kaut kas no ekoloģijas – tie būtu gan parki, gan dārzi, gan skvēri, gan alejas ar savu zaļo koridoru, kas pārvieto skaisto, tīro gaisu. Bet, lai šādu sistēmu izveidotu, ir vajadzīga politiska griba. Jo, ja mēs redzam tikai, ka koks ir malka ar naudas vērtību, un ātri viņu nozāģējam un pārdodam, tad, protams, pazūd šī politiskā griba," skaidro Ingrīda.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs ir izrādījis interesi iedzīvotājiem palīdzēt. Viņš atzīst, ka koku izciršana Rīgā ir ievērojami palielinājusies. Pagājušajā gadā tika pieņemts likums, ka par katru Rīgas vēsturiskajā centrā nocirstu koku jāiestāda viens vietā. Tomēr viņš uzsver, ka jādomā arī par cilvēkiem, kas dzīvo ārpus centra.
"Ņemot vērā, ka Rīgai ir problēmas ar gaisa piesārņojumu. Uz to ir norādīts vairākkārt. Koki tam ļoti palīdz pozitīvā veidā. Līdz ar to, esam saņēmuši arī iedzīvotāju satraukumu par to, ka tuvākajā laikā ir plānota koku ciršana vairākās Rīgas vietās. Līdz ar to plānojam Vides un klimata apakškomisijā tuvākajā laikā izskatīt jautājumu, kādā veidā Rīgā koku ciršana notiek, un vai ir kādi Rīgai tālredzīgi plāni, lai šo sistēmu sakārtotu un nebūtu tā, ka kokus nocērt un Rīga paliek aizvien tukšāka un tukšāka," uzsver Plešs.
Šīs nedēļas sākumā jau medijos izskanēja, ka iedzīvotāji ir neapmierināti arī ar koku ciršanu Ziepniekkalnā, Valdeķu ielā. Tur, vietā, kur šobrīd aug 150 koki, plānots būvēt divus tirdzniecības centrus. Pirmdien notikusi publiskā apspriede. Rīgas pilsētas būvvaldē jau saņemtas vairāk nekā 200 aptaujas anketas, un paredzams, ka būs vēl.
Iedzīvotāju aktivitāte ir ļoti liela.
Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns stāsta, ka viedokļus apkopos tad, kad tiks saņemtas visas aptaujas.
"Speciālisti būvatļauju var izdot tikai tajā brīdī, kad ir veikta koku publiskās apspriešanas procedūra. Tātad, pēc šīs procedūras noslēgšanās, tad, kad komisija būs pieņēmusi vienu vai otru lēmumu, tad speciālisti varēs skatīties. Un, ja tur būs pozitīvs lēmums, tad varēs izdot būvatļauju. Savukārt, tālāk šai būvatļaujā speciālisti noteikti iekļaus nosacījumus par to, cik un kāda veida koki ir jāstāda vietā šai teritorijā," skaidro Butāns
Viņš stāsta, ka ja koku ciršana ir pamatota ar būvniecību, speciālisti vērtē vairākus faktorus – koku stāvokli, ainavisko vērtību un augtspēju. Turklāt jāņem vērā arī teritoriālais plānojums.
