Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

Sievietes šahā un bērnu rotaļas viduslaikos

Zināmais nezināmajā

Sporta apģērba vēsture un sportistu mentālā veselība

Kā atvēsināt pilsētas un ēkas uz planētas, kas uzkarst...

RTU profesors: Strūklakas, apzaļumošana un laistīšana ļauj atdzesēt pilsētas

Lai mazinātu karsto vasaru ietekmi uz ēkām, pilsētās var izmantot gan gaisa mitrināšanu, gan samazināt dzesēšanas sistēmu izdalīto siltumu, tajās izmantojot videi draudzīgākas vielas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes profesori, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības pārstāvji Artūrs Lešinskis un Anatolijs Borodiņecs.

"Atdzesēsiet planētu, iegūsiet balvu"

Karstajā laikā uzkarst arī pati pilsēta, tāpēc inženieriem visā pasaulē ir uzsaukums – "meklējiet veidus un idejas, kā atdzesēt planētu, un iegūsiet balvu".

Ja runājam par pilsētu dzesēšanu, Lešinskis norādīja, ka risinājums būtu absorbcijas dzesēšana, kuras pamatideja ir tāda, ka ir tikai sūkņi, kuri patērē ļoti maz elektroenerģijas: "Cikls ir mazefektīvs, bet, tā kā siltums ir atkritums, iznāk, ka tērējam ievērojami mazāk elektroenerģijas."

"Katrā ēkā tiek uzturēta komfortabla temperatūra, taču arī pilsētas strūklakas, apzaļumošana un laistīšana ļauj pasargāt no putekļiem un atdzesēt vidi," skaidroja Lešinskis. 

Globālās sasilšanas efekts

Domājot par nākotni, cituviet pilsētas satiksmes pieturvietās izvietoti ūdens izsmidzinātāji. Borodiņecs sacīja, ka līdz šim Latvijas klimats nav bijis īpaši piemērots šādai sistēmai, jo Latvijā jau ir mitrs gaiss, taču šovasar tas bija diezgan sauss, tāpēc ūdens izsmidzināšanas sistēmas varētu izmantot arī mūsu klimatiskajos apstākļos. 

Vēl viena iespēja ir rīkoties tā, kā to dara inženieri un zinātnieki citviet pasaulē. Lai dzesēšanas sistēmas neradītu lielu pārkaršanu, Lešinskis ieteica izvairīties no globālo sasilšanu veicinošajām vielām dzesēšanas sistēmās, piemēram, amonjaka, tās aizstājot ar mazāku globālās sasilšanas efekta potenciālu – sašķidrinātu ogļskābo gāzi vai ūdeni.

"Mūsu galvenais mērķis – samazināt elektroenerģijas patēriņu," teica profesors.

"Līdz šim dzesēšanas slodze maksimāli bija aptuveni viena vai divas nedēļas. Cik atceros, šī ir pirmā vasara, kad istabas temperatūra bija jau 30 grādi," skaidroja Borodiņecs. 

Metodes, kā pasargāt ēku no karstuma, ir aizmirstas. "Vēsturiskā apbūve atrodas blakus pieaugušiem kokiem. Tagad bieži vien mēs būvējam pļavās. Mums nav koku, jāpagaida 10–20 gadi, līdz tie izaugs. Jaunais izaicinājums ir fasādes un žalūzijas – kā tās integrēt kopā vizuāli," sacīja Borodiņecs.

Modes kliedziens būvniecībā?

Šobrīd būvniecībā sevi piesaka fasādes, kas speciāli tiek veidotas tā, lai veidotu ēnojumu. Tam ir daudzi un dažādi risinājumi. 

"Varētu nesaukt to par modes kliedzienu, bet vienkārši dzīve piespiež arhitektus par to domāt," pauda Lešinskis. 

Profesors piebilda, ka ēkas orientācija un ārējais veidols var palīdzēt aizsargāt ēku no saules ietekmes, piemēram, "savulaik ēku būvniecībā izmantoja šokbetonu un dažādus ārējos noēnojumus, bet pieredze rādīja, ka tas pa dienu sakarst un vakarā, kad varētu atvērt logu un ielaist gaisu telpā, betons šo gaisu sakarsēja".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt