Ropažu novada pašvaldības kapitālsabiedrība "Ciemats" šo ēku pārvaldīja un apsaimniekoja, un nama iedzīvotāji norādīja, ka šo gadu laikā pašvaldība neko nav darījusi, lai centrālo katlu māju atjaunotu.
Mājas dzīvokļu īpašnieku vairākums nolēma siltināt ēkas fasādi, lai samazinātu izdevumus par apkuri. Tomēr dokumentāciju būvvaldē apstiprināt liedz nama iedzīvotāju ierīkotās individuālās apkures sistēmas. Savukārt ierīkot centralizēto apkures sistēmu ir ļoti dārgi.
Ropažu novada pašvaldības teritorijas plānotājs-arhitekts Ainārs Linde skaidroja, ka, "nesakārtojot šos ugunsdrošības jautājumus, skursteņus, nevar runāt par ļoti labu siltumapgādi un siltināšanas projektu". Būvvalde noliedza, ka mājai obligāti ir jāierīko centralizētā apkures sistēma, taču projektā nepieciešams ietvert jautājumu, kā šie dūmeņi tiks pārbūvēti tā, lai tie atbilstu visām ugunsdrošības prasībām.
Iedzīvotāji norādīja, ka, ja projekts netiks veikts, ēka kādā brīdī kļūs bīstama dzīvošanai un būs jārisina jautājums par iedzīvotāju izmitināšanu.
Ropažu novada pašvaldības izpilddirektore Signe Grūbe sacīja, ka visas iesaistītās puses – būvvalde, pašvaldība un daudzdzīvokļu nama biedrība – tiks aicinātas rast risinājumu, ko katra puse var lietas labā darīt, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk varētu savest kārtībā visu dokumentāciju un veikt šim namam fasādes siltināšanas darbus.
"Protams, šobrīd skatīt, kurš bija pirmais, kurš izveidoja nelikumīgo skursteni un kāpēc būvvalde nesekoja līdzi, ka notiek nelikumīgas būvniecības, tad tur mēs varētu skatīties ļoti dziļā pagātnē. Bet tai pat laikā mēs šobrīd esam situācijā tādā, ka ēku apsaimnieko konkrēta biedrība, un tiešām ir apsveicams, ka viņi vēlas sakārtot šos jautājumus, un te ir vienkārši tas stāsts par savstarpējo komunikāciju – kopā atrast tos risinājumus, lai ēka tiktu gan siltināta, gan arī sakārtota siltumapgāde," sacīja pašvaldības izpilddirektore.
