„Rīgas metru” pirms diviem gadiem izveidoja rīdzinieks Mārtiņš Eņģelis – ikdienā viņš strādā tūrisma nozarē un sevi sauc par „pilsētas izpētnieku”:
„Tas ir tas muļķīgais tulkojums, ko īsti nevar iztulkot – angliski tas būtu „urban explorer”. Esmu tāds, kurš arī „bradā”,”
Tā, „bradājot” pa Rīgu un vedot tūristus ārpus klasiskajām apskates vietām, radusies arī
doma par „Rīgas metru” – publisku atzinību tiem, kuri pilsētā rada jaunus stāstus, iedvesmo un veido augsni labākai pilsētvidei.
Iepriekšējos gadus balvas pasniegtas, piemēram, „Lielo kapu draugiem”, Daugavgrīvas cietokšņa aktīvistiem un ar Āgenskalna tirgus glābšanu saistītajām aktivitātēm. Arī šogad laureāti ir septiņi – tos noteikusi žūrija, kurā līdz ar Mārtiņu Eņģeli šogad ir arī iepriekšējā gada laureāti, arī Žaņa Lipkes muzeja vadītāja Lolita Tomsone un apvienības „Pilsēta cilvēkiem” aktīvists, arhitekts Oto Ozols, kā arī interneta balsojums, kurā nedēļas laikā piedalījušies apmēram 500 cilvēku.
„Piemēram, mēs šogad pasniedzām grāmatai par arhitektūru, pilsētu un vēsturi bērniem „Augstāk par zemi”. Nu, ja mēs paši nevaram neko mainīt, tad vismaz varam audzināt bērnus tādā vidē un gultnē, lai viņi paši pēc kāda laika saprot, ka tas ir pašsaprotami – cīnīties par šīm vērtībām,” saka Mārtiņš.
Balvas piešķirtas arī grāmatai par fotogrāfu Vili Rīdzenieku, Jana Gēla grāmatas „Pilsētas cilvēkiem” tulkojumam, Tallinas ielas radošajam kvartālam, Vegānfestivālam, laikmetīgās mākslas biennālei „RIBOCA” (tā uzvarējusi arī sabiedrības balsojumā) un pērn izveidotajai Rīgas apkaimju aliansei.
„Mēs jūtam, ka esam pamanīti, un patiesībā tas arī bija viens no Rīgas apkaimju alianses galvenajiem mērķiem. Var ignorēt atsevišķu personu, kādu Kasparu, var ignorēt Čiekurkalna attīstību biedrību, kuru es pārstāvu, bet vai var ignorēt organizāciju, kas tā vai citādi pārstāv 200 tūkstošu rīdzinieku intereses? Man liekas, ka ne,” saka Čiekurkalna attīstības biedrības pārstāvis Kaspars Spunde; viņš gan atzīst, ka joprojām daudzi lēmumi Rīgā tiek pieņemti bez sabiedrības iesaistes:
„…pēc tam nāk ar šo lēmumu klajā un mēģina pārliecināt, ka tas ir labi un pareizi. Mēs vienmēr sakām, ka tas ir pilnīgi ačgārni – jādara ir otrādāk.”
Par lielāko sasniegumu Kaspars Spunde uzskata, pirmkārt, to, ka vispār izdevies zem viena jumta saaicināt 12 ļoti dažādas apkaimju biedrības, un, otrkārt, ar Rīgas domi panākto vienošanos par tā saucamo līdzdalīgo budžetēšanu - tas nozīmē to, ka Rīgas dome atvēl konkrētu summu pilsētas budžetā. Šogad tie būšot 500 tūkstoši eiro
„Iedzīvotāji var pieteikt savus ideju projektus izvērtēšanai – vai tas būtu spēļu laukums, skvērs, parks, soliņa uzstādīšana vai kas cits – un tos izliek balsošanai interneta platformā. Uzvarētāji tiek realizēti dabā,” skaidro Kaspars.
Rīgas apkaimju alianse patlaban apvieno 12 biedrību. Nesen izveidojušās arī Purvciema un Āgenskalna, top arī Zasulauka un Avotu ielas apkaimes biedrības. Bet vairāk nekā pusei no 58 Rīgas apkaimēm savu aktīvo iedzīvotāju biedrību vēl nav.
Tam, ka pilsētnieku aktivitātei vēl ir daudz kur augt, piekrīt arī „Rīgas metra” iniciators Mārtiņš Eņģelis. Tomēr viņš novērojis, ka pēdējos pāris gados rīdzinieku gatavība aktīvi iestāties par savām interesēm pilsētā kļuvusi daudz pašsaprotamāka.
„Cilvēki ir sapratuši, ka kaut kas nav kārtībā. Arī tie, kuri balsoja par tiem, kas lietas ir noveduši līdz kaut kādam nepatīkamam līmenim, savā ziņā sāk saprast: ja ielu kvalitāte, remonti ir tādi, kādi tā ir, tad kaut kas nav kārtībā ar pārvaldību. Ja cilvēki tiek apcietināti saistībā ar kukuļņemšanu, kukuļdošanu, dažādām nelegālām naudas aktivitātēm, tad kaut kas nav kārtībā. Man liekas, kā pēdējos gados iedzīvotājs ir kļuvis izglītotāks. Vai pilsēta ir mainījusies? Diemžēl – nē,” secina Mārtiņš Eņģelis.
Tādēļ „Rīgas metra” žūrija šogad piešķīrusi pat divas „antibalvas” – „Rīgas satiksmei” un tās iepirkumu krimināllietā aizdomās turētajam bijušajam vadītājam Leonam Bemhenam, kā arī Pilsētas attīstības departamentam un Rīgas būvvaldei saistībā ar rūpnīcas „Aurora” un ugunsgrēkā nodegušā Kalnciema ielas nama likteni. Rīgas domes sabiedrisko attiecību vadītājs Uģis Vidauskis no komentāriem par šādu „antibalvu” atteicās.
Bet „Rīgas metra” balvu par mūža ieguldījumu šogad nolemts piešķirt vēsturniekam un koka ēku renovācijas centra „Koka Rīga” vadītājam Voldemāram Eihenbaumam. Savukārt balvu "Ofšors (Latvijas etalons)" saņems Elīna Kursīte, Rūta Šmite - grāmata “Latgales pēdējie mohikāņi”, bet sabiedrības balsojuma atzinība tiek "RIBOCA" 1. Rīgas laikmetīgās mākslas biennālei.
