Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Rīgas iedzīvotāju naktsmiers nav pasargāts – trokšņotājus grūti saukt pie atbildības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Līdzās ūdens un gaisa piesārņojumam, ko bieži piesaucam, runājot par vides kvalitāti, nepelnīti novārtā mēdz palikt jautājumi par to, kāds konkrētajā vietā ir trokšņu piesārņojums, tomēr Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti" secināja – iespējas saukt pie atbildības tos, kas citiem traucē naktsmieru ar skaļām ballītēm, ir visai ierobežotas.

2014. gada nogalē pēc SIA "IRIDEJA3" konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesa lēma, ka Rīgas domes saistošo noteikumu normas par trokšņošanas kontroli Rīgas administratīvajā teritorijā neatbilst Satversmei. Kopš šī lēmuma stāšanās spēkā troksnis vairs nevar būt ierobežots laikā, kā to paredzēja Rīgas domes noteikumi, piemēram no pulksten 23 līdz 7. Tas nozīmē, ka pilsētas iedzīvotāji naktīs nav pasargāti no trokšņa piesārņojuma.

Kā skaidroja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes docents Vitālijs Aišpurs, trokšņa piesārņojums ir akustiskie atkritumi augstā koncentrācijā. Ja mežā izmestu šīferi mēra kilogramos vai tonnās, tad trokšņa piesārņojumu mēra decibelos jeb tajā, kāds ir spiediena līmenis, kas vārda tiešajā nozīmē spiež uz mūsu ausīm.

Diezgan augstu spiediena līmeni rada izklaides vietas.

Piemēram, Andrejsalas naktsdzīvi ļoti labi var dzirdēt ne tikai tuvumā esošajā Pētersalā un tā saucamajā Klusajā centrā, bet arī pāri Daugavai Ķīpsalā.

Kā raidījumam stāstīja Rīgas iedzīvotāja Maija Krastiņa, kura šogad iegādājās dzīvokli Ķīpsalā, sākotnēji nekas neliecināja par to, ka lielākā problēma būs troksnis. "Tas troksnis ir prātam neaptverams. Vasarā izklaides pasākumi bija ļoti regulāri. Ceturtdien, piektdien, sestdien, dažkārt svētdien. Piektdienās, sestdienās pat ļoti intensīvi, līdz 7.30 rītā," viņa sacīja.

Par to, ka troksnis ir traucējošs, nav šaubu, bet vai var uzskatīt, ka regulārs troksnis naktī objektīvi ir problēma? Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas arodslimību ārste Jolanta Cīrule skaidroja, ja troksnis pārsniedz 50–60 decibelus, tad cilvēkam ir ļoti grūti gulēt un viņš ir neizgulējies. "Šāds troksnis netieši ietekmē organismu ar miega traucējumiem un līdz ar to sekojošām pārmaiņām organismā. Tā var būt neizgulēšanās, uzmanības, koncentrēšanās traucējumi, tās var būt garastāvokļa maiņas, depresijas. Līdz ar to – ja ir nakts pamošanās no trokšņa, tad var būt sirds ritma traucējumi, var būt hormonālā līmeņa izmaiņas, kas ietekmē kardiovaskulāro sistēmu netieši," norāda Cīrule.

Par troksni no izklaides vietām iedzīvotāji regulāri sūdzas Pašvaldības policijai. Policija ierašanās reizēs veiks pārrunas un lūgs troksni samazināt, taču sodīt par trokšņošanu nevarot.

"Likumīgais veids, kā kādu saukt pie atbildības, ir stipri ierobežots. Protams, mēs teorētiski varam vērtēt sīko huligānismu vai tamlīdzīgi, bet atsevišķas normas, kas ļautu saukt pie atbildības tieši par trokšņošanu, īsti nav. Vairākus gadus mēs esam vērsušies ar lūgumiem tieši ieviest trokšņošanas ierobežojumu," skaidroja Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

"Vides fakti" sazinājās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai noskaidrotu, vai un kā tā grasās rīkoties, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju naktī gulēt, taču tur norādīja, ka viņu kompetencē ir vides trokšņi, bet trokšņi no izklaides vietām neesot vides trokšņi.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti