Pēkšņā Rīgas vēlme atgriezties prettiesiskas parādu piedziņas laikos jau gada sākumā ar skarbiem viedokļiem lika nākt klajā vairākām valsts instancēm.
Pārāk agresīva rīcība un negodīga komercprakse – tie pirms vairākiem gadiem bija vieni no galvenajiem argumentiem, kādēļ Rīgas autostāvvietu apsaimniekotāja firma «EuroPark Latvia» zaudēja cīņā pret Patērētāju tiesību aizsardzības centru,
kas lika no «klamburu» metodes autostāvvietās atteikties. Tomēr Rīgas dome tagad uzskata, ka pienācis laiks pie šīs prakses atgriezties.
''Tas bija nedaudz citādā situācijā. Varbūt tas pie pirmās reizes nebija pārāk ētiski un tiesiski, bet tagad pie otrā nesamaksātā soda varētu tikt brīdināts par šadu soda veidu,'' saka Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks ("Saskaņas"), un viņš domā, ka bloķēšanas iekārtu atbalstītāji noteikumos rīkojušies apzinīgi, salāgojot sabiedrības un privātpersonas intereses. ''Deputāti diskutēja par to jautājumu un balsošanā noteica, ka šie grozījumi ir atbalstāmi.''
Tradicionāli atbalsts "klamburiem" bija iespējams, pateicoties divu koalīcijas partiju vairākumam. Tomēr opozīcija bija pret tādām parādu piedziņas metodēm, nostājoties Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Konkurences padomes nostājas pusē. Šodienas domes sēdes darba kārtība rāda, ka "Latvijas attīstībai" deputāts Viesturs Zeps rosinās domi tomēr nepieļaut bloķētāju atgriešanos Rīgā:
''Satiksmes departaments ir paredzējis atjaunot ''klamburus''. Mēs uzskatām, ka, pirmkārt, ''klamburi'' ir pagātnes prakse. Otrkārt, no Konkurences padomes, no Patērētāju tiesību aizsardzības centra un pat pašvaldību lietu ministrijas ir saņemti atzinumi, ka tā īsti nedrīkst darīt, pretējā gadījumā nāksies izskatīt privātpersonu iesniegtās lietas par negodprātīgas komercprakses veikšanu.''
Deputātu Zepu arī nepārliecina ierēdņu argumenti, kādēļ bloķētāji atkal vajadzīgi:
''Iemesls, kāpēc ''klamburus'' vajadzētu atjaunot, esot uz pirkstiem saskaitāmas ārzemju mašīnas, kas regulāri nemaksā sodus, un arī vietēji, kas nemaksā. Bet, ņemot vērā, ka šobrīd ir tie remontdarbi un pārējās lietas..''
Rīgas ielās uzrunāto iedzīvotāju vairākums par riepu bloķēšanu senākos laikos jau bija aizmirsuši vai pat nemaz nezināja.
Ārzemju tūristi, piemēram, no Vācijas, savukārt nevarēja iedomāties, ka parādnieku mašīnas tiktu tādā veidā arestētas. Taču tipiskais rīdzinieka viedoklis ir, ka "klamburus" nevajag, ka jācīnās ar citādām metodēm.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā uzsver, ka, ja Rīgā vēlas lietot "klamburus", tad likumdevējam vajadzētu mainīt normatīvos aktus, un tad to varētu darīt visi komersanti.
Pašlaik "Rīgas satiksme" rīkosies pretēji normatīvajos aktos noteiktajam,
Latvijas Radio uzsver Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.
Maksas stāvvietu cenas būs vēl viens diskusiju iemesls šodienas domes sēdē. Autostāvvietu apsaimniekošanu Rīgas dome ir uzlikusi par pienākumu savai kapitālsabiedrībai «Rīgas satiksme». Tā par šo pakalpojumu gadā iekasē 11 miljonus eiro. Tikai maza daļa ir no rīdziniekiem, kas nokārto speciālu atļauju un dārgākajā zonā par 70 eiro mēnesī mašīnu var likt neierobežoti Rīgas maksas stāvvietās. «Vienotības» deputāts Olafs Pulks jau vairākkārt ir vērsies pie kolēģiem domē, lai no tādas maksas atteiktos vai to samazinātu, jo Rīgas centrā dzīvojošajiem nav iespēju mašīnai nakšņot uz ielas bez maksas kā mikrorajonos.
Grozījumu paskaidrojuma rakstā ir teikts, ka konsultācijas ar privātpersonām par saistošajiem noteikumiem nav veiktas, projekts vien saskaņots ar «Rīgas satiksmi». Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Latvijas Radio norādīja, ka Rīgas domes noteikumus vērtēs pēc grozījumu pieņemšanas.
