Rīgas apkaimju iedzīvotāji bažījas par šopavasar īpaši lielo putekļu daudzumu pilsētā

Rīgas apkaimju iedzīvotāji bažījas par šopavasar īpaši lielo putekļu daudzumu pilsētā un neefektīvu ielu un ietvju uzkopšanu. Arī vides speciālisti norāda, ka tas ietekmējis gaisa kvalitāti aizvadītajās sausā laika nedēļās. Šopavasar Rīgas ielās ir vairāk putekļu, jo, lai samazinātu sāls ietekmi uz vidi, ziemā kā pretslīdes materiāls uz ietvēm vairāk kaisītas smiltis. Pašvaldība skaidro, ka putekļu tīrīšanas darbi uzsākti ātrāk, bet tos ierobežo vēl nestabilie laika apstākļi.

Rīgas apkaimju iedzīvotāji bažījas par šopavasar īpaši lielo putekļu daudzumu pilsētā
00:00 / 06:14
Lejuplādēt

"Smiltis, akmentiņi, dubļi uz brauktuves vienas joslas platumā. Te tā līnija redzama arī pēc sniega, un pēc tam vējš to visu ceļ gaisā, kā tas bija redzams arī aizvadītajā nedēļas nogalē, kad bija vētra; un putekļu mākoņi nāk arī uz dzīvojamo māju, kas ir tepat ap 100 metru attālumā, un tas viss nāk logos," Ķengaraga apkaimes iedzīvotājs, vides aktīvists Gints Kauniste rāda Lokomotīves ielas malu, kur, kā daudzviet Rīgā pavasarī redzams, uzkrājusies smilts kārta, kas ziemā kaisīta kā pretslīdes materiāls.

Pašvaldība līdz ar sausāku laiku putekļus un smiltis pakāpeniski sāk novākt, taču iedzīvotājs secina, ka daudzviet putekļu masa paliek uz ielas arī pēc tīrīšanas, un bažījas par finansējuma neefektīvu izlietojumu.

Ziepniekkalna apkaimes iedzīvotāju aktīviste Signe Ušacka stāsta, ka arī šajā rajonā putekļu šogad ir daudz, un viņa norāda, ka sausā perioda laikā smiltis jātīra biežāk, lai uzlabotu gaisa kvalitāti.

"Situācija ir līdzīga visā Rīgā noteikti. Varbūt centrs ir mazliet vairāk piekopts, kā tas vienmēr ir bijis, bet mēs apkaimēs vienmēr paliekam kaut kur otrajā plānā, un nemaz nerunājot par 3. kategorijas ielām. Nav saprotams process, un nav skaidrs, kādos gadījumos tīra, kāpēc kādreiz notīra un citreiz atkal ne, tas tā ir gan ar sniegu, gan putekļiem un smiltīm. Tad, kad ir sausais laiks, tas liek ļoti just tos putekļus gaisā, un cilvēkiem ar astmu vai citiem veselības traucējumiem varētu būt ļoti grūti šajā pavasarī," spriež Ušacka.

Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons dzīvo Teikas apkaimē, kur novērojis, ka smiltis ielās tiek novāktas, bet arī viņa ieskatā pašvaldība var laicīgāk un uzstājīgāk likt cilvēkiem novākt mašīnas pirms ielu malu tīrīšanas.

"Tā nav vienkārši risināma problēma, jo varbūt kaut kur tās smiltis ir vairāk, jo nedarbojas labi lietus ūdens notekas un to vajadzētu sakārtot, citur blakus ir daudz neasfaltētu ielu, un mašīnas sanes putekļus ar riepām plus vēl kaut kas tiek kaisīts uz ielām. Manuprāt, tas ceļš ir katru gadu nedaudz pielikt visos virzienos. Attiecībā uz to, kā organizēt ielu tīrīšanu tur, kur malās ir autostāvvietas, – tur Rīgas domei vajadzētu būt drošākai un mērķtiecīgāk iedzīvotājiem pateikt, kurā dienā ielas tīrīs un, ja mašīnas joprojām stāvēs, tad evakuēsim," vērtē Jansons.

Rīgas ielās smilšu šogad ir vairāk līdz ar sāls pretslīdes materiāla izmantošanas liegumu uz pilsētas ietvēm ziemas sezonā. Pašvaldības Satiksmes departamenta pārstāve Lelde Rudzika norāda, ka brauktuvju tīrīšana šogad uzsākta ātrāk, bet procesu pagaidām palēnina zemās gaisa temperatūras naktīs. Vispirms brauktuvju malas attīra darbinieki, smilšu masu novācot ar lāpstām, kam seko mitrā tīrīšana ar iekārtām.

"Bieži vien arī dienas pirmajā pusē uzturētājam šos darbus ir apgrūtinoši veikt, jo šī savācamā masa vēl ir sasalusi. Ja sākotnēji bija plānots, ka 1. un 2. kategorijas ielās brauktuves varētu būt attīrītas no smiltīm līdz aprīļa beigām, tad jārēķinās, ka šī nedēļa darbu grafikā izdarīs vēl korekcijas un darbi noslēgsies mazliet vēlāk. Un, tiklīdz tiks pabeigti šie darbi, tad tiks sākts darbs arī pie 3. kategorijas ielām, jo šīs ielas vairākus gadus nav tīrītas. Arī šogad ir piesaistīti auto evakuatori un vajadzības gadījumā mašīnas var tikt pārvietotas, lai varētu veikt kvalitatīvus uzturēšanas darbus," saka Rudzika.

Tāpat pašvaldības Satiksmes departamenta pārstāve norāda, ka patlaban notīrīti 85% ietvju, kas ir pašvaldības pārziņā, bet lielu daļu ietvju jāuztur pieguļošo teritoriju īpašniekiem, kurus aicina arī savlaicīgi savākt smiltis.

Līdz ar lielāku putekļu daudzumu pilsētā šopavasar prognozējama sliktāka gaisa kvalitāte. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) vides speciāliste Aleksandra Kaniščeva norāda, ka martā gaisa kvalitātes indekss Rīgā bija slikts. To ietekmē dažāda veida piesārņojums – autotransporta un apkures sistēmu izmeši, bet viena no būtiskām komponentēm ir arī smilšu radītie putekļi.

"Tās smiltis, sāls – kaisīšanas materiāls bija galvenais, kas ietekmēja gaisa kvalitāti pagājušajā nedēļā. Kopumā meteoroloģiskie apstākļi bija tādi, ka viss piesārņojums, ko mēs saražojam, pilsētā nevarēja efektīvi izkliedēties, un tas vienkārši aizturējās tajā elpošanas slānī ilgāk, nekā tas būtu, ja mums būtu lielāks vējš. Bet pavasarī galvenā viela, kas turpmāk ietekmēs gaisa kvalitāti, būs tie putekļi, kas netika laicīgi novākti. Tagad to dara, bet, es uzskatu, ka tas nebija pārāk efektīvi līdz šim. No šādām situācijām var izvairīties, novācot to kaisīšanas materiālu jau kopā ar sniegu ziemā, un tad nebūtu ceļmalās tik daudz šo smilšu," uzskata Kaniščeva.

Ik dienu arī atšķiras tas, kāds piesārņojums vairāk dominē, pērnā gada datus iezīmē vides speciāliste. "2021. gadā no kopumā 50 putekļu (pm 10) diennakts koncentrācijas pārsniegumiem 28 gadījumos daļa no tā piesārņojuma bija tieši kaisīšanas materiāls," saka vides speciāliste.

Gaisa kvalitāte šajā nedēļā ir laba, bet, atgriežoties ilgstošākam sausumam, informācijai par gaisa kvalitātes indeksu, kas iedalās sešās kategorijās, ikviens var sekot līdzi LVĢMC mājaslapā, kur ir arī norādes par to, kā pie katra indeksa līmeņa rīkoties cilvēkiem ar sirds/plaušu saslimšanām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt