“Tas ir šausmīgi, es tīri cilvēcīgi nevaru to saprast. Šīs mājas ir pārdzīvojušas divus karus, pārdzīvojušas padomju laikus, un tagad brīvā, neatkarīgā valstī tiek aizlaistas postā. Tīšām. Es neticu, ka tas ugunsgrēks izcēlās pats no sevis. Tas pats, kas Vīlandes ielā. Tas viss ir mērķtiecīgi darīts, lai tā māja vienkārši tiktu nojaukta,” ir pārliecināta gide Baiba Apine.
Ik gadu tūkstošiem tūristu ierodas Rīgā, lai apbrīnotu mūsu Jūgendstila apbūvi. Gide Baiba Apine labprāt pilsētas viesiem izrāda krāšņās ēkas, tomēr viņa uzskata, ka dažas mājas var piemeklēt līdzīgs liktenis kā jūgendstila ēku Pārdaugavā.
Diemžēl nu jau bēdīgi slavenā ēka Kalnciema ielā 2b nav vienīgā jūgdendstila ēka, kas ir uz sabrukšanas robežas.
“Mums ir arī sastādīti šādi neapsaimniekoto jeb labi neapsaimniekotu objektu saraksti, kas nedaudz dublē arī to, ko dara Rīgas domes Īpašumu departaments ar tā saukto vides degradējošo būvju komisiju; tad, saliekot tos ciparus kopā, sanāk, ka
no valsts aizsargājamiem pieminekļiem, es pagaidām nerunāju par ēkām kopumā, šādā neapmierinošā stāvoklī ir aptuveni 10 -15 objektu, kas ir dažādos sarakstos,” raidījumam stāsta Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvis Jānis Asaris.
Viena no šādām ēkām pamesta kopš 90. gadu sākuma, iedzīvotāji tika izmesti ārā. “Īpašnieks, kurš it kā to māju bija atguvis, nezinu, ko viņš bija domājis, bet kopš tā brīža par to māju viņš neliekas ne zinis,” saka gide Baiba Apine.
Nozīmīga jūgedstila ēka atrodas arī uz Brīvības ielas. Pirmajā stāvā viss notiek, bet kopumā ēka iet postā.
“Tā ir viena no lielākajām Rīgas ēkām. 1926. gadā šai mājā dzīvoja 400 cilvēku. Es pieļauju, ka padomju laikā tur dzīvoja ap 800, jo lielie dzīvokļi bija sadalīti par komunālajiem. Un, lūk, augšā redzam tornīti, kurš vienā jaukā dienā pirms apmēram pieciem gadiem aizdegās. Atkal šis pats stāsts, māja ir atkal tukša, pirmais stāvs ir aizņemts, tur ir “Fēnikss” un vēl kaut kas,” klāsta Baiba Apine.
Vēsturisko ēku fasāžu sakopšanai pieejams arī pašvaldības līdzfinansējums. Ja ēka ir sakopta, iespējamas arī nodokļu atlaides, tomēr ne visu ēku īpašniekus tas interesē.
“Es īstenībā neizprotu atsevišķos gadījumos to objektu īpašniekus, jo viņi maksā lielas soda naudas. Un tiešām maksā, cik es zinu no sarunām ar Finanšu departamentu. Tad labāk būtu mēģinājuši strādāt un ieguldīt to finansējumu objektu pakāpeniskā sakārtošanā,” saka Asaris.
Vairums jūgendstila ēku Rīgā ir daudzdzīvokļu nami, kuriem ir vairāki īpašnieki, un ne visi šie nami ir Valsts kultūras pieminekļa statusā. Un tā arī esot galvenā problēma, kāpēc ēkas netiekot sakoptas.
Ja viens īpašnieks vēlas ēku vai tās fasādi sakopt, otram liekas, ka ir labi tā, kā ir. Tikmēr Rīgas viesiem šīs atsevišķās nekoptās ēkas duras kā skabarga acī.
