Projekta vadītāja, Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova pastāstīja: "Tas, ko mēs sējam pilsētas pļavās, ir Latvijas savvaļas augi, piemēram, dzirkstelītes, kalnu āboliņš, gaiļbiksītes. Arī krāšņās nezāles kā rudzupuķes un magones. Pļava nav viengadīga ekosistēma, bet ilgstoši veidojama ekosistēma, tāpēc, ja magones vai rudzupuķes nākamgad uzziedēs, pēc tam tās pazudīs, jo tie nav pļavu augi, bet smukās tīruma nezāles. Diemžēl jāsaka, ka savvaļas pļavās nevaram sagaidīt ļoti ātru rezultātu, jo pļavu augi attīstās ļoti lēnām, tiem vajadzīgs laiks, lai vispirms attīstītu sakņu sistēmu, un daudzi augi vēl neziedēs pat otrajā vasarā. Tāpēc mums tos jāsāk veidot tagad, lai rezultātus redzētu pat pēc vairākiem gadiem."
Svētdien, 6. novembrī, notika desmitās un pēdējās šosezon pilsētas pļavas ierīkošana Rīgā. Pašā pilsētas centrā, pie Daugavas ierīkota pilsētas pļava. Ar nelielu pacietību un pienācīgu kopšanu mazā zālīte kādreiz taps par skaistu pļavas puķi.
"Būs tādi zālāji, kas nav jāpļauj, kā tradicionāli ļoti bieži pļauj un tērē resursus zālāja kopšanai," skaidroja Gunta Briede – viena no brīvprātīgajam, kas svētdienas priekšpusdienā kopā ar domubiedriem atvēlēja savu brīvo laiku, lai pilsētas ekosistēma kļūtu daudzveidīgāka. Viņi grābj un sēj, kamēr apkārt pilsētā turpinās tās ierastais dzīves ritējums.
Šajā sezonā paveikts ir daudz un ir gājis raibi, vērtēja projekta vadītāja Rūta Sniedze-Kretalova: "Ir bijušas talkas, kur ir ļoti daudz sapulcējušie interesenti. Ir tādas, kur atnāk viens. Bet tas ir tik šausmīgi forši un jauki, ka vienalga cilvēki seko tam procesam līdzi un grib tajos visos piedalīties. Jo tā ir tā lieta, ko mēs varam izdarīt pilsētai."
Reizēm no rīdziniekiem izskan kritika par pilsētas pļavām par, viņuprāt, pļavu nolaisto izskatu. Rūta Sniedze-Kretalova tam nepiekrīt: "Tajās vietas, kur varbūt vajadzēja apsaimniekošanu veikt pēc viena plāna, tas ir kaut kādā veidā īstenojies nedaudz savādāk. Un tomēr es galīgi negribētu piekrist tam, ka tās kļūst nolaistākas teritorijas. Bet tieši šis gads parādīja to, ka, iespējams, Rīgā labākā apsaimniekošanas metode ir divas reizes viņas pļaut."
Botāniķe stāsta, ka pļavu veidošana ir darbietilpīgs process, kur ātru rezultātu nav. Daži savvaļas augi sāk ziedēt tikai trīs gadus pēc to iesēšanas. Tāpēc pilsētas pļavas ir pareizi jākopj. Sniedzes-Kretalovas skatījumā pļava būtu jāpļauj divreiz sezonas laikā – vasaras sākumā un beigās.
Pilsētu bioloģiskās daudzveidības projekts Rīgā sadarbībā ar Tartu Igaunijā un Orhūsu Dānijā turpināsies vēl vairākus gadus.
