Liepa-Zemeša klāstīja, ka pašreizējā Rīgas teritorijas plānojumā, kas apstiprināts līdz 2018. gadam un kas ir pagarināts līdz jauna plānojuma apstiprināšanai, daudzas teritorijas arī pilsētas perifērijā paredzētas augstceltnēm.
"Šobrīd var teikt, ka Rīga kļūst zemāka jaunajos teritorijas plānojuma risinājumos. Apbūves augstums tiek vērsts uz raksturīgo, iedibināto apbūves augstumu, izvērtējot arī potenciālu un iespējas," teica Liepa-Zemeša, norādot, ka vietās, kur pašreizējais plānojums pieļauj augstceltņu būvi, jaunajā plānojumā tas vairs nav paredzēts.
Tas saistīts ar to, ka Rīgas pilsētā vairs nav tendence attīstīties tik intensīvai apbūvei, īpaši Rīgas perifērijā, kā tas bija vērojams iepriekš, skaidroja Rīgas domes pārstāve.
Pēc viņas teiktā, no trešdienas, 13. marta, notiks plānojuma pilnveidotās versijas sabiedriskā apspriede. Pirmo reizi plānojuma publiskā apspriešana norisinājās pērn gada sākumā, un tās laikā savu viedokli par plānojumu izteica 51 institūcija, kā arī aptuveni 2000 iedzīvotāju.
