Dienas notikumu apskats

Ēģiptē uzbrukumā mošejai nogalināti vairāk nekā 235 cilvēki

Dienas notikumu apskats

Sudraba neredz pamatu atkāpties no «Oligarhu lietas» izpētes komisijas vadības

Jaunajā teritorijas plānā Rīga mainās – purvos debesskrāpju nebūs, centrs paliks viens

Rīga krasi maina seju – purvos debesskrāpju vairs nebūs, centrs būs viens

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

 

Nākamajos 12 gados Rīga ir attīstāma kā monocentriska pilsēta jeb Rīga ar vienu centru, nevis kā galvaspilsēta ar daudzām potenciālām centru vietām Spilves pļavās, Rumbulā un citviet. Tā parāda jaunais Rīgas teritorijas plānojums laika periodam līdz 2030. gadam. Rīga vairs nesaskata iespēju pieļaut debesskrāpju būvniecību ārpus pašreizējā centra. Plānā vairs nav arī ambiciozu iespēju, atskaitot vien domu par tramvaja līniju garuma dubultošanu, stāvparku izveidi vai aizbēgušo rīdzinieku atgūšanu.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments jauno teritorijas plānu nākamajiem 12 gadiem izstrādāja piecus gadus, taču iepriekš domes noteiktajos termiņos tas nav iekļāvies. Noteikumu spēku tas varētu iegūt tikai nākamā gada beigās, tātad – ar gada nobīdi. Jo vēl gadu ilgs publiskās apspriešanas un gala ieteikumu iestrāde. Pilsētvides attīstības pārvades vadītāja Ilze Purmale ar beidzot tapušo teritorijas plānu pirmdien, 27. novembrī, iepazīstināja domes Pilsētas attīstības komitejas deputātus.

Kā būtiskākās izmaiņas Purmale uzsvēra to, ka jaunajā plānā Rīga no policentriskas kļūst par monocentrisku

“Mēs primāri attīstāmies un koncertējamies centrā un teritorijā ap centru jeb centram pietuvinātās teritorijās. Tātad, mēs ejam uz šo kompakto pilsētu ar lielu uzsvaru uz pilsētvides kvalitāti (..), mēs skatāmies reāli no ekonomiskā pieprasījuma un bāzējāmies uz Rīgas pamatmērogu – seši stāvi,” stāsta Purmale.

Tāpat nākamajā plānā Rīga sapratusi, ka stingrāk jākontrolē mitro vietu apbūve, savukārt ūdens ir izmantojams satiksmē. Stāsta galvenā projektu vadītāja teritorijas plānošanas jomā Lauma Auziņa.

“Precizētas arī tās teritorijas, kur paredzēta nosusināšana, lai garantētu būvniecībai labvēlīgus apstākļus. Tātad, 17% no Rīgas teritorijas veido ūdens objekti, tāpēc jaunajā teritorijas plānojumā ir papildināts regulējums ar laivu un jahtu piestātni un citu ar kuģošanu saistītu objektu būvniecību, un noteiktas minimālās prasības peldvietām,” sacīja Auziņa.

Turpmākajos gados Rīga arī plāno kļūt liberālāka, iedzīvotājus cenšoties pievilināt būvēt savrupnamus galvaspilsētas perifērijā.

Purmale sacīja, ka savulaik būvniecības laikā Pierīgas pašvaldības savas lauksaimniecības un dabas teritorijas pārveidoja par būvniecības teritoriju. Taču Rīga to nedarīja, tāpēc zaudēja konkurencē par iedzīvotājiem.

Opozīcijas deputāti gan bija ierasti kritiski, sakot, ka jaunais plāns ir pakaļskriešana ekonomiskajai situācijai, jo ataino pašreizējo pilsētas attīstības gaitu. Izskanēja pārmetumi, ka ir bezjēdzīgi plānos dubultot tramvaja līniju garumu un iezīmēt virkni stāvparku mašīnām, ja domes pozīcija budžetu velta lielākoties tūlītējiem sociāliem jautājumiem. Tāpat vairākkārt tika pausts, ka teritorijas plānam trūkst ambīciju. Tā teica arī Latvijas Reģionu apvienības deputāts Mārtiņš Bondars.

“Nu, vismaz kaut kas ambiciozs! Tāds, kas vismaz spridzina! Piemēram, 2025. gadā Rīgas kodolā tikai elektrokāri. Neviena mašīna, kas brauc ar dīzeli! (..) Ambīciju trūkums!” pārmeta Bondars.

Teritorijas plāna piedāvājums vēl jāapstiprina domē. Dokumentā arī redzams, ka ar tajā piedāvātajām iespējām Rīgā būtu vieta līdz pat pusotram miljonam iedzīvotāju. Pašvaldības ierēdņi gan netieši atzina, ka virzībai uz plānā ierakstīto nepieciešama arī politisko uzstādījumu maiņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti