"4. studijas" skatītājs Normunds Ceipe raidījumam sacīja: "Kārtējo reizi izmantots nepareizs materiāls. Man ir tas neērtais jautājums Rīgas domes Satiksmes departamentam – vai jūs mācāties no savām vecajām kļūdām? Tādu materiālu, kas ir slīpētais granīts, ir ļoti nelabi izmantot uz gājēju pārejas, jo tas ir slidens. Šāda prakse savā laikā tika izmantota Krišjāņa Barona ielā. Tur visās vietās, kur ir gājēju pārejas, uzlikts slīpētais granīta bruģis. Tā kā esmu pieredzējis, ka cilvēki tur krīt un gāžas slidenā laikā, kad ir lietus, tad cerēju, ka nākošajā projektā tas tiks ņemts vērā un uzlikts kaut kas abrazīvāks, bet es jūtu, ka no kļūdām neviens nemācas."
Rīgas domes Satiksmes departamentā, vaicāti, vai nebija iespējams kāds cits risinājums, piemēram, betona bruģis, paskaidroja, ka – nē, jo šajā ielā, ieklājot jaunu segumu, bija jāievēro stingras prasības, izvēloties un arī saskaņojot konkrēto materiālu.
Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods norādīja: "Jāsaprot, ka Ģertrūdes iela šajā vietā atrodas UNESCO mantojuma teritorijā. Attiecīgi mums bija jāsaņem Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojums. Šis ir bruģa veids, kas tika saskaņots ar viņiem. Betona bruģis no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes netika saskaņots."
Vaivods arī precizēja, ka tas nav slīpētais bruģis, bet gan grieztais bruģis ar dedzinātu virsmu, kas speciāli gatavots šim objektam un atvests no Ukrainas.
Savukārt ar materiāla izvēli neapmierinātais Norumds Ceipe sacīja: "Tas ir kā kapu piemineklis noslīpēts, tas ir slidens, granīts pats par sevi ir slidens. Granītu sāka izmantot 19. gadsimtā Rīgā, kas ir vienīgais materiāls, ko sāka likt. Loģiski, ka tam laikam tas bija labs materiāls un kā vēsturiskais bruģis tas arī ir labs, bet mūsdienās kā materiāls... nu, ir jādomā par satiksmes drošību. Šeit mašīnas bremzē, šeit tās griežas, un vēl ir tas pacēlums. Nu slīd!"
Tomēr Satiksmes departamentā uzsver, ka mazāk slidenu bruģi šeit nedrīkstēja klāt un arī raupjāks rievojums nebija iespējams. Bruģis veidots tā, lai nodrošinātu vides pieejamību personām ar kustību traucējumiem.
"Iespējams, tas ir slidens, bet tas nav daudz slidenāks kā šis parastais zviedru bruģis,"
sacīja Satiksmes departamenta pārstāvis.
Viņš arī atzina, ka materiāla izvēlē tika piedāvāti vairāki iespējamie risinājumi, un šis bija tas, kam piekrita Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. "Skaidrs, ka, uzliekot betona bruģi, abrazīvā virsma veidotos daudz labāk, bet pie akmens bruģa šis ir viens no visefektīvākajiem bruģiem," norādīja Vaivods.
Vēl kā variantu Satiksmes departaments bija ieteicis uzstādīt bruģi ar lielākām plāksnēm, taču šis piedāvājums tika noraidīts, un sarkanais bruģis palika kā vienīgais iespējamais risinājums.
