Pretēji pilsētplānotāja ieteikumiem Ušakovs negrasās likvidēt gājēju tuneļus

Dāņu pilsētplānotājs Jans Gēls jau pirms 17 gadiem izstrādāja ieteikumus Rīgas pilsētvides attīstībai, tostarp iesakot likvidēt gājēju tuneļus, ko uzskata par nepiedodami aizkavējušos padomju laika palieku. Rīgas pilsētas vadība to nav izdarījusi un arī neplāno darīt, lai gan dome nupat noslēgusi memorandu ar Gēla biroju uz trim gadiem par sadarbību kvalitatīvas publiskās ārtelpas veidošanā.

Rīgas rātsnamā šonedēļ ar Dānijas vēstniecības gādību atklāja izstādi, kas veltīta vienai no cilvēkiem draudzīgākajām pasaules metropolēm – Kopenhāgenai.

Rīgas mērs Nils Ušakovs („Saskaņa”) uzrunā pauda cerību, ka Rīgai drīz izdosies sasniegt Kopenhāgenas līmeni. Šim nolūkam pilsēta noslēgusi memorandu ar pazīstamā pilsētplānotāja Jana Gēla biroju. Mērs skaidroja, ka pēdējos gados radīti dažādi elementi pilsētvides uzlabošanai. Ekspertu padomus izmantošot, lai šos elementus savienotu kopā.

„Un tagad, atkarībā no tā, kā šie elementi tiks savienoti kopā, mums sanāks izveidot vai nu tiešām modernu pilsētu, kas ir vērsta uz tālāku attīstību, vai arī mēs izveidosim smuku, labi noasfaltētu Austrumeiropas lielpilsētu. Sadarbības līgums ar Gēla kompāniju uz nākamajiem trīs gadiem, lai visus elementus apvienotu, īpaši runājot par pilsētas centru un satiksmes organizāciju pilsētas centrā. Tāds pašlaik ir plāns,” stāstīja Ušakovs.

Taču ir kāds „bet” – Rīgas pilsēta reiz jau ir sadarbojusies ar Janu Gēlu. 2000.gadu sākumā viņš veica pamatīgu pētījumu par pilsētvides uzlabošanu Rīgā, tomēr no tā pilsēta šajos gados izpildījusi vien nelielu daļu. To tagad pēc Rīgas apskates secina pats Gēls.

„Man jāatzīst, ka ne pārāk. Katrā ziņā ne tik daudz kā, piemēram, Melburna, Sidneja, Ņujorka vai Maskava, kuras arī esmu konsultējis. Man šķiet, ka Rīga šiem ieteikumiem tolaik īsti nebija gatava. Mūsu darbu šeit organizēja un finansēja Pasaules Banka. Citviet iniciatīva parasti nāk no pašas pilsētas vadības, tāpēc tās vairāk iesaistās un jūt lielāku atbildību. Rīgā viņi vienkārši pateica „liels paldies!” un turpināja strādāt, kā ierasts. Protams, ir kaut kādi uzlabojumi, bet man joprojām ir vairāki sapņi, ko gribētos redzēt īstenojamies arī Rīgā,” stāstīja Gēls.

Viens no Gēla sapņiem, par ko viņš runāja jau 2001.gada pētījumā, ir atbrīvot Rīgas centru no gājēju tuneļiem, tā vietā nomierinot satiksmi lielajās ielās un izveidojot virszemes gājēju pārejas.

„Es to teicu jau pirms 15 gadiem – tieciet vaļā no tuneļiem! Jums tie ir pie tirgus, pie stacijas, vēl vairākās vietās. Tā ir padomju palieka.

Visās Padomju Savienības pilsētās bija tuneļi, jo gājēji, veci cilvēki un cilvēki ratiņkrēslos tur nebija cieņā. Gājēji tika novirzīti tuneļos, jo tika uzskatīts, ka satiksmei jāplūst brīvi un cilvēki nedrīkst to traucēt. Bet arī daudzus gadus pēc dzelzs priekškara krišanas es šeit joprojām redzu šos tuneļus. Citur Eiropā mēs no tiem esam tikuši vaļā,” uzsvēra Gēls.

Rīgā tā vietā pēdējos gados veltījusi naudu tuneļu atjaunošanai un 2009.gadā pat izbūvēja jaunu – zem Gogoļa ielas pie veikala „Stockmann”. Rīgas mērs Nils Ušakovs neredz vajadzību tos likvidēt.

„Nav tā, ka, ja tuneļi nav izmantojami gājēju kustībai un ielu šķērsošanai, tie būtu uzreiz nojaucami vai aizberami. Gādīgs saimnieks cenšas izmantot visu infrastruktūru. Esošie tuneļi tiks arī tālāk atjaunoti, bet skaidrs, ka, attīstoties, piemēram, tādam projektam kā „Rail Baltica”, tiks pilnībā pārbūvēta Centrālā stacija un pilnīgi savādāk tiks ierīkota satiksme ap Centrālo staciju. Tajās vietās visur būs viena līmeņa ielas šķērsošanas iespējas. Bet tuneļi arī paliks. Mēs tos neaizbērsim, mēs vienkārši izmantosim tos citiem nolūkiem. Vai tur būs kultūras funkcija, tirdzniecība vai kas cits – man grūti pateikt… Bet aizbērt ciet to, kas kādreiz bijis uzbūvēts – tā arī nav labākā doma,” pauda Ušakovs.

Gājēju tuneļus kā vienu no lietām, kur Rīgas attīstības vīzijas nesakrīt ar darbiem, akcentē arī biedrība „Pilsēta cilvēkiem”, kas izvētījusi Jana Gēla iepriekšējos piedāvājumus Rīgai un uz jauno sadarbību ar slaveno dāņu pilsētplānotāju raugās piesardzīgi.

„Lai Rīgu padarītu cilvēcīgāku, mums nav jātaisa atkal kārtējais pētījums, kārtējā stratēģija. To visu jau līdz šim, 17 gadu laikā, varēja darīt. Šobrīd tas izskatās vairāk pēc PR pasākuma – parādīt, ka esam moderni, bet neko īsti nedarām… Gēls savās grāmatās un lekcijās stāsta, ka pilsēta sāk mainīties līdz ar domāšanas veida maiņu. Bet līdzšinējā pieredze parāda, ka satiksmes plānotājiem Satiksmes departamentā tā domāšana nav mainījusies. Viņi domā tāpat kā [pagājušā gadsimta] 60.gados, pret ko Gēls cīnās jau daudzus desmitus gadu,” skaidroja apvienības pārstāvis, arhitekts Oto Ozols.

Pašvaldība tagad pasūtījusi Rīgas transporta sistēmas ilgtspējīgas mobilitātes rīcības programmas izstrādi. To par 248 tūkstošiem eiro veiks „E. Daniševska birojs”. Programmai jābalstās uz departamenta izstrādāto Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, kas paredz samazināt autotransporta intensitāti un gaisa piesārņojumu Rīgas centrā, par prioritāti nosakot gājējus, velobraucējus, sabiedrisko transportu un tikai pēc tam privāto un kravu transportu. Departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze skaidroja, ka Gēla birojs būs konsultants šī plāna izstrādē, taču kā lielāko sasniegumu izceļ šķietami pašsaprotamo, tomēr līdz šim pieklibojušo pašvaldības departamentu sadarbību.

„Iespējams, pirmo reizi pa daudziem gadiem mēs apvienojamies trīs galvenie dienesti, kas Rīgā atbild par ielu plānošanu un attīstības plānošanu – Attīstības departaments, Satiksmes departaments un „Rīgas Satiksme” – un izstrādājam jauno mobilitātes plānu. Kā ir gatavs kāds etaps, tā ejam pie sabiedrības un ejam pie Gēla biroja, un prasām – kā jūs redzat, vai tas atbilst tām tendencēm, par kurām esam vienojušies attīstības stratēģijā? Un viņi saka – jā, šeit labi, šeit sliktāk. Pamainām, pakoriģējam un ejam tālāk,” stāstīja Krūze.

Jaunais mobilitātes plāns Rīgas transporta sistēmai būs jāizstrādā 18 mēnešos, tātad līdz 2020.gada februārim.

Savukārt pilsētplānotājs, sociālantropologs Viesturs Celmiņš Latvijas Radio norādīja, ka tas, vai tie ir tikai solījumi vai risinājumi, rādīs laiks, bet ir svarīgi saprast, kādu pilsētu mēs vēlamies un kādas mobilitātes grupas ir prioritāte.

Eiropā nevienā pilsētā automašīnas nav prioritāte, cilvēki izmanto sabiedrisko transportu, velosipēdus, taksometrus, un Rīga pamatīgi aizkavējusies šajā procesā, sacīja Celmiņš, paužot cerību, ka sekos arī rīcība, ne tikai PR aktivitātes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti