Apkaimes aktīvisti jau pāris gadu neveiksmīgi centušies pārliecināt valsts īpašumu attīstītāju, ka šajā vietā vajag parku, nevis vēl vienu biroju. Rīgas būvvaldes šovasar izsniegtā ciršanas atļauja 44 kokiem likusi sākt publisku kampaņu.
Tieši par bijušo velotreku "Marss" bija tagad mūžībā aizgājušā žurnālista Mārtiņa Ķibilda pēdējais raidījums "Adreses":
Parakstu vākšanu pret apbūvi sākušas vairākas iedzīvotāju biedrības – "Pilsēta cilvēkiem", Rīgas apkaimju alianse, Teikas apkaimes biedrība un VEF apkaime, ko vada sociālantropologs Viesturs Celmiņš.
"Mūsu piedāvājums ir, pirmkārt, apturēt 20. augusta koku izciršanas lēmumu par 40 liepām, divām gobām un diviem ozoliem, ja nekļūdos; sēsties pie viena galda, pārstāt runāt "internetos" un skatīties, kādas ir opcijas šai teritorijai. Rīgas dome ir gatava šo teritoriju iemainīt pret kādu citu – protams, ne identisku, bet, mūsuprāt, absolūti samērīgu. Tas ir teikts gan Ušakova un Amerika, gan tagad Burova laikā. Otrs – vai nu mēs paši, VEF un Teikas apkaimes, būtu gatavi šo teritoriju apsaimniekot un labiekārtot, vai arī to darītu Rīgas dome. Vai arī "Valsts nekustamie īpašumi" – viņu portfelī varētu būt arī šāda vide!" sprieda Celmiņš.
"Jebkura iedzīvotāju aktivitāte, protams, ir apsveicama, bet te ir viens būtisks jautājums – "Valsts nekustamie īpašumi" ir valsts kapitālsabiedrība, un mūsu uzdevums ir rūpēties par valsts īpašumu vērtību. Bet pilsētvides plānošana un zaļo teritoriju attīstīšana ir pašvaldības kompetencē," teica "Valsts nekustamo īpašumu" pārstāve Inta Plūmiņa, kurai nav ziņu, ka Rīgas pašvaldība būtu vērsusies pie valsts ar piedāvājumu mainīties.
"Droši vien, ja vērstos, būtu pāragri pašlaik sniegt kādas atbildes. Bet jāsaprot, ka mēs kā valsts īpašumu pārvaldītājs tik vienkārši ar zemes gabaliem nerīkojamies.
Katram zemes gabalam ir noteikts mērķis un funkcija nākotnē. Un šis zemes gabals ir domāts nākotnes biroju attīstībai," norādīja Plūmiņa.
Kādām institūcijām tieši šos birojus vajadzēs, Plūmiņa pagaidām nevar precizēt. Līdz ar VEF apkaimes uzņēmumu attīstību zemes vērtība pēdējā desmitgadē varētu būt krietni augusi, un valsts vēlmi ar to pelnīt var saprast. Taču pilsētplānotājs Celmiņš uzskata – valstij būtu jādomā arī par cilvēku aizplūšanu no galvaspilsētas un gaisa piesārņojumu. Viņš noraida pārmetumus, ka privātie attīstītāji savās teritorijās turpat blakus ar parku veidošanu nav aizrāvušies. Viņaprāt, no privātajiem to obligāti nevar prasīt; no publiskā sektora – gan.
"Tas, ka mums vispār jācīnās medijos, ka mēs gribam tādu vietu pilsētā… Pat ja tur nebūtu parks – nu, vismaz kokus necērtiet! Tas man liekas absolūti absurdi.
Ar vienu roku sakām, ka gribam [klimata] neitralitāti, gribam saglabāt iedzīvotājus pilsētā, bet realitātē ir šī politika…
Un, vai tiešām valsts spēj absolūti tikt galā ar esošo portfeli, ka viņiem vajag vēl kaut ko izbūvēt? It kā Rīgā vietas trūktu," vērtēja Celmiņš.
Paraksti pret bijušā velotreka apbūvi Teikā tiek vākti gan papīra formā VEF kultūras pilī, gan elektroniski portālā "manabalss.lv", kur dažās dienās parakstījušies jau vairāk nekā 3000 no vajadzīgajiem 10 000 iedzīvotāju, lai šī iniciatīva būtu jāskata Saeimā.
