Sadaļas Sadaļas

Pilsētplānotājs Balgalis: Jādiskutē par braukšanas maksas ieviešanu Rīgā

Turpmākajos piecos gados Rīgu sagaida lielas kvalitatīvas pārmaiņas. "RailBaltica" stacija nodrošinās arī autoostas, Rīgas Centrāltirgus attīstību; tas kopā ar atjaunotu Vanšu tiltu un no centra novirzīto kravas transportu sniegs iespēju izveidot pievilcīgu krastmalu. Vienlaikus galvaspilsētā prātīgi jāturpina iesāktie satiksmes mierināšanas un veloinfrastruktūras darbi, intervijā Latvijas Radio sacīja pilsētplānotāju kompānijas "Grupa93" direktors Neils Balgalis.

Saruna ar pilsētplānotāju kompānijas "Grupa93" direktoru Neilu BalgaliJānis Kincis

Jānis Kincis: Pēdējā laikā Rīgā un Pierīgā notikušas vairākas lietas ar ietekmi uz satiksmes organizāciju, vides izmaiņām. Būtu interesanti par tām parunāties. Ir darītas vairākas lietas Rīgā ar sen gribētu nolūku atvieglot dzīvi gājējiem, velosipēdistiem. Vai varat ieskicēt, kuras no šīm pārmaiņām liekas svarīgākās?

Neils Balgalis: Mums vajadzētu visiem satikties un saprast, kādas pārmaiņas mēs vēlamies un ko tās mums visiem dos. Tas ietver "RailBaltica" projekta iespēju izmantošanu un pienesumu ekonomikai, kreisajam krastam jeb Zināšanu jūdzei, kā to padarīt labāku Daugavas krastmalu Rīgā. Tā vietā mēs pusotru vai divus mēnešus pat nevis diskutējam, bet esam uzsākuši tādu kā karu par stabiņiem un skrūvēm. Nu, es atvainojos.

Man liekas, ka mums radikāli pietrūkst spējas veidot dialogu ar rezultātu, kurā visi saprot, ka ir ieguvēji.

Man tiešām šķiet, ka sāktais ceļš ar rūpēm par gājēju drošību ir svarīgs. Daudzi vēl atceras, kā uz ielas vai gājēju pārejas jutās deviņdesmitajos gados, to sajūtu vēl var notvert, aizbraucot uz kādām valstīm austrumos no Latvijas un pavērojot, kas tur notiek uz ielām. Mēs esam krietni tālāk, bet joprojām negadījumu skaits ar letālu iznākumu Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. To novērst ir viens no galvenajiem mērķiem, un šie slavenie stabiņi ir tieši par cilvēku drošību.

Citiem vārdiem sakot, stabiņi ir labs risinājums, bet ne pārāk jēdzīgi komunicēts?

Jā, tieši tā. Atsevišķos gadījumos nav skaidrs, kāpēc tos ievieš, piemēram, Tērbatas ielā, ko veidojam par zaļo savienojumu. Ja ir kļūdas, tad vajag tās ātri novērst, nevis likt satiksmes dalībniekiem šūmēties. Kā tas bija Torņakalnā, kur nevarēja izbraukt autobuss. Tomēr ir taču ļoti daudz vietu Rīgā, kur visi redz, ka tas labi strādā. Tagad šo situāciju vajag izmantot arī Rīgas vadībai, lai detalizēti izstāstītu, ko vēl mēs plānojam, lai satiksme Rīgā kļūtu mierīgāka.

Šogad terminu "satiksmes mierināšana" Rīgā dzirdam tik bieži kā nekad iepriekš. Par kādiem risinājumiem vēl varam runāt? Piemēram, vairāk izmantot iespēju mazināt atļauto braukšanas ātrumu?

Tāds ilgtermiņa mērķis, kas Rīgā notiks, ir zemu emisiju zonu ieviešana, ko paredz valdības plāni līdz 2027. gadam gaisa kvalitātes uzlabošanai. Tā Rīgā ir diezgan dramatiska. Līdz ar to Rīgā kādās noteiktās vietās būs ierobežota vecāku auto un dīzeļu kustību. Tas būs kopā ar atļautā braukšanas ātruma samazināšanu, kas ir ļoti efektīvs veids.

Trešais, par ko būtu jādiskutē, ir braukšanas maksas ieviešana Rīgā. Protams, varam iztēloties, cik ļoti šāds risinājums būtu populārs, bet par to vajadzētu parunāt.

Protams, ir vēl virkne dažādu veidu, kā braukt mazāk, braukt vairāk cilvēkiem kopā, atteikties no personīgā auto, izmantojot īstermiņa nomas auto, arī vairāk strādāt no mājām, kas īpaši iezīmējies Covid-19 laikā. Tas ir tāds pasākumu kopums, ko vajadzētu spēt Rīgā ieviest.

Protams, arī velojoslas. Te nu es pieminēšu savu iemīļoto tēmu, par ko gribētu likt aizdomāties klausītājiem. Jautājumā par mikromobilitātes iespējām mēs esam tikai pašā sākumā. Radīsies arvien vairāk jaunu elektrisko pārvietošanās rīku, lai vecāki un jaunāki cilvēki savās ikdienas gaitās varētu braukt. Tas vienkārši būs ērtāk. Līdz ar to virziens ieviest droši nodalītus veloceļus un velojoslas ir ļoti pareizs, un man prieks, ka tas šogad turpinās. Taču jāsaprot viens – velojoslai ir jāļauj darboties, iedzīvoties pilsētvidē. Skaidrs, ka Čaka ielā, atstājot velojoslu tikai vienā virzienā, uz pretējo pusi riteņbraucēji atkal atgriezīsies uz trotuāra.

Iespējamo variantu izstrādē par velosipēdu joslu eksperimentā Čaka ielā iesaistīja arī Jana Gēla arhitektu biroju no Dānijas. Tomēr domes atbildīgās komitejas lēmums bija kaut kas pa vidu – kompromiss, atstājot velojoslu tikai virzienā uz centru, bet virzienā uz Purvciemu paredzot sabiedriskā transporta joslu, kam pēcpusdienās vajadzētu risināt trolejbusu un autobusu kavēšanos sastrēgumos.

Droši vien tā notika politikas dēļ, nespējot savākt vajadzīgās balsis kādiem citiem scenārijiem. Varbūt vēl ir pārdomājami vēl citi risinājumi gan Čaka ielā, gan citviet. Piemēram, sestdienās vai svētdienās veselās ielās vai ielu posmos slēgt auto satiksmi un šo vietu paredzēt citiem transporta veidiem. Visā šajā stāstā par Čaka ielu gribētu teikt, ka tur to bildi vajadzētu skatīt plašākā kontekstā par Rīgas nākotni un savienojumā ar "RailBaltica" un stacijas izmaiņām.

Vienlaikus atbildīgajam departamentam uzdots izvērtēt iespēju Barona ielu paredzēt tikai tramvaju, gājēju un velosipēdistu satiksmei, ļaujot iebraukt ar auto ielas iedzīvotājiem un piegādes transportam, operatīvajam transportam. Tas kopā ar Čaka ielu būtu derīgs komplekts?

Barona ielas mītiski rekomendējošās velojoslas, uz kurām jāsadzīvo gan riteņbraucējiem, gan auto, nav piemērotas drošai braukšanai, piemēram, bērniem. Mūsu mērķis būtu ierīkot atdalītu velojoslu nokļūšanai līdz Rīgas centram. Varbūt, domājot par automašīnu skaita samazināšanu, par ātru novērst acis no Čaka ielas?

Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis arī solījis, ka ar valdības līdzdalību pašvaldība varēs aizņemties Valsts kasē ļoti ilgi gaidītajam Vanšu tilta remontam. Runā arī par Zemitāna tilta atjaunošanu. Vai šo satiksmes infrastruktūras objektu atjaunošana varētu dot grūdienu arī tiltu apkārtnes uzlabošanai, piemēram, Krastmalā, Purvciema pusē?

Tiltu projekti ir loģiska nepieciešamība, tur var iestrādāt būtiskus uzlabojumus velosipēdistiem un gājējiem. Tā ir pamatvajadzība. Runājot par nepieciešamībām, Rīgai vajadzētu pievērst papildu uzmanību, kā lietas attīstīsies stacijas apkārtnē. Ar "Rail Baltica" projektu mums pēc sešiem gadiem būs izcila un superīga stacija. Taču torte ir tikai daļa no ballītes.

Lai ballīte būtu pilnīga, nepieciešams būtiski sakārtot infrastruktūru apkārt stacijai, lai tā strādātu kā mobilitātes mezgls – ērti atbrauc, ērti pārsēdies.

Plāni paredz arī pazemes tuneļu izbeigšanu un auto plūsmas mazināšanu. Otra lieta ir saistīta ar Daugavas krastmalu. Tātad līdz ar Austrumu maģistrāles pabeigšanu daļu satiksmes plūsmas, ieskaitot kravas transportu, varēs aizvirzīt prom no centra, no krastmalas. Taču iespējamais "pudeles kakls" veidosies Brīvības ielas un Gustava Zemgala gatves krustojumā pie VEF Kultūras pils. Par to jādomā jau tagad. Un vēl viens lielais atslēgas projekts, kas gaida savu kārtu, ir Dienvidu tilta ceturtā kārta, paredzot izvest līdz Jelgavas šosejai. Tam projekts ir izstrādāts, bet to kavē finansējuma trūkums.

Par krastmalas attīstību nupat noslēdzies jūsu rīkotais konkurss "Atlūzusī krastmala", kurā pilsētnieki piedāvāja idejas jau šogad īstenojamiem projektiem Daugavas un krastmalas veiksmīgākai integrēšanai Rīgas dzīvē. Uzvarēja saulrieta vērošanas tribīnes un ideja par ūdens taksometru. Pārējās ap 100 ideju īstenošanu apspriedīs turpmāku pasākumu plānā ar pašvaldību. Vai šis ideju konkurss tapa kontekstā ar "Rail Baltica" gaidāmajām izmaiņām vai tāpēc, ka pilsētplānotājiem Rīgas krastmala liekas nepietiekami izmantota?

Gan, gan! Abi šie iemesli. Mēs "Mad City Riga" starptautisko plānošanas notikumu rīkojam jau piekto gadu. Katrreiz viena sadaļa ir jauno ideju veidošana pilsētai. Katru gadu saņemam jautājumus: kas jums notiek tajā krastmalā? Ikdienā, braucot tai cauri, jūs neizmantojat to vērtību. Pilsēta un upe!

Saulrieta vērošanas tribīni mēs realizēsim jau augustā, praksē testēsim, kā tas izskatās. Tas ir viens no tādiem maziem soļiem. Ir skaidras vēl vairākas mazās idejas, bet vienlaikus ir šie lielie projekti.

Mēs zinām, ka Vanšu tilts pēc pieciem gadiem būs sakārtots; būs "Rail Baltica" savienojums, izmainīts Dzelzceļa tilts, kam blakus būs gājēju un velosipēdistu tilts.

Kaut kas nebijis Rīgā, kas savienos abus Daugavas krastus. Pirmoreiz uz universitātes ēkām varēs ar velosipēdu droši aizbraukt piecu minūšu laikā. Fantastiski! Tad jaunais stacijas savienojums, Rīgas Centrāltirgus iespējas, krastmala… Tā doma ir, ka jāsaprot lielo projektu ietekme, mazo projektu ietekme, un tie jāsaliek kopā.

Šķiet tikai pareizi ar šādu mazo soļu stratēģiju iesoļot 2026. gadā, kurā visi šie projekti satiksies. Mūsu mērķis ir savienot šos dažādus pilsētas burbuļus, un Rīgu tādējādi veidot par pilsētu, kurā ātri notiek labas pašu izdomātas lietas. Vēlams arī ārpus tiem oficiālajiem ietvariem, kas ir liela nelaime, domājot par sadarbību, jo katrs sēž savā rāmī vai iedomātā burbulī. Protams, tas nav viegls process, bet vajadzīga apņēmība un prieks. Man liekas, ka Rīga paliek priecīgāka.

Rīgas vadībai varu novēlēt iezīmēt pilsētas iedzīvotājiem skaidru nākotnes ainu, par gaidāmajām izmaiņām pavēstīt nevis tikai kā tālu nākotni, bet gan, kas notiks divu gadu, piecu gadu un desmit gadu laikā. Tādā veidā soli pa solim Rīga iegūs to, ko ir pelnījusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt