Kā labāk dzīvot

Slikta miega kvalitāte: miega zāles nebūs risinājums, svarīgāk ievērot režīmu

Kā labāk dzīvot

Mājsēde un ārkartēja situācija iespaido arī darba devēju un ņēmēju attiecības

Iespējas cilvēkiem ar kustību traucējumiem pārvietoties pilsētvidē

Pieredze ratiņkrēslā: vides pieejamība Latvijā uzlabojas, bet vēl jāpiestrādā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā vides pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir laba un kļūst vēl labāka, bet joprojām pie tā būtu jāpiestrādā, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” vērtēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Pieejamības projekta vadītāja Lība Bērziņa, kura ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā.

Bērziņai, savulaik ceļojot uz labklājības valstīm citviet Eiropā, šķitis, ka citur viss ir labāk: “Beigās nonācu arī zemāk attīstītās valstīs un sapratu, ka Latvijā situācija ir ļoti laba. Gan ielas, gan ēkas kļūst arvien pieejamākas un draudzīgākas visiem.”

Par vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem šogad runās arī sabiedrisko mediju labdarības maratonā “Dod pieci!”.

 “Liels prieks, ka ir iniciatīvas, kas pievērš uzmanību vides pieejamības situācijai.

Taču, lai arī kļūst labāk, reizēm ir muļķīgi gadījumi, ka vides pieejamība samazinās tur, kur tā iepriekš bijusi, jo trūkst izpratnes," vērtēja Bērziņa.

Vides pieejamība ir svarīga ne tikai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, bet visiem – pensionāriem, riteņbraucējiem, aktīvās atpūtas cienītājiem, uzsvēra Bērziņa.

Apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis piekrita Bērziņas paustajam viedoklim: “Vides pieejamība ir svarīga un vajadzīga ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet visai sabiedrībai.”

“Risinājumiem jābūt tādiem, lai cilvēks labi un droši justos.

Mēs varam ļoti daudz ko izdarīt pēc normatīva un viss būs pareizi, bet funkcionāli to izmantot nevar,” uzsvēra Balodis,

piebilstot, ka sabiedrībai vēl daudz jāmācās gan vienlīdzība, gan savstarpēja empātija.

Viens no pozitīvajiem piemēriem vides pieejamībā ir kino “Splendid Palace”, kur šogad pievienota papildu rampa un marķējumi uz kāpnēm. Rīgas Starptautiskā kinofestivāla pārstāve Kristīne Simsone skaidroja, ka vēl garš ceļš ejams, lai varētu teikt, ka kino pieejams ikvienam, tomēr uzlabojumi tiek veikti.

Kino rūpējas ne tikai par pieejamības iespējām, bet arī citām vajadzībām. “Skatītāji ir ļoti dažādi, un katram ir savas vajadzības. Esam nosprauduši plānus nākotnei, lai filmas padarītu pieejamākas. Pievienosim audio deskripcijas, lai cilvēki ar redzes apgrūtinājumiem var filmas klausīties,” stāstīja Simsone.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti