Latvijas dabas fonda pļavu eksperte Rūta Sniedze-Kretalova rāda vienu no pērn rudenī iesētajām pilsētas pļavām nogāzē pie Juglas upes promenādes. Jau pirmajā vasarā dabiskā pļava saziedējusi ar krāšņiem ziediem un tajā atrodams arī pļavas zvagulis, ko mēdz dēvēt arī par dabisko pļavu veidotāju.
Eksperte stāsta, ka projekta pļavās katrā vietā iesēts ap 40 pļavu augu sugu, kuras pakāpeniski attīstīsies, jo daudzi no augiem ir daudzgadīgi.
Lēnā ekoloģiskā procesa dēļ apkaimju iedzīvotājiem, kas arī paši iesaistījušies pļavu sēšanas talkās ir jāapbruņojas ar pacietību. Piemēram, Brasas apkaimē Miera un Kazarmu ielu krustojumā pilsētas pļava vēl nav tik krāšņa kā Juglā, rāda Brasas apkaimes biedrības vadītājs Raivis Dejus.
Izvēlētās pilsētas pļavas vietas Rīgas centrā un mikrorajonos pieteica paši iedzīvotāji. Un Raivis stāsta, ka vietējie arī pieskata nelielo pļavas saliņu.
Rūta Sniedze-Kretalova vēl stāsta, ka katrai pilsētas pļavai ir piemeklēta sava sugu daudzveidība un izveidoti atšķirīgi apsaimniekošanas plāni – daļa ir jāpļauj agrajā pļaujā, daļa nav jāpļauj. Projekta mērķis ir iesaistīt sabiedrību dabas daudzveidības stiprināšanā arī pilsētas apstākļos.
Pērn Latvijas dabas fonda un Rīgas domes projektā kopumā izveidotas 20 pilsētas pļavas un šoruden tiks iesētas vēl 10, kas kopumā veido ap 5 hektārus no pilsētas platības.
