Brīvības ielā pēc šīs vasaras remontdarbiem bija jābūt arī velojoslai. Tā vietā tur ir parādījusies papildu sabiedriskā transporta josla, un maģistrālā Rīgas iela tagad riteņbraucējiem kļuvusi vēl bīstamāka. Lielākā nesaprašana velosipēdistiem ir, braucot virzienā prom no centra.
“Velosipēdistam pašam ir jānovērtē, vai viņš šajā vietā jūtas droši un pārliecinoši. Ja velosipēdists nedrīkst pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu, kura šobrīd izskatās diezgan šaura, viņam ir divas alternatīvas. Ja viņš ir drošs un pārliecinošs, viņš var braukt starp sabiedriskā transporta joslu un transporta plūsmu. Vai arī, ja velosipēdists jūtas nedrošāk, viņam ir iespēja pārvietoties pa ietvi, to pieļauj ceļu satiksmes noteikumi,” stāsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD)pārstāve Ieva Bērziņa.
Kā norāda organizācijas „Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis, arhitekts Oto Ozols, neesošā velojosla un braukšana pa vidējo joslu ir bīstama riteņbraucējiem. Tāpat arī neizbūvētā velojosla ir pretrunā ar pašas domes apstiprināto stratēģiju līdz 2030.gadam.
“Tur ļoti skaidrā tekstā teikts, ka, pirmkārt, Rīgā veloinfrastruktūra jāveido uz maģistrālajām ielām un tiltiem. To ir pieņēmusi Rīgas dome, akceptējis Attīstības un Satiksmes departaments. Bet tas nenotiek. Tiek darīts tieši pretēji, lai Rīga kļūtu nedrošāka riteņbraucējiem. Un tas notiek, neskatoties uz to, ka katru gadu ielās var redzēt, cik ļoti, ļoti pieaug riteņbraucēju skaits, velostāvvietas ir pilnas,” norāda Ozols.
CSDD arī stāsta, ka viņi 2015.gadā Brīvības ielā veica drošības auditu. Auditus viņi veic tikai pēc pašvaldību lūguma, tāpēc, ja Rīgas dome to neprasīs, neviens nevarēs noskaidrot, par cik drošu Brīvības ielu velosipēdistiem uzskata eksperti tagad.
Pirms trim gadiem audita mērķis bija tieši saprast, vai Brīvības ielā var izbūvēt veloinfrastruktūru. “Ar stingriem nosacījumiem, ievērojot drošības apstākļus, velojoslas šeit varētu izbūvēt. Bet
problēma ir sabiedriskajā transportā, jo stundas laikā Brīvības ielā šajā posmā izbrauc vairāk nekā 80 sabiedriskā transporta vienības.
Un otrs riska faktors ir sabiedriskā transporta pieturvietas, kur arī ir ļoti rūpīgi un detalizēti jāanalizē, kā šajās vietās varētu organizēt sabiedriskā transporta un velosipēdu kustību,” skaidro Bērziņa.
Tātad, lai gan veloinfrastrūktūra, to kārtīgi pārdomājot, varēja būt, Rīgas domē nevēlas skaidrot, kādēļ tās nav.
KONTEKSTS:
Dienā, kad bija sasaukta ārkārtas sēde, kura Rīgas domei bija jāskaidro, kādēļ veloinfrastruktūras uz Brīvības ielas nav, domes koalīcijas deputāti apzināti pēc pārtraukuma neatgriezās sēdē. Tādējādi vairs nebija nepieciešamais deputātu kvorums, lai sēde notiktu, un skaidrojumi izpalika.