Baltais spieķis rokās, ausīs austiņas, kurās navigācijas programma stāsta, kādā virzienā jādodas. Tāda ir neredzīgā Edgara Fomičeva ikdiena. Viņš katru dienu vienatnē droši pārvietojas pa Rīgas ielām no mājām uz darbu, kā arī uz dažādiem pasākumiem.
""Google" dažreiz var aizvest ne tur, bet vienmēr tomēr atved pareizi," stāstīja Edgars Fomičevs. "Var izapļot. Var iet gar vienu un to pašu vietu divas trīs reizes, un tikai beigās viņš pateiks, ka tava atrašanās vieta ir sasniegta."
Lai gan pēdējo 10 gadu laikā galvaspilsētā infrastruktūra cilvēkiem ar redzes traucējumiem pamazām uzlabojas, joprojām tā ir tālu no ideāla. Pēdējos gados daudzi krustojumi tiek aprīkoti ar neredzīgiem cilvēkiem domātām vadlīnijām.
"Ja ir vadlīnija, viņš, uzliekot balto spieķi, saprot, ka tur ceļam ir droša vide, kur viņš var pārvietoties, un nekas viņam netraucēs," skaidroja Latvijas Neredzīgo biedrības centrālas valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais.
Tomēr ne vienmēr vadlīnijām var pilnībā uzticēties. Piemēram, Mežciemā pie Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, vadlīnijas ir saliktas, bet acīmredzot nākotnē kaut kad plānotais trotuārs nav izbūvēts.
"Krustojums ir diezgan maldinošs. Vadlīnija tevi ieved krūmā," atzina Edgars.
Rezultātā cilvēks ar redzes traucējumiem nonāk rožu krūmā. Tajā pašā krustojumā viena no vadlīnijām šādas personas aizved pa diagonāli, lai gan gājēju pāreja patiesībā jāšķērso taisni.
Pilsētā pietrūkst skaidras vīzijas, kā dažādus ceļus savienot vienotā sistēmā, lai cilvēks ar redzes traucējumiem varētu ērti nonākt no viena punkta līdz otram, norādīja vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis.
Arī luksoforu ar skaņas signāliem skaits ir nepietiekams.
"Viens ir Bolderājā, otrs – Mežciemā, trešais ir centrā. Ko tas cilvēkam dod. Neko praktiski nedod," noteica Briedis no apvienības "Apeirons". "Tu nevari kaut kādu maršrutu iziet droši pāri ielai."
Vides pieejamības uzlabošana cilvēkiem ar redzes traucējumiem vēl prasīs daudzus gadus, skaidroja Rīgas domes satiksmes departamentā.
"Visos projektos, ko mēs šobrīd realizējam, mēs visur paredzam šādus risinājumus. Tā ir standarta prasība mūsu projektēšanas uzdevumos," uzsvēra Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods. "Mēs apzināmies, ka šādi cilvēki dzīvo Rīgā, un mums ir jārūpējas par viņu labsajūtu."
Cilvēki ar redzes traucējumiem lūdz iedzīvotājus trotuāru vidū neatstāt elektriskos skrejriteņus, jo aiz tiem ļoti bieži gadās aizķerties.
Arī atkritumu konteinerus vai reklāmu stendus nevajadzētu izvietot uz vadlīnijām, jo gluži vienkārši neredzīgs cilvēks tos nevar pamanīt.
