«Parkā bija vieta, tur arī nolika» - Rīgā trūkst pieminekļu un vides objektu koncepcijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pretrunīgi vērtētā vides objekta „Laika priekškars” pie Nacionālā teātra nebūs – pēc diviem neveiksmīgiem būvniecības iepirkumiem Rīgas dome šai iecerei atmetusi ar roku. Bet jau rudenī plānots sludināt metu konkursu turpat pāri ielai esošā Neatkarības (kādreizējā Jēkaba) laukuma attīstībai. Savas pieminekļu un vides objektu koncepcijas Rīgai nav, bet gan nozares eksperti, gan tagad arī pilsētas vadība atzīst – tā būtu ļoti svarīga, lai mazinātu haosu un sabiedrības neizpratni par jaunu objektu parādīšanos pilsētvidē.

ĪSUMĀ:

  • Savas pieminekļu un vides objektu koncepcijas Rīgai nav.
  • Iecere par objektu “Laika priekškars” pie Nacionālā teātra apturēta uz nezināmu laiku.
  • Objekta ieceres autors: Piesakoties konkursā, ne prātā nenāca, ka būs šāda ažiotāža.
  • Nacionālā teātra izpilddirektors Rubenis aizstāv mākslas objektu „Laika priekškars”.
  • Rubenis norāda: Jādiskutē, kas vispār Rīgā ir vajadzīgs.
  • Arī tēlnieks Ivars Drulle piekrīt - šādas koncepcijas Rīgai trūkst.
  • “Laika priekškara” autors par līdzšinējo Rīgas pieeju: Parkā bija brīva vieta, tur arī nolikām.
  • Rīgas vicemērs Burovs  secina: Pilsētai pietrūkst skaidras pieminekļu koncepcijas.
  • Burovs  pieļauj - pasūtīt šādas koncepcijas izstrādi varētu kāda no domes struktūrām.

„Pagaidām šis jautājums [par objektu “Laika priekškars] ir atlikts. Tālu nākotnē vai ne – to es pašlaik nevaru pateikt, bet šobrīd jautājums nav aktuāls,” saka Rīgas vicemērs un tagad arī mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs („Gods kalpot Rīgai”).

«Parkā bija brīva vieta, tur arī nolikām» - Rīgai trūkst skaidras pieminekļu koncepcijas
00:00 / 05:34
Lejuplādēt

„Kāpēc? Jo piedāvātie koncepcijas varianti ir tādi, ka to diezgan grūti realizēt. Domāju, ka koncepcijas autori visu līdz galam neapzinājās no konstruktīvā viedokļa. Šo projektu, protams, var realizēt, bet ne par to naudu, par ko viņi stāstīja.”

Burovs runā par dizaina biroju „H2E”, kas ideju konkursā par Simtgades aleju uzvarēja 26 pretendentu konkursā. Un runa sākotnēji bija par apmēram 135 000 eiro.

„H2E” vadošais dizainers Holgers Elers tagad atzīst – piesakoties konkursam, ne prātā nav nācis, ka tam sekos tāda ažiotāža un, kā viņš uzskata, – arī politizācija.

„Man likās – esmu nodzīvojis līdz 50 gadiem un visu savā dzīvē pieredzējis, ar ko mani vēl varētu pārsteigt? Bet, kad viens tāds projekts pārvēršas par politisku instrumentu savstarpējo attiecību kārtošanā, kur es esmu iesaistīts pa vidu;  tas bija diezgan pārsteidzoši,” neslēpj mākslinieks.

“Bet tas nu tā, es no tā izdarīju ļoti labus secinājumus. Citreiz, ja būs tāda situācija, noteikti rīkošos savādāk. Bet tas lai paliek manā ziņā,” piebilst ieceres autors.

Pilnīgi pielikt punktu idejai par vides objektu Simtgades alejā gan nevēlas Nacionālā teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis. Viņš aizstāv ieceri par mākslas objektu „Laika priekškars”, jo tas pievērstos gan ēkai, kur dibināja Latvijas valsti, gan paša teātra simtgadei.

„Mēs tūlīt sludināsim metu konkursu Nacionālā teātra Jaunās zāles un darbnīcu piebūvei. Un tā ieejas puse jebkurā gadījumā ir paredzēta no Simtgades alejas, lai tā izveidotos kā promenāde. Un tad varbūt būs jāatgriežas pie kāda vides objekta – vai nu pie šī paša, vai kāda cita, kas šo Simtgades aleju un Nacionālā teātra simtgadi tomēr iezīmē,” spriež Rubenis.

Viņš nepiekrīt, ka ideja par vides objektu Simtgades alejā iepriekš nebūtu pietiekami apsvērta – tas esot izrunāts Rīgas vēsturiskā centra padomē, ar kultūras pieminekļu ekspertiem, kuriem iebildumu nav bijis. Rubenis uzskata, ka vides objektu Rīgā ir daudz par maz, bet to izvietošanai vajadzētu skaidrus principus.

„Tad būtu vispār jāizveido viena diezgan liela arhitektu, dizaineru un citu profesionāļu [grupa] un jādiskutē, kas vispār Rīgā ir vajadzīgs. Nevis vienreiz mēs uzliekam Puškina pieminekli, tad – Ļermontovam, tad – Rainim, tad – vēl kādam…” uzskata Rubenis.

Tam, ka šādas koncepcijas Rīgai trūkst, piekrīt arī tēlnieks Ivars Drulle, kurš iepriekš kritizēja izvēli veidot vides objektu Simtgades alejā. Viņaprāt, tā savas šaurības dēļ vienkārši nav piemērota vieta.

„Šeit tie mākslinieki ir vismazāk vainīgie – bija konkurss, un viņi pēc labākās sirdsapziņas darīja labāko, ko varēja. Viņi spēlēja pēc noteikumiem. Manā redzējumā galvenā problēma ir tieši Rīgas domes politikā. Normāli tam vajadzētu būt tā – dome izdomā, ka vēlas šādu simtgades pieminekli, un no sākuma pieaicina ainavu arhitektus un vaicā viņiem: „Cienītie profesionāļi, kur jūs Rīgā ieteiktu izvietot šādu aleju?” Viņi ieteiktu trīs, četras vietas, kopā apspriestos, atrastu vienu labāko risinājumu, un tad rīkotu konkursu. Un tad nekas no visas šīs nejēdzīgās jezgas nebūtu,” uzsver Drulle.

Bet dizainers Holgers Elers atceras – kad savulaik sākusies diskusija par skulptūru „Pērtiķis Sems”, kas Rīgas tēlniecības kvadriennālē tika uzstādīta Kronvalda parkā, papētījis Rīgas pieminekļu aģentūras sarakstu ar pieminekļiem Rīgas parkos.

„To visu aplūkojot, liekas, ka nav tādas skaidras stratēģijas, kam kurā vietā atrasties un kāpēc tas, kas tur atrodas, atrodas tieši tur.

Liekas – parkā bija brīva vieta, tur arī nolikām.

Jo bieži tiek dāvinātas kaut kādas skulptūras no sadraudzības pilsētām, un kaut kur jau tas viss ir jānovieto,” viņš secina.

Jau šajā rudenī Rīgas dome plāno izsludināt skiču konkursu turpat Nacionālajam teātrim pāri ielai esošajam Neatkarības laukumam. Vairāki par neatkarības atjaunošanu balsojušie deputāti, pēc kuru ierosmes kādreizējais Jēkaba laukums ieguva Neatkarības vārdu, nesen pauda nepatiku pret tēlnieka Aigara Bikšes piedāvājumu tur novietot pieminekli „Gudrajai pensionārei”.

Rīgas vicemērs Oļegs Burovs tagad secina: pilsētai pietrūkst skaidras pieminekļu koncepcijas.

„Tas ir mans personīgais viedoklis, es neesmu profesionālis, bet mums vispār nav koncepcijas, kur ir tās vietas, kur varētu uzstādīt pieminekli.

Es atvainojos, bet man reizēm liekas, ka Kronvalda parks veidojas gandrīz kā Lielie kapi – tur ir Puškins, tur ir Ulugbeks, tur vēl kaut kas… Tur ir jābūt koncepcijai. Jā, tas ir pilsētas uzdevums. Un, ja Bikše atnāk ar savu pieminekli, tad nevis viņam vajadzētu meklēt vietu, bet mums vajadzētu viņam varēt parādīt – lūk, šeit, šeit un šeit ir punkts, kur mēs varam to uzstādīt. Un pēc tam mēs varam spriest par māksliniecisko vērtību,” norāda Rīgas mēra pienākumu izpildītājs.

Politiķis pieļauj, ka pasūtīt šādas koncepcijas izstrādi varētu, piemēram, Rīgas Pieminekļu aģentūra, Pieminekļu padome, Attīstības departaments, būvvalde vai pilsētas arhitekta birojs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti