Pagaidu velojoslu Rīgā šogad nebūs

Pavasarī iecerēto pagaidu jeb tā saukto „Covid” velojoslu Rīgā šogad tā arī nebūs. Virknē pasaules pilsētu ieviestais ārkārtas risinājums, lai pandēmijas laikā ļautu vieglāk izvairīties no pilna sabiedriskā transporta, Rīgā atdūries pret ilgu saskaņošanas procesu un beidzies ar Satiksmes departamenta lēmumu lauzt līgumu ar projektētājiem par neiekļaušanos termiņā. Galvaspilsētā, kura jau tā nevar lepoties ar attīstītu velo infrastruktūru, līdz ar to palaista garām iespēja šovasar tikt pie vairāk nekā desmit kilometru velojoslām vismaz virzienā uz un no Purvciema un Ķengaraga.

Pagaidu velojoslu Rīgā šogad nebūsMāra Rozenberga

Par velobraucēju skaita pieaugumu pandēmijas laikā ziņo daudzviet pasaulē. Iespējams, daži meklē iespēju vairāk izkustēties, citi – drošāku veidu, kā pārvietoties, izvairoties no sabiedriskā transporta. Jau pavasarī vairākas pilsētas uz to reaģēja, ieviešot pagaidu jeb „pop-up” velojoslas. Arī Rīgā aprīļa beigās pilsētplānotāji sarīkoja pasākumu, kurā izkristalizējās pieci būtiskākie pagaidu velojoslu virzieni galvaspilsētā: starp centru un Ķengaragu, Purvciemu, Sarkandaugavu, Ziepniekkalnu un Mārupi. Mēnesi vēlāk Satiksmes departaments noslēdza līgumu jau par konkrētu risinājumu izstrādi.

 Ielu projektētājs kompānijā „IE.LA inženieri” Viesturs Laurs ar kolēģiem ir pagaidu velojoslu projekta autori. Viņi šai jomā nav iesācēji – velojoslas Rīgā projektējuši arī iepriekš un starp trim pretendentiem tika izraudzīti ar zemāko cenu. Termiņš bija saspringts: 10 darba dienas.

„Manā skatījumā iekļauties varēja, ja būtu abpusēja sapratne par to, ko var paspēt izdarīt tajā laikā. Bet pilnībā izstrādāt tādas skices ar augstu detalizāciju un konkrētiem risinājumiem – mēs darba gaitā sapratām, ka tas fiziski nav iespējams,” tagad skaidro Laurs.

Viens no iemesliem, pēc Laura teiktā, – sarunās ar atbildīgajām institūcijām drīz vien kļuvis skaidrs, ka arī ārkārtas situācijā nestandarta risinājumi un atkāpes skaņošanas procesā atbalstītas netiks.

„Nonācām pie tā, ka būtībā var veidot tikai pamatīgas velojoslas, nevis kaut kādus ārkārtas risinājumus,” viņš atzīst.

Projektētāji vienojās ar pilsētu, ka detalizēti izstrādās divus no pieciem virzieniem – uz Ķengaragu un Purvciemu. Saņēma pagarinājumu līdz 6. augustam, bet visus saskaņojumus ar „Latvijas Valsts ceļiem”, „Rīgas satiksmi” un Satiksmes departamentu joprojām nav ieguvuši. Laurs vērtē, ka vēlme bija pēc ārkārtas risinājuma, bet saskaņošana notika standarta kārtībā, tātad – ne pārāk ātri.

Plānotie pagaidu velojoslu maršruti (Uzklikšķināt, lai palielinātu):

Attēls: Rīgas domes Satiksmes departaments

„Un, protams, tagad mēs esam tie atbildīgie, kuri nevarēja šajā laikā saskaņot skices ar augstu detalizācijas pakāpi. Ārkārtas situācijās būtu jābūt risinājumiem, kā šādas lietas satiksmes organizācijā pārkārtot daudz ātrāk,” uzskata Laurs.

Kritikai par atbildīgo institūciju neelastību gan nepiekrīt Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes
Plānošanas un projektēšanas organizēšanas nodaļas vadītāja p.i. Mārtiņš Slimbahs.

„Departaments no savas puses nebija ieinteresēts lauzt šo līgumu – gribējām pēc iespējas ātrāk izstrādāt dokumentāciju, lai ieviestu velojoslas. Nācām no savas puses pretī, organizējot sapulces ar „Latvijas Valsts ceļiem” un citām iesaistītajām institūcijām, lai pēc iespējas paātrinātu skaņošanas procesu. Diemžēl tas nedeva rezultātu un dokumentāciju mēs nesaņēmām,” saka Slimbahs.

Uz jautājumu, vai līgumā noteiktais termiņš iepretim reālajām prasībām bija atbilstošs, Slimbahs atbild: projektētāji zināja, uz ko parakstās. Un viņu kompetenci neapšauba. Bet līgums ir līgums:

„Līguma nosacījumi konkrēti paredzēja, ka shēmas vajag izstrādāt 10 darba dienu laikā. Pēc 10 darba dienām mēs līgumu nelauzām. Šobrīd ir 25. augusts. Projektētājiem mēs devām papildus gandrīz trīs mēnešus, kad šīs shēmas izstrādāt. Teikt, ka par stingru līgums – tā gluži nebija.”

Bet kādēļ Rīgā nebija iespējams ieviest tikpat ātrus pagaidu risinājumus kā daudzviet citur Eiropā? Slimbahs skaidro:

departaments jau sākotnēji gribējis veidot velojoslas, kas no „pagaidu” varētu kļūt par pastāvīgām, nevis iztērēt daudz naudas īstermiņa risinājumam, tādēļ nolemts ieguldīt vairāk laika.

„Jo starpība starp pagaidu un pilnvērtīgu joslu – tur jebkurā gadījumā ir jāizstrādā satiksmes organizācijas shēma, kas jāsaskaņo ar tām pašām institūcijām, tā ka skaņošanas process jebkurā gadījumā būtu līdzīgs. Un arī prasības no šīm institūcijām nav atkarīgas, vai tā saucas „pagaidu” vai „pastāvīgā” velojosla. (..) Ja saliekam kopā visu procesu, principā sanāk tas pats, ko organizējam jau šobrīd, kas diemžēl beidzās tā, kā tas tagad ir beidzies,” klāsta Slimbahs.

Satiksmes departamentā pašlaik vēl domā, ko darīt tālāk. Iespējams, sludinās jaunu iepirkumu par jau pastāvīgām velojoslām Ķengaraga un Purvciema virzienā, kur varēs piedalīties arī projektētāji, ar kuriem šo līgumu lauza. Varbūt ieviesīs lokālus uzlabojumus. Bet arī tādā gadījumā riteņbraucēju pārvietošanās starp centru un blīvi apdzīvotajiem mikrorajoniem kļūs ērtāka ne agrāk kā nākamgad.

KONTEKSTS:

Rīga ir izveidoti daži veloceliņi, pa kuriem droši var pārvietoties, bet vairumā gadījumu veloinfrastruktūras vispār nav vai arī ir iezīmētas formālas velojoslas, pa kurām pārvietoties nav droši.

Pagaidu velojoslu ideja tika attīstīta arī pilsētplānotāju hakatonā Rīgā maija sākumā, tad tika plānots, ka pilsētvidē jaunie risinājumi parādīsies tikai pēc Jāņiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt