Kā labāk dzīvot

Ar valsts atbalstu iespējams uzlabot arī privātmāju energoefektivitāti

Kā labāk dzīvot

Rūpes par acu veselību vasarā

Viesturs Ķerus: Putnu barošana ir vairāk svarīga cilvēkiem. Baltmaizi labāk nedot

Ornitologs: Aizliegt barot putnus nav iespējams un to nemaz nevajag

Rīgā ir liela putnu daudzveidība, un daļai putnu mūsu radītie apstākļi – atkritumi un labas ligzdošanas vietas – tīri labi iet pie sirds, tādēļ trokšņainie putni, piemēram, kaijas, būtu jāuztver kā pašu radītas neērtības, ar kurām jāsadzīvo, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, ornitologs Viesturs Ķerus.

"Vispilsētnieciskākais no visiem putniem, kas pat īsti nav savvaļas putns, ir mājas balodis. Mājas balodis būtībā ir  klaiņojošs mājputns," viņš skaidroja.

Savukārt, runājot par putnu barošanu, Ķerus atzina, ka to vajag vairāk mums, cilvēkiem.

"Tas, ka to vajag mums, nenozīmē, ka tas nav svarīgi,"

viņš vērtēja.

"Viens – mēs uzturam saiti ar dabu, kas ir labi dabas aizsardzībai. Tad jūs sākat uztraukties par to, lai dabas daudzveidība nemazinātos. Bet, atceroties pandēmiju, no kuras mēs vismaz uz brīdi atvelkam elpu, tas tuvums putniem var būt ļoti svarīgs psiholoģiskās veselības uzturēšanai. Mana vecāmāte pēdējos gadus pavadīja uz gultas un reizēm izslēdza televizoru, un teica, ka viņai aiz loga labāki seriāli, kur zīlītes nāca pie barotavas, uzsvēra ornitologs.

Viņš atzina, ka saprot ideju par putnu barošanas aizliegumu pilsētā, bet "problēma tā, ka aizliedzēji neiedziļinās tajā, ka barošana ir vajadzīga cilvēkiem. Putni bez tā, protams, iztiks. Būtu vērts painteresēties, kāpēc cilvēks baro."

Ķerus arī atzina, ka strādājot Ornitoloģijas biedrībā, reizēm jābūt kā psihologam, jo zvana cilvēki, arī veci, vientuļi cilvēki, kuriem nav, ar ko parunāties, un vienīgais sakars ar dzīvību apkārt ir putnu barošana.

"Tādā situācijā, ja kāds atnāk un pasaka – viss, tu to nedrīksti darīt, tas ir aizliegts, – tam varētu būt nelāgākas sekas nekā saķēzīta mašīna," viņš pauda.

Tāpat, pēc ornitologa domām,

mēģināt aizliegt putnu barošanu ne tikai nevajag, bet tas arī nav iespējams.

"Tāpēc tas, ko mēs mēģinām – cilvēkus izglītot par to, kā putnus barot, lai tiem neskādētu, un galvenais, kas var skādēt, ir sāļa barība. Saulespuķu sēklas un speķi parasti vieglāk nopirkt sālītu, nevis nesālītu," viņš sacīja.

Kā neskādēt?

Runājot par baltmaizi, ornitologs uzsvēra, ka šī ir viena no retajām reizēm, kad var vilkt paralēles starp putniem un cilvēkiem. "Arī mēs, ja ēdam baltmaizi, beigti nenoveļamies. Nav tā, ka baltmaize ir inde. Ja mēs ēstu tikai baltmaizi, tad saprotam, ka var būt zināmas veselības problēmas. Pilnvērtīgs uzturs tas katrā ziņā nav. Baltmaizi putniem, ja iedod, nekas dramatisks nenotiek, bet labāk tomēr nedot," pauda Ķerus.

Nesālītas saulespuķu sēklas ir ļoti labi. Ūdens putniem var dod arī dārzeņus – zirnīšus vai kukurūzu.

Bet ar ūdens putnu barošanu jābūt prātīgiem.

"Īpaši Pierīgā, kur cilvēki baro putnus. Viens ir piemērota barība, nedodam baltmaizi, dodam dārzeņus, otrs – apjoms. Reizēm barošanas vietas ir populāras Pierīgā, un barība tiek samesta ūdenī vairāk, nekā putni spēj tikt galā, tad tur reāli ir peldoša miskaste, kas nenāk par labu ne cilvēkam, ne dabai."

Runājot par to, ka cilvēki mēdz sūdzēties trokšņainu putnu dēļ, Ķerus skaidroja, ka pilsētnieki nereti paši ir vainīgi, piemēram, izmetot pa logu pārtikas atkritumus, ko putni uzskata par uzklātu galdu.

"Viens no iemesliem, kādēļ mēs putniem patīkam – mēs esam drausmīgi cūcīgi radījumi. Ja mēs atkritumus izmētājam visur apkārt, – klāts galds, viņi nāk un ēd. Daļa putnu pilsētā nejūtas labi, daļa pieņem mūsu cūcību un šeit jūtas labi – kā vārnas un baloži –, bet tie mums sāk nepatikt. Viens būtu ierobežot atkritumu pieejamību, piemēram, turēt slēgtus konteinerus, bet tas ir teorētiski.

Man grūti iedomāties, kā mēs varētu nodrošināt Rīgā kopumā, ka dažādi atkritumi nemētājas.

(..) Kā jau es teicu – ja jūs pie savas mājas to atkritumu konteineru aiztaisīsiet, tas neko daudz nemainīs, jo pie kaimiņa mājas būs vaļā," viņš sacīja.

Trokšņainās kaijas

Viņš arī skaidroja, ka ar trokšņainajām kaijām ir sarežģīti tas, ka ik pa laikam cilvēki vaicā, kā no tām tikt vaļā, bet mēs viņām esam nodrošinājuši labas ligzdošanas vietas. "Uz jumta ir drošāk ligzdot nekā purvā uz zemes, kur var atnākt lapsa, un, kā jau es teicu, atkritumu mums ir daudz pilsētā, tāpēc es īsti neredzu iespēju, ka mēs varētu atbrīvoties no sudrabkaijām Rīgā. Es, ornitologs būdams, arī neuzskatu, ka mums vajadzētu atbrīvoties, jo tas var būt dārgi un neefektīvi," norādīja Ķerus.

Viņš skaidroja, ka var jau uzlikt jumtam tīklu, lai tās nevar ligzdot, bet kaijas ligzdos un kliegs no kaimiņu mājas. "Es ieteiktu uz kaijām skatīties kā uz mūsu pašu radītām neērtībām. Ja cilvēks dzīvo pie dzelzceļa, šosejas vai lidostas, viņš saprot, ka tur zināms diskomforts ir, bet tā tas ir, viņš nesaka, ka lidostas vieta ir mežā," skaidroja ornitologs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt