“Pietura Ogre – tā ir vieta, kur apstāties, padomāt, vietas, cilvēki, notikumi, laiks – visu to mēs redzam šajā ekspozīcijā, īsā, koncentrētā, kompaktā veidā mēs varam izstaigāt dažādus Ogres vēstures līkločus, dažādus pieturpunktus,” pastāstīja Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Evija Smiltniece.
Viņa arī norādīja – lai gan pilsēta šogad atzīmē 91. jubileju, tās sākumi meklējami tālā senatnē pirms gadu tūkstošiem. Pirmā pasaules kara laikā Ogre pilnībā nopostīta, bet tā tika atjaunota. “Piedzima kā fēnikss no pelniem un piedzīvoja uzplaukumu 20. gs. 20.–30. gados,” skaidroja Smiltniece.
Digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas ļaus Ogres vēsturi iepazīt mūsdienīgā veidā – nostājoties zem skaņu dušas, uzvirmo senāko notikumu atmosfēra, video un audio materiāli atklāj kustīgo laika garu. Padomāts arī par mazajiem muzeja apmeklētājiem.
“Piektais gadsimts tas bija laiks, kad Ķentes pilskalns piedzīvoja uzplaukumu, tas bija laiks, kad Ķentes pilskalns tika dēvēts par veco Rīgu, to papildina arī makets. Vēl jo svarīgāks tas ir tāpēc, ka Ķentes pilskalns mūsdienās neeksistē, tas ir norakts, saglabājusies tikai neliela nogāze, lielākā daļa ogrēniešu to nav redzējuši,” uzsvēra Smiltniece.
Pilskalns esot norakts pagājušā gadsimta 50. gados, lai iegūtu granti un smiltis būvniecībai. Savukārt muzeja gide Jana Iesalniece pastāstīja, ka izstādē iekļauta arī padomju laika eksotika – gan veikalu produkcija, gan eglīšu rotājumi un pat vecs televizors.
Ekspozīciju veido vairākas tematiskās daļas – vizuālo risinājumu vispirms maketā mērogā viens pret desmit izspēlējis mākslinieks Ģirts Boronovskis, lai telpiski būtu skaidrs, kur muzejā atradīsies Ķentes pilskalns un vecā Rīga, kur Ogre un Ikšķiles muiža, kā atklāsies Ogre kā gaisa un peldu kūrorts, izvedot cauri pilsētai padomju laikā.
Ekspozīcijas ļoti nozīmīgu daļu veido Ogres kūrorta vēsture. Ogres kūrorts savā laikā bijis pazīstams un ļoti slavens, tāpēc izstādē tam atvēlēts daudz vietas, uzsvēra Smiltniece.
Papildus Ogres vēstures ekspozīcijai muzejā skatāma arī klasiska glezniecības izstāde – Vilhelma Purvīša skolnieka, plašākai publikai mazāk zināmā Voldemāra Jāņkalniņa darbi, un 2. martā aizsāksies izglītojošo pasākumu cikls “Purvīša dienas”.
