4. studija

Kurš pārmantojis Vakcinācijas biroja funkcijas?

4. studija

Surdo tulkojums. Ceturtā studija

Kā nepieļaut nesankcionētu atkritumu izgāztuvju veidošanos?

Novērošanas kameras palīdz atrast piegružotājus; sods līdz 1000 eiro

Vairāki rīdzinieki satraukušies par nelegālu atkritumu izgāztuvju veidošanos dažādās Rīgas vietās, piemēram, "Rīgas ūdens" teritorijā Bauskas ielā un Jaunpils ielā. Tikmēr pašvaldības policijas pārstāvis Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" atgādināja, ka sods par nelikumīgu atkritumu izgāšanu privātpersonai var sasniegt pat 1000 eiro.

"Rīgas ūdens" teritorijā Bauskas ielā 209 ilgstoši veidojoties izgāztuve – mēbeļu kalni, riepas, betona kluči un daudz kas cits, novērojis kāds iedzīvotājs. Visa teritorija gan šeit ir sakārtota, izņemot vienu stūri, kur tik tiešām – betona gabali, smiltis, šķembas, pa kādai automašīnas riepai un milzum daudz cauruļu. 

"Ideja tāda, ka, labojot avārijas vai būvējot jaunus ūdensvadus, grunti, ko izrok ārā, nedrīkst bērt atpakaļ. Tā [bedre] tiek aizbērta ar svaigu grunti, un vecā grunts tiek savākta," skaidroja SIA "Rīgas ūdens" ūdens sagatavošanas stacijas "Daugava" vadītājs Andris Pļavenieks. "Ir noslēgts līgums par to, ko aizved uz izgāztuvi.

Smilšu kaudzes no kaut kur pilsētā likvidētas avārijas vai kāda ūdensvada, ko izrok laukā, tiek atvestas uz šejieni."

Piemēram, būvējot Ķekavas apvedceļu, bijis jāpārliek ūdensvads 1200 milimetru diametrā vairāku kilometru garumā, un veco ūdensvadu no turienes ņēma ārā. Tas atvests uz šejieni un uzņēmuma teritorijā gaida, kad tiks noslēgts līgums – vai nu veco ūdensvadu pārdos, vai nodos lūžņos, to vēl nezina, norādīja uzņēmuma pārstāvis.

"Rīgas ūdens" stacijas "Daugava" teritorija ir 23 hektārus plaša, un šajā zonā, kur darbojas smagā tehnika, patiesībā tiek atvesti visi cauruļvadi un grunts no remontdarbiem, ko tālāk pāršķiro. Tātad šī ir pagaidu novietne, kur viss tiek pāršķirots un pēc tam nogādāts atkritumu poligonā. Tikmēr cita situācija ir Jaunpils ielā, kur kāda teritorija lēnām pārtop par izgāztuvi.

"Es te vienu dienu skatos un [redzu, ka] viens velk žagaru kaudzes," pastāstīja Jānis Viļumsons, kurš satraucas, ka teritorija kļūs par izgāztuvi. "Es viņam prasu, kas to visu satīrīs un aizvāks un viņš saka "ņiznaju". Es saku, ka aiziešu pēc fotoaparāta un nofotografēšu, lai es vismaz zinātu, kas to velk iekšā. Tur sētas posms bija izņemts, pa kuru viņš to visu vilka iekšā. 

Te bija smuka vieta, te pat no pilsētas atbrauca un nopļāva zāli, lai ērces nebūtu, lai nebūtu tādi džungļi, bet kāds to joprojām cenšas pārvērst izgāztuvē.

Var redzēt, ka lapas te saber un vēl kaut ko – tur vēl ir vecas riepas un maisi pie žoga mētājas. Man sirds sāp, ka šāds bardaks paliek."

Viļumsona kungs vēlētos, lai pašvaldība šai teritorijai pievērstu lielāku uzmanību un tā tiešām nekļūtu par izgāztuvi. Rīgas pašvaldības policija gan norāda, ka par šo adresi ziņojumu nav bijis, taču sola rīkoties.

"Darbinieki brauks uz šo notikuma vietu, noskaidros īpašnieku, apsaimniekotāju un tālāk būs visas darbības," solīja Rīgas pašvaldības policijas galvenais sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis.

"Te ir divi mehānismi – viens ir tas, uz ko mēs lielāku uzsvaru liekam,  cīnīties ar pašiem piegružotājiem, un otrs mehānisms ir teritorijas apsaimniekotāju saukt pie atbildības par to, ka viņa teritorija nav sakopta."

Visbiežāk tiek saņemta informācija par piegružotām teritorijām nomaļās vietās, kā arī pie mazdārziņiem un servisiem, skaidroja policijā. Arī SIA "Rīgas meži" atzīst, ka joprojām ir jācīnās ar piegružotājiem un tā dēvētajiem "melnajiem punktiem".

"Topa vieta, mūsuprāt, ir Rencēnu iela, tas ir industriāls rajons, tur apkārt ir dažādas lielākas vai mazākas ražotnes, un bieži vien šo ražotņu atkritumi nonāk Rīgas mežu teritorijā," norādīja SIA "Rīgas meži" Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ieva Bērziņa. "Tad ir vecie Bolderājas kapi, tur gana daudz kapu atkritumu nonāk mūsu teritorijā, plus vēl šī vieta ir caurbraucama un, ja tā var teikt, cilvēkiem ir ērti izbraukt cauri mežam un mežā atstāt atkritumus. Un arī trešā vieta ir caurbraucama – Stopiņu puse starp Ulbroku un Dreiliņiem."

Problemātiskākās vietas atrodas tuvu industriālajām ēkām, servisiem un mazdārziņiem. "Mēs esam sapratuši tās vietas, kur mums ir visvairāk piegružotāju, un tur ik pa brīdim arī izvietojam novērošanas kameras, un ir arī cilvēki, kuri ir "iekrituši" ar šīm kamerām, un šī informācija ir nodota Valsts policijai," skaidroja Bērziņa.

Uzstādot novērošanas kameru, mēneša laikā tiek pieķerti pat vairāki desmiti piegružotāju, un jāpiebilst, ka sodi ir gana lieli.

"Par piemēslošanu fiziskām personām naudas sods var sasniegt 1000 eiro, savukārt juridiskām personām – pat 2800 eiro," norādīja Sadovskis.

SIA "Rīgas meži" par atkritumu izvešanu vien gadā tērē aptuveni 120 tūkstošus eiro, neskaitot darbinieku algas un transporta izdevumus. Taču diemžēl joprojām ir cilvēki, kuri uzskata, ka vieglāk savus atkritumus ir izmest mežā nekā atkritumu konteinerā vai aizvest līdz poligonam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti