Pirmie mēģinājumi saprast, kā Ventas rumbu varētu izgaismot arī diennakts tumšajā laikā, aizsākās pirms trim gadiem. Bet ieceres īstenošana prasīja ļoti daudz pacietības.
Izaicinājumu projekta īstenotājiem Ventas rumba meta gan ar savu platumu, gan mainīgo ūdens līmeni, kā arī ar atrašanos dabas lieguma un arheoloģiski nozīmīgā teritorijā. Tāpēc daudz laika aizņēma darbu saskaņošana ar dažādiem dienestiem, piemēram, "BIOR".
Kuldīgas novada Tūrisma attīstības centra vadītāja Jana Bergmane pauda: "Šobrīd ir viņu noteikums, ka mēs vienu laika periodu, kad zivis nārsto, nedrīkstam diennakts tumšajā laikā gaismot no 24 līdz 7 rītā. Vissarežģītākais bija ar šiem kustīgajiem prožektoriem, ar šīm kastēm – atrast, kā tās nolikt dabā un lai tehniski kustētos, jo arī prožektoriem ir gana sarežģīti noteikumi ikdienas lietošanai brīvā dabā."
Savukārt biedrības "Darīsim paši!" administratīvā vadītāja Ieva Birbele norādīja: "Es domāju, projekta iesniegšanā mēs neviens līdz galam nesapratām šos izaicinājumus, kas nāks. Projekta laikā mums bija tā – kalnā augšup, kalnā lejā, un ik pa laikam sagurām."
Šobrīd tumšajā laikā rumbas aprises iezīmējas ik nakti vēsi un silti baltos toņos, bet piektdienu un sestdienu vakaros, kā arī svētkos uz pusstundu būs krāšņākas gaismu spēles.
Šobrīd ir izveidoti četri gaismu scenāriji, arī sarkani balts valstij nozīmīgiem brīžiem.
Ieceri īstenot palīdzēja gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš un gaismu inženieris Normunds Bļasāns.
"Pēc fizikāliem lielumiem, platuma, tehniskās sarežģītības vai modulāciju daudzuma šis ir liels projekts, manuprāt, nozīmīgs Latvijas mērogā, arī Eiropas mērogā tas noteikti ieņem savu vietu," atzina Bļasāns.
Īpašajām gaismu spēlēm tiks veidots atsevišķs grafiks. Ieceres īstenotāji sola, ka projekts pakāpeniski tiks attīstīts un pilnveidots.
