Iela Rīgas kartē parādās 1861. gadā ar Mazās Lēģeru ielas vārdu, jo otrpus Māras dīķim atrodas Rīgas garnizona karavīru vasaras nometnes jeb lēģeri. Turp ved sens ceļš no Āgenskalna pārceltuves, kas jau 19. gadsimta vidū ir pārtapis Nometņu ielā. Mazā Nometņu iela no Arkādijas parka garām Māras dīķim un Mazajam Arkādijas dārzam vijas kalnā, lai pie tagadējā Āgenskalna tirgus satiktos ar Nometņu ielu. Sarežģītajā sešu ielu krustojumā pie tirgus jāseko 2. tramvajam, kas garām agrākās gumijas fabrikas korpusiem aizlīkumo līdz četru ielu krustojumam. Tur Mazā Nometņu iela “nolec” no tramvaja sliedēm, lai strauji pagrieztos uz dzelzceļa pusi un, to šķērsojot, atdurtos Kalnciema ielas satiksmes pārvadā.
Jā, 19. gadsimta otrajā pusē Pārdaugavā strauji pieaug fabriku skaits, un strādniekiem vajag mitekļus. Divstāvu koka īres namu puduri ir saglabājušies visā Mazās Nometņu ielas garumā, bet tiem līdzās atrodas gan starpkaru periodā un padomju laikā celtie īres nami, gan lepnas privātmājas no pirmskara Latvijas un 21. gadsimtā būvētie jaunie projekti.
Fabriku Mazajā Nometņu ielā gan vairs nav, vien daži nelieli uzņēmumi, bet ielas proletāriskā pagātne ir iespiedusies vairāku paaudžu atmiņā.
Gumijas fabrika strādāja līdz 90. gadiem, bet fabrikas īpašnieka Johana Vilhelma Mindeļa skaistā villa (arhitekta Edmunda fon Trompovska projekts) un slēgtais parks padomju laikā tika atsavināts darbaļaužu vajadzībām, piedzīvojot dažādus postījumus (skat.raid. ”Ielas garumā” Nāras iela). Tagad ēka ir privātīpašums, bet parku pilsēta labiekārtojusi, un tas ieguvis Rīgas sadraudzības pilsētas Kobes vārdu. Par rūpnīcu atgādina Gumijas iela un dažas ēkas Nometņu ielā (skat raid. “Ielas garumā” Viena māja ielā un Nometņu iela), un 20. gadsimta sākumā uzceltie jaunie ražošanas korpusi pie Mazās Nometņu ielas.
Gumijas fabrikas strādnieki 1905. gadā iedibināja arī strādnieku cīņas tradīcijas, un ne viens vien ievērojams sociāldemokrāts apmetās Mazajā Nometņu ielā. Daži 30. gados uzcēla lepnas savrupmājas pie Māras dīķa, bet Konrāds Pētersons izvēlējās daudz pieticīgāku mitekli netālu no Kalnciema pārvada.
Pirms vairākiem gadiem par dzīvi četru ielu krustojumā mums stāstīja kinorežisors Pēteris Krilovs (skat. raid. “Ielas garumā” Margrietas iela), bet sava tēva Osvalda Bileskalna - Latvijas Centrālās padomes sakarnieka un Latvijas patriota skaudro likteņstāstu (viņš tika nošauts kā angļu spiegs) režisors šķetinājis dokumentālajā filmā “Uz spēles Latvija”.
“Kara šķembas ir gan mājās, gan cilvēkos”, tā man teica kāda no Mazās Nometņu ielas iedzīvotājām. Tam nevar nepiekrist, jo dramatiskus un traģiskus stāstus glabā ne tikai a/s “Holms&Co” teritorija pie Māras dīķa, kur 1944. gada septembrī padomju aviācijas uzlidojumā gāja bojā vairāk nekā 40 Gaisa spēku palīgdienestā iesauktie zēni (skat.raid.”Ielas garumā” Saules aleja), bet vai katra māja un pagalms. Arī Mazā Nometņu iela 22.
"Ielas garumā" karte. Atrodi savu ielu TE.
Āgenskalnā visos laikos dzīvojusi raiba publika, un arī tagad apkaimes pievilcība slēpjas dažādībā. Namu, cilvēku un dzīvesstilu dažādībā. Tikpat atšķirīgi ir motīvi, kāpēc cilvēki izvēlas dzīvot Mazajā Nometņu ielā. Dažam tā ir liktenīga nejaušība, citam klusākas un zaļākas vides meklējumi sava veida mazpilsētā, bet vēl citam – paaudzēs sakņota drošības sajūta.
Mazās Nometņu ielas tālais gals pie Kalnciema satiksmes pārvada ir mazliet nomaļus stāvošs no pārējās ielas, bet gājēju ceļš pāri dzelzceļam ir labi iestaigāts un, kā pārliecinājāmies, ikdienas gaitās ļoti nepieciešams. Tāpēc iedzīvotājus uztrauc "Rail Baltica" projekta attīstība, kas nepārprotami skars Āgenskalnu.
