Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
No sava paziņas dzirdēju traģikomisku stāstu par sētnieci viņa namā Maskavas ielā. Sētniece, jau pavecāka kundze, šajā vietā bija nostrādājusi visu darba mūžu, un ar nelielo aldziņu bija pietiekami, lai uzaudzinātu bērnus un uzturētu dzērāju vīru. Tomēr, sākoties karam un revolūcijām, situācija kļuva arvien grūtāka.
Būdama uzņēmīgas dabas, sētniece izlēma izmantot revolucionārās brīvības un sāka tirgot šņabi. Šņabja tirdzniecība gāja kā no rokas, un pagājušā gada vasarā viņai esot izdevies iekrāt ievērojamas summas.
Parādoties nopietnākai naudai, bija skaidrs, ka vīru pie tās pielaist nedrīkst. Tas ik kapeiku pie pirmās izdevības nodzēra. Tāpēc kundze sāka iešūt savu naudu svārkos. Pēc vāciešu ienākšanas šņabja tirdzniecībai bija jāliek gals. Tomēr ar pāris mēnešiem bija pietiekami, lai iekrātu 3000 rubļus, kuri tagad bija paslēpti svārkos.
Kundze pievērsās savam iepriekšējam darbam, un šķita, ka nākotne būs nodrošināta. Drīz arī mājās atgriezās dēls – dezertējis strēlnieks. Sākotnēji dēla atgriešanās šķita kā liela laime, bet tā izraisīja likstu sākumu.
Sētnieces apkoptajā namā atradās arī kāds veikals, kurš pavisam drīz cieta no laupītāju uzbrukuma. Policijas izmeklētāji kā vainīgo uzrādīja sētnieces dēlu un viņa draugus. Par līdzdalībnieci atzina arī sētnieci, kura esot nodrošinājusi dēlam piekļuvi veikalam.
Sētniece par iesaisti noziegumā dabūja izciest 9 mēnešu garu cietumsodu. Viņa, nesen iznākusi no cietuma, cerēja atgriezt dzīvi ierastajās sliedēs. Bet mājās viņu sagaidīja traģēdija. Vīrs pirms pāris nedēļām bija nomiris, saindējoties ar sliktas kvalitātes alkoholu. Un, kas vēl ļaunāk, lai finansētu savu nodarbi sievas prombūtnes laikā, viņš bija izpārdevis visu iedzīvi. Tostarp arī svārkus ar paslēptajiem 3000 rubļiem, kurus kāda veiksmīga dāma bija atpirkusi par 2 rubļiem.
*1918. gada 2. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.
