Liepājnieks Elviss Kolosovs dzīvo Ventas ielā 2. Tā ir deviņstāvu māja. Viena no daudzdzīvokļu ēkām Liepājā, kas piedzīvojusi pārmaiņas jau pirms sešiem gadiem. Tajā laikā būvniecības cenas bijušas zemākas un projektu izdevies realizēt veiksmīgi, tāme bijusi precīza un paveicies arī ar būvnieku, saka Elviss Kolosovs, taču pilsētā novēroti dažādi gadījumi.
Viņš skaidro: “Ir redzami arī tādi neveiksmīgie piemēri, kad būvnieks par to cenu, ko ir nosolījis, nespēj kvalitatīvi un laikā veikt mājas atjaunošanu, brigādes veido skolnieki, studenti, vismaz vizuāli tas redzams - nepieredzējuši darbinieki, tiek vilkta gumija.”
Kaut arī, laikam ejot, arī viņu mājā atklājušas dažas nepilnības, tās izdevies novērst, stāsta Elviss Kolosovs:
“Pēc mājas renovācijas mums bija piecu gadu garantijas laiks, kura laikā izpeldēja problēmas, bet būvnieks bija atsaucīgs un problēmas novērsa. Tecēja jumts lietus laikā, bija problēmas ar hidroizolāciju. Arī fasādes stūrī parādījās problēmas, un tās [fasādes] atjaunoja.”
Regulāri ar problēmām būvniecības objektos - un ne tikai daudzdzīvokļu mājās- saskaras darba inspekcija. Pērn būvniecības nozarē bijuši septiņi letāli nelaimes gadījumi. Par tipiskākajiem un nepatīkamākajiem gadījumiem stāsta darba inspekcijas pārstāvji Anita Politere un Juris Leimants:
“Pirmkārt, mēs saskaramies ar ēnu ekonomiku. Pērn 35 % no pārbaudēm nereģistrēta nodarbinātība tieši būvniecības nozarē. Mēs atsevišķi nenodalām, vai tās ir daudzdzīvokļu mājas, it visur saskaramies. Vietām ir izraktas tranšejas, kas nav norobežotas, tur var iekrist. Aizsargžogi netiek lietoti, piemēram, pie daudzdzīvokļu mājām, bet turpat skraida bērni utt.”
SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” projektu koordinators Kārlis Beihmanis uzskata, ka liela nozīme ir projektētājam:
“Ir daudz māju, kas startē uz atjaunošanas programmu, projektētāji pēdējos 2 -3 gadus ir bijuši ļoti noslogoti, mēs jau zinām - jo vairāk darbu, jo vairāk kļūdu.”
Gadās arī visai absurdas situācijas.
“Es nesaukšu konkrētus piemērus, bet, piemēram, ir aizmirsuši ielikt detaļas, stiprinājums, ir paredzēta balkona margu atjaunošana, bet stiprinājumi nav paredzēti,” min Beihmanis.
Pēdējo divu gadu laikā SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” notikušas vismaz 200 sapulces, kas saistītas ar māju energoefektivitātes projektiem, katru reizi tiek uzdots jautājums par pelējumu un māju ventilāciju. Kārlis Beihmanis stāsta, ka ir iegūta pieredze un projektu laikā ventilācijas sistēmai tiek pievērsta uzmanība, taču bieži vien kļūdas pieļauj paši iedzīvotāji, nepareizi vēdinot telpas.
“Protams, iedzīvotāji saka, kāpēc jātaisa vaļā logs, jo vējā palaista nauda. Tā, ko mēs uzskatām pa ziemas vēdināšanu, tā nav, tā ir vasaras vēdināšana.
Ir jātaisa vaļā logs pilnībā uz piecām minūtēm, cilvēki izdala mitrumu, telpās cep, vāra un tā tālāk,” uzsver Beihmanis.
Liepājas domes izpilddirektora vietnieks nekustamo īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens skaidro, ka pirmajā plānošanas periodā renovētas 110 mājas. Vēl 10 mājas ar pašvaldības līdzfinansējumu.
“Šajā periodā [projektam] iesniegtas 105 ēkas, tad kopā 225 ēkas Liepājā būs sakārtotas, bet ēku, kuras vajadzētu atjaunot, ir ap 600. Ir liels izaicinājums, ko darīt tālāk, lai pārskatāmā periodā to varētu izdarīt. Cilvēkos nav problēmas, cilvēki ir sapratuši, ka vajag atjaunot, bet problēma ir resursos. Par savu naudu atmaksāšanās periods ir pārāk garš. Ir vajadzīgi kaut kādi finanšu instrumenti, bet mēs redzam, ka temps visas Latvijas mērogā ir par lēnu,” stāsta Tīdens.
Kā atjaunot pārējās mājas pilsētā, šobrīd nav skaidrības, pagaidām pašvaldība atbalsta māju īpašniekus un palīdz sakārtot daudzdzīvokļu māju iekšpagalmus.
