Mākslas iekļaušana viesnīcas nosaukumā notikusi ne bez pamata. Dizaina viesnīca, kurai nebūs zvaigznes, vienlaikus kalpos kā izstāžu galerija vairāk nekā 100 mākslinieku oriģināldarbiem, to vidū būs Džemmas Skulmes, Ivara Heinrihsona un citu mākslinieku darbi.
Māksla viesnīcā „Art Hotel Roma” ir uz katra soļa gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, arī centrālās trepes rotā nevis mīksts paklājs, bet gan gleznots mākslas darbs.
Izvēlētā koncepcija - rādīt mūsdienīgu dizaina viesnīcu, respektējot vēsturiskās vērtības, arī nav nejauša. Senāk jau te bijusi viesnīca, par ko liecina arī viesnīcā izvietotais eksponāts, ko izdevies atrast pārbūves laikā.
„Jaunais viesnīcas nosaukums ir „Art Hotel Roma”. “Art” tulkojumā no angļu valodas, nozīmē māksla. Māksla šajā gadījumā nav tikai vārdos, bet arī darbos. Visur, kur mēs dodamies, mūs pavada māksla, koridoros, trepēs, viesnīcas numuriņos, viss ir savstarpēji saistīts. Ir skulptores Andas Poikānes darbs, dāma, kas raugās iekšējā pagalmā.
Mēs rekonstrukcijas laikā atradām arī nelielu atslēgu piekariņu, kas kādreiz bija kalpojis iepriekšējā „Hotel de Roma” viesnīcai, mēs to esam izlikuši apskatei,” pastāstīja viena no projekta vadītājām Inese Židele.
Mākslas darbus var ikdienā apskatīt ikviens interesents, jo viesnīcas durvis ir atvērtas, norādīja Inese Židele. Ēkas atjaunošanas projektu izstrādāja arhitektu birojā "ADD", savukārt mākslas un dizaina konsultants bijis Alvis Zemzaris. Viņš viesnīcai veidojis arī īpašus krēslus.
Vienā no viesnīcas gaiteņiem, redzamas arī uzmanību piesaistošas skices, kas ļauj ielūkoties Liepājas vēsturē.
Tās varētu būt interesantas ne tikai pašiem liepājniekiem, bet arī pilsētas visiem, turklāt skiču autors nebūt nav profesionāls mākslinieks, atklāja Inese Židele.
„Viens no Liepājas muitas darbiniekiem 1930. gados, kurš nav bijis profesionāls mākslinieks, bet drīzāk sirdī mākslinieks. Viņš skicējis interesantas ainiņas no liepājnieku dzīves. Šeit tad var apskatīt, ko viņš, piemēram, Liepājas ostā ir redzējis,” pastāstīja Židele.
Vienā no gaiteņiem būs arī mākslas darbu mainīgā daļa, ko ik pa laikam aizstās citi darbi.
Viesnīcas kompleksa rekonstrukcijas laikā izdevies atrast vēl kādu unikālu eksponātu, kas liecina par senākiem laikiem Liepājā un ēkas pagrabiem, kur reiz atradās klubs „Pablo”, bet tagad mājo mākslas galerija „Romas dārzs”.
Liepājas vēstures zinātājs Gunārs Silakaktiņš stāstīja, ka „parādījās tendence, ka šeit bija vīna vairumtirdzniecības noliktavas, kuras sāka celt Ramedlova laikā, bet viņš tās nepabeidza. Pavisam nesen tika atrasts 1902. gada vīna katalogs, kas varētu būt šeit goda vietā. Tur ir minēti vairāki desmiti, pārsvarā Vācijas, Francijas un ungāru vīni. Varam iedomāties 1891. gadu, kad Rīge atklāj savu pirmo vīna pagrabu. ”
Vilhelms Rīge, ko sarunā pieminēja Silakaktiņš, ir viens no turīgajiem viesnīcas īpašniekiem, kuri dažādos laikos ir mainījušies. Pirmais viesnīcas īpašnieks ir Nikolajs fon Ramedlovs.
"Hotel de Rome" jeb "Romas viesnīca" saukta arī citos, bijušo īpašnieku vārdos – Ramedlova tirdzniecības nams, Rīges nams, Drātu nams. Padomju laikos tā bija viesnīcas "Līva" filiāle.
„19.gadsimta pēdējā ceturksnī Liepājā bija vairākas viesnīcas ar restorāniem un pat orķestriem. Šī Romas viesnīca ir vienīgā, kas ir praktiski palikusi no 19.gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. 1882.gadā Nikolajs fon Ramedlovs pabeidza celtniecības darbus Romas dārzam un tirdzniecības rindām. Projektu autors ir Pauls Makss Berčī,” pastāstīja Gunārs Silakaktiņš.
No 2015. gada „Hotel de Roma” seno kompleksu apsaimnieko un iedzīvina Liepājas uzņēmējs Ivars Kesenfelds, ieguldot īpašumā aptuveni 1,6 miljonus eiro, tai skaitā viesnīcas atjaunošanā - vairāk nekā 800 000 eiro.
Šī ir viena no būvēm, kur tiek celts gaismā restauratoru darbs, dodot otru elpu senām mēbelēm un priekšmetiem, kā arī radot iespēju liepājniekiem un pilsētas viesiem iepazīt mākslas pasauli. Viesnīcas kompleksā jau atrodas mākslas galerija „Romas dārzs”, kas regulāri iepazīstina ar vecmeistaru darbiem un Liepājas skarto mākslinieku veikumu. Tur atrodas arī Austras istaba, kas veltīta Liepājas dziesminiecei Austrai Pumpurei.
