Projektu izdodas īstenot, pateicoties Norvēģijas grantu programmai „Aktīvo iedzīvotāju fonds”, bet biedrība būs pateicīga par dažādiem praktisku ielu un augu ziedojumiem dārza tapšanai.
Ziedēs peonijas un forsītijas
Ar kopienas dārza veidotājiem Liepājā tikšanās norunāta pie Juliannas pagalma. Tā ir vieta vēsturiskajā pilsētas centrā un radošs pilsētas kvartāls, kas atrodas netālu no tirdzniecības kanāla promenādes.
“Mēs esam Kuģinieku ielā 6, tādā plašā zemes pleķītī Juliannas pagalmā. Laba vieta kopienas dārzam, caurstaigājama, jo cilvēki to izmanto kā ceļa vietu, lai ietu šurpu turpu. Publiskā vietā, bet tomēr nomaļus, šajā ielā nav lielas satiksmes, bet blakus ir dzīvīga vieta, kur tiekas daudzi radoši cilvēki,” kā izdevies atrast vietu šādas iniciatīvas īstenošanai un kur jau top kopienas dārzs, stāsta projekta „Radi Liepāju pats” pārstāve Ilze More.
Veiksmīgi izdevies arī atrast kopīgu valodu ar zemes īpašnieci, atklāj Ilze:
"Bijām noskatījuši zemes pleķīti sev pretī, sameklējām īpašnieci, viņa negrasījās kaut darīt ar šo vietu, bija ar mieru nodot lietošanā.”
Un pirmie darbi jau sākušies, stāsta projekta „Radi Liepāju pats” aktivitāšu koordinatore Ieva Ignatova. Pirms tam gan notikusi rūpīga plānošana vairāku mēnešu garumā, neklātienes tikšanās un citi darbi.
“Burtiski pirms nedēļas te bija tukšs laukums, mums atveda šo konteineru, kas pagaidām nav pārāk simpātisks, bet mums tas ir vajadzīgs, lai noliktu tur dārzam nepieciešamās lietas. Esam izveidojuši jau pirmās dobes, iestādītas pujenītes, zied forsītijas. Dārzs būs augstajās dobēs.”
Berlīnes pieredze iedvesmo
Saistībā ar dārza tapšanu noticis tiešsaistes vebinārs. Berlīnes pieredze iedvesmojusi arī liepājniekus nebaidīties, stāsta Ilze More.
“Par pirmajiem soļiem dārza veidošanā mācījāmies no Berlīnes, jo tur atrodas brīvprātīgā meitene no Latvijas. Viņa veidojusi kopienas, pilsētas dārzu. Tas bija emocionāli ļoti nozīmīgs seminārs, jo Berlīne ir daudzkārt lielāka par Liepāju.
Viņi sākumā arī saskārās ar noziedzības problēmu. Sākumā kopienas dārzā viņa dienā savāca apmēram 17 šļirces dienā, tagad tikai vienu. Var redzēt progresu sabiedrībā, ka tā nav vieta, kur kaut ko nomest utt.
Mani tas iedvesmoja, domājot par aspektu, ka kāds ko aiz sevis atstāj, salauž. Varbūt ir iespējams kaut ko mainīt, parādot skaisto, to, ka var arī savādāk.''
Ir jāsaprot, ka tas nebūs gluži arī mazdārziņš, kur katrs kaut ko audzē sev un tad to apēd, uz šo projektu jāraugās citādi, saka Ilze.
Pasākumi tapuši projekta ''Radi Liepāju pats" laikā un to finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
“Mēs esam ļoti priecīgas, ka varējām šajā projektā ielikt kaut tik praktisku un inovatīvu. Mēs priecājamies, ka programmas īstenotāji noticēja šai idejai,” gandarīta ir Ilze More.
Dārza veidotāji aicina liepājniekus aktīvi iesaistīties, ziedot dažādas lietas un augus kopīga dārza tapšanai. Aicina pārskatīt savus šķūņus, garāžas, ja atrodas, kas lieks, bet noderīgs kopienas dārzam.
Pandēmijas ierobežojumu laikā plašāki pasākumi nav gaidāmi, taču par dārza aktivitātēm varēs vienoties ar dārza veidotājiem individuāli.
