Lielās ģildes tehniskā stāvokļa uzlabošanai vajadzīgi 5,5 miljoni eiro

Valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklim “Lielā ģilde” Amatu ielā 6, Rīgā, kur atrodas koncertzāle un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mītnes vieta, tehniskā stāvokļa uzlabošanai nepieciešami 5,5 miljoni eiro, secinājusi valsts AS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Paziņojumā medijiem VNĪ informēja, ka veikta nama tehniskā apsekošana. Tajā konstatēts, ka ēku konstrukciju stāvoklis ļauj turpināt ēkas ekspluatāciju, bet, ņemot vērā ēkas ekspluatācijas periodu un laika apstākļu ietekmi,

ēkas konstrukcijām, apdarei un inženiertīkliem vērojamas nolietojuma pazīmes, nepilnības un bojājumi.

Tāpat esot nepieciešams uzlabot ēkas energoefektivitāti.

2019. gada pavasarī VNĪ par Kultūras ministrijas piešķirto finansējumu atjaunoja ēkas iekšējās kāpnes, kā arī veica logu tehnisko apsekošanu. Taču ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanai esot jāveic fundamentāli ieguldījumi, sakārtojot ēkas ventilācijas sistēmas, kanalizāciju, jāierīko lifti, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tam nepieciešami 5,5 miljoni eiro.

“Esam gatavi uzsākt nama atjaunošanu, tiklīdz tam tik atrasts finansējums,” paziņojumā norāda VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

Lielās ģildes nams ir 14. gadsimta kultūrvēsturisks piemineklis (radikāli pārbūvēts 19. gadsimta vidū), kurā savs īpašs vēstījums ir ikvienam interjera elementam – kokgriezumiem, logu mozaīkām un laikmetu ritumu vērojošajām lustrām. Ņemot vērā ēkas īpašo statusu, lai saglabātu kultūras mantojumu un ēkas arhitektonisko vērtību, tās atjaunošanas procesam ir īpašas prasības un tam jānotiek sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Lielo ģildi VNĪ pārņēma savā pārvaldībā 2006. gadā atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajai kultūras infrastruktūras uzlabošanas programmai „Mantojums 2018”. Kopš pirmsākumiem starp VNĪ un ēkas lietotāju - Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri tika noslēgts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas - lietošanas līgums. Tas nozīmē to, ka īpašumu ir apņēmies uzturēt un apsaimniekot pats ēkas lietotājs, norāda VNĪ.

Līdz šim par Kultūras ministrijas un LNSO līdzekļiem ir nodrošināta ēkas uzturēšana un neatliekamo darbu veikšana. 2017. gadā bijusi iecere par ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projektu ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, taču secināts, ka ēkā nav iespējams sasniegt fondu apguvei minimāli nepieciešamos rādītājus - 30% enerģijas ietaupījumu.

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti